Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Dāvida un Goliāta cīņa

Mores kauja 1944. gada septembrī

Laikraksts Latvietis Nr. 278, 2013. g. 4. okt.
Skaidrīte Dariusa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Latviešu Leģionāru Brāļu kapi pie Roznēnu ozola, Morē. FOTO Egons Eversons.

Sestdien, 21. septembrī Kanberas Latviešu biedrības rīkotajā saietā, viens no stāstītājiem par iespaidiem šīs vasaras apciemojumā Latvijā bija Egons Eversons. Viņa galvenais stāstījums bija par apmeklēto Mores muzeju un Mores kaujas vietu. Savu stāstījumu viņš papildināja ar diapozitīviem, kuros varēja skatīt skaisti kopto cīnītāju kapus, pieminekļus, kā arī vēl tur esošās ēkas un tranšeju vagas. Eversonam bija skrejlapas ar sakopotu informāciju par šo kauju un Rolanda Kovtuņenko grāmata Mores kauja. Izdevējs – apvienība Timermanis un Vējiņš. Šo grāmatu angļu valodā ir tulkojis atvaļināts Austrālijas armijas pulkvedis Jānis Vīksne ar nosaukumu Battle at More.

Mores kaujas –

1. Tā saucamo Siguldas aizsardzības līniju (apmēram 10 km garumā) aizstāvēja, ar nedaudz izņēmumiem, tikai latviešu karavīri. Šīs līnijas noturēšana deva vajadzīgo laika sprīdi vācu armijas daļām izkļūt ārā no draudošā Sarkanarmijas ielenkuma. Tā deva arī vēl iespēju vienai tautas daļai no Ziemeļvidzemes tikt ārā bēgļu gaitās uz Vāciju.

2. Kauja ilga aptuveni piecas dienas no 25. līdz 30. septembrim.

3. Sarkanarmija skaitliski desmitkārtīgi lielāka. Tās uzbrukumus atbalstīja artilērija, aviācija un tanki.

Turpretim latviešiem bija tikai artilērijas atbalsts, un arī tas munīcijas trūkuma dēļ pēc divām dienām apstājās, un nākamās divas diennaktis latvieši savas pozīcijas aizstāvēja ar rokas ieročiem tuvcīņās.

4. Dzīvā spēka zaudējumi Mores kaujā. (Informācija no grāmatas Mores kauja, autors Rolands Kovtuņenko): leģionāri: kritušie – 186, ievainotie – 650, kopā – 836; sarkanarmieši: kritušie – 2736, ievainotie – 9576, kopā – 12312.

Grāmatas saturā ir sīks militārs atainojums par cīņas norisēm, par kaujas taktiku, kā arī karavīra iekšējie pārdzīvojumi – atstāstījumi par kauju un dvēseliskie pārdzīvojumi, redzot mirstam savus kara biedrus.

2000. gadā Mores kaujas vietu (NATO ietvaros) apmeklēja augstāka ranga ASV militārpersonas un bija ieinteresētas Mores kaujas taktikā.

Šogad septembra beigās 69 gadu atcere Mores kaujai; tās cīnītāji gandrīz visi jau ir viņsaulē. Vienīgi liecības par viņu cīņu, viņu savas zemes mīlestību ieies vēstures lapās.

Noslēgumā – esmu pārliecināta, ka viņu somās neglabājās kāšu krusta karogs (Viļa Daudziņa Vectēvs).

Skaidrīte Dariusa
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com