Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Mana laime, mani sapņi, mana dzīve paliek jums...

Pieminot Irēni Ziedari

Laikraksts Latvietis Nr. 281, 2013. g. 25. okt.
-


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Irēnes un Andra laulības 1985. gada 6. jūlijā. FOTO no Ziedaru ģimenes arhīva.

Irēne un bērni sniegā 1996. gadā. FOTO no Ziedaru ģimenes arhīva.

Vairas iesvētības 2008. gadā. FOTO no Ziedaru ģimenes arhīva.

Izvadīšana no Svētā Krusta baznīcas. FOTO Gunārs Nāgels.

Irēne Tamāra Ziedare, dzimusi Apinis, 1959. g. 21. maijā; devās aizsaulē 2013. g. 19. septembrī, Melburnā.

Irēnes vecāki Marta un Linards Leonīds Apinis dzīvoja un audzināja Irēni lauku īpašumā ārpus Melburnas, Votlglenā (Wattle Glen). Mācītājs Kociņš viņu nokristīja reizē ar gadu jaunāko, vienīgo māsu Ināru Birutu Apini. Viņas krustvecāki ir Erna un Reinis Lēmaņi.

Irēne apmeklēja Votlglenas pamatskolu un Hērstbridžas (Hurstbridge) vidusskolu, kā arī Melburnas Latviešu vidusskolu. Pēc tam Irēne pabeidza sekretāres kursus un vēlāk nekustamā īpašuma māklera un profesionālo pavāru kursus.

Irēni un Andri Ziedaru salaulāja mācītājs Buģis Trīsvienību baznīcā Melburnā 1985. gadā 6. jūlijā. Viņiem ir pieci bērni: Vaira Anna Ziedare, Daila Tamāra Ziedare, dvīņi – Laima Alita Ziedare un Kārlis Andrejs Ziedars un Elīna Aija Ziedare. Visi bērni ir apmeklējuši Melburnas Latviešu Daugavas skolu, Melburnas Latviešu vidusskolu, Annas Ziedares Vasaras Vidusskolu un dejojuši tautas deju kopā Ritenītis. Vaira, Daila un Laima ir K! Dzintras locekles. Irēne strādāja ilgus gadus Daugavas skolas padomē.

Irēne iestājās Daugavas Vanagu Melburnas nodaļā 1978. gadā. Viņa visu mūžu aktīvi darbojās DV organizācijā, sākot ar DV Melburnas nodaļas šaušanas sekciju (Irēnes vecāku īpašumā tika iekārtota DV šautuve) un DV Melburnas jaunatnes nozari. Irēne bijusi DV Melburnas nodaļas valdes locekle, bijusi DV Globālo dienu rīcības komitejā. Bijusi DV Austrālijas Vanadžu vadītāja no 1997. g. līdz 2000. g. un no 2006. g. līdz 2009. g., kā arī Vispasaules DV Vanadžu vadītāja no 2009. g. līdz 2012. g.

Irēnes vadībā Austrālijas Vanadzes nodibināja gadskārtējo stipendiju $500 apmērā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mājturības fakultātes pēdējā kursa studentēm/studentiem, kā arī pieņēma Irēnes ierosinājumu atbalstīt bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām biedrību Cerību spārni Siguldā. Irēne arī veicina atbalstu Latvijas Audžuģimeņu biedrībai.

Irēne uzsāka un vadīja sekmīgās Vakariņas svecīšu gaismā kopā ar māti Martu Apini un arī Krodziņu vakarus DV mītnē katra mēneša pēdējā piektdienā.

1996. gadā Irēne tika apbalvota ar DV organizācijas visaugstāko atzinību – DV zelta nozīmi.

Irēne kopā ar vīru Andri, māsu Ināru Zeidaku un viņas toreizējo vīru Rolandu Zeidaku un toreizējo laulāto pāri Dainu un Martiņu Rumbergiem nodibināja Nacionālo darba grupu. Grupa bija aktīva no 1989. līdz 1992. gadam, organizējot demonstrācijas un citas akcijas, lai atbalstītu Latvijas neatkarības centienus. Tiek organizētas demonstrācijas pie Austrālijas parlamenta ēkas Kanberā, ārpusē Padomju Savienības sūtniecības ēkai Kanberā un Melburnas pilsētas centrā.

Kopā ar vīru Andri un vīra māsu Ilzi Švarcu un viņas vīru Viktoru Švarcu Irēne vadījusi 2000. gada 3x3 saietu Folskrīkā. Irēne un Andris Ziedari vadīja vēl divus 3x3 saietus Folskrīkā – 2005. gadā un 2011. gadā. Irēne arī vairākus gadus pildīja 3x3 Austrālijā padomes priekšsēdes amatu.

Irēne bija aktīva Svētā krusta baznīcas draudzē; pildīja biedrzines amatus un bija Dāmu komitejas priekšniece. Viņa bieži uzņēmās visādus darbus, kas bija ārpus viņas darba prasību lauka, piemēram, palīdzot jaunajam mācītajam atrast un iekārtot dzīves vietu. Viņa novadīja daudzus sarīkojumus, piemēram, Dārza svētkus Tērvetē un Pavasara pēcpusdiena Melburnas Latviešu namā.

Irēnei ļoti patika lasīt inspirējošu cilvēku biogrāfijas, viņa interesējas par pavāra mākslu, dzīvnieku labklājību un kaislīgi sekoja Kolingvudas (Collingwood) futbola komandai.

* * *

Trešdiena, 25. septembris Melburnā bija viena no pirmajām īsti pavasarīgajām dienām – silta un saulaina. Svētā Krusta baznīcas altāris baltiem ziediem rotāts, gaiša koka šķirsts ar ziedu segu apklāts... Jauni un veci, lieli un mazi te ieradušies, lai teiktu pēdējās ardievas Irēnei Ziedarei. Viņas radu un draugu pulks bija liels, jo viņa atrada laiku un prieku darboties tik daudzās jomās latviešu un arī austrāliešu sabiedrībā.

Šķiet visas krēslu rindas aizpildītas, arī balkonā nav brīvas vietas, bet Sebastiānam Krūmiņam pie ērģelēm klusi spēlējot, ļaudis nāk vēl un vēl...

Dievkalpojumu iesākot, visi kopā nodziedāja Pie rokas ņem un vadi, un mācītājs Dainis Markovskis teica: „Mīļā ģimene, mīļā māmiņ, bērni, vīrs Andri, māsiņa un visi mīļie draugi! Šodien mēs atvadāmies un mīlestībā pavadīsim mūsu visu mīļo Irēni Ziedari, ko daudzi no mums sauca mīļi vārdā – Irēnīti. Mēs šodien pavadīsim viņu uz īstajām mājām, kur vairs nebūs ne vaidu, ne sāpju, ne ciešanu, bet Dieva miers un mīlestības gaisam. [...] Kārtējo reizi mēs redzam un piedzīvojam, ka laiks nepieder mums, un šodien tas ir dabīgi un cilvēciski, ka šķiroties, atvadoties no mīļa, tuva cilvēka, ir asaras, sāpes... un šķiet, ka kaut kas nav pareizi, kaut kas par ātru, bet Dieva vārdi saka – to stundu, laiku, veidu mēs nezinām, kad nākošais no mums aizies no šīs dzīves. [...] Mīļā Irēne, saņem to svētību, ko Dievs tev ir sagatavojis šeit un mūžībā. Varam pateikties Dievam par šo skaisto, piepildīto dzīvi, Jēzus vārdā. Āmen.“

Aldis Elberts teica ļoti sirsnīgus atvadu vārdus angļu valodā gan kā mācītājs, gan kā sens Andra un Irēnes ģimenes draugs.

Irēnes māsa Ināra nolasīja Irēnes dzīves stāstu angļu valodā; daži fragmenti no viņas atmiņām: „Pārdomās par savu māsu, sāku domāt par mūsu bērnību un visiem nozīmīgajiem notikumiem Irēnes dzīvē. Nolēmu, ka fakti un datumi nav jāuzskaita, jo tie nav šodien svarīgi. Svarīgi ir tas, ka šinī baznīcā stāv cilvēki, kas Irēni pazina, un daļa arī pielika roku pie Irēnes uzaudzināšanas. Es neesmu vienīgā šeit, kas varētu kaut ko pastāstīt, jo ikvienam šeit ir stāsts vai piedzīvojums, vai jauka atmiņa par Irēni.

Daudzi no bērnības draugiem viņu bija iesaukuši vārdā „Bubbīt“. Viņai iedeva vārdu Irēne par godu vecmāmiņai no tēva puses, un krustvecāki bija Erna un Reinis Leimanis. Kristībās Irēne pati ar savām kājiņām iegāja baznīcā, jo uzzinot, ka drīzumā būs māsiņa (es!), mūsu vecāki nolēma gaidīt un kristīt mūs abas reizē. Tas bija pirmais no daudziem gadījumiem, ko mēs abas svinējām kopā. Mūsu dzīves bija sapītas kā jāņukronis bez īpaša sākumu un bez gala.

Kā bērniem, mums bija ļoti daudzveidīga un aizraujoša dzīve; tā bija pilna cerību un iespējām. Mēs dzīvojām nelielā 2 istabu mājā, lauku īpašumā Votlglenā. Mūsu īpašumā bija gotiņas, vistas, pīles un daudz darbu. Nositām daudz laika vistu kūtī, neveiksmīgi mēģinot panākt, lai vistas sēdētu katra savā vietā uz laktas. Mums bija šaušanas klubs un balets; gājām makšķerēt asarus dambī, bet kad laiks bija karsts, tanī pašā dambī peldējāmies. Mēs ganījām govis un dzinām tās mājās, ja viņas no aploku izbēga uz kaimiņa mājām. Rudenī mēs turpat netālu gājām sēņot. Mums abām šausmīgi nepatika uzdevums sakult sviestu un vienojāmies, ka tā ir bezjēdzīga darbība, jo taču visi pārējie paziņas vienkārši aizgāja bez mocībām uz veikalu nopirkt sviestu.

Mūsu bērnība bija bagāta ar ģimeni, draugiem un kupla ar atpūtas un zvejas braucieniem. Vasarā pavadījām dažas nedēļas Filipa salā, Kennes ģimenes vasarnīcā, kur nekad netrūka joku, dziesmu, smieklu, mīlestības, draudzības un piedzīvojumu.

Irēnei bija stingrs raksturs, un daudzas lietas bija viņai svarīgas, bet es uzskatu, ka viņas ģimene, viņas draugi un latviskais mantojums bija vissvarīgākie. Mūsu mājas valoda, vienmēr bija latviešu. Mūsu vecāki bija ļoti stingri par to.

Irēne neatlaidīgi strādāja, lai uzturētu latviskumu ne tikai sev, bet visiem bērniem un arī plašākai sabiedrībai. Viņa mīlēja latviešu tautas un kora dziesmas, un ar vislielāko prieku piekopa savu ticību šinī baznīcā, kur mēs šodien atrodamies. Šī vieta viņai bija īpaši mīļa, un mēs esam pateicīgi, ka mēs visi šeit varam pulcēties šodien viņai par godu.

Irēne strādāja Latviešu ciemā, kas viņai ļoti patika, un viņa bieži teica, ka viņai ir labākais darbs pasaulē: iespēja dzīvojot Austrālijā un strādāt latviskā vidē. Viņai bija ļoti mīļi daudzi Ciema iedzīvotāji un darbinieki.

Esam saņēmuši daudzas līdzjūtības vēstis no Austrālijas plašām pilsētām, no ārzemēm un no Latvijas. Ziedu jūra, kas ir saņemta Ziedaru ģimenes mājā un mūsu mātei, ir bijusi ļoti aizkustinoša. Mēs visi izsakām Jums paldies.

Man grūti saprast, kāpēc...

Irēne vienmēr dzīvos mūsu sirdīs, un runās mūsu atmiņās.

Un es nekad nesapratīšu, kā dzīve var tik ātri pazust...“

Ilzes Švarcas atvadu vārdi:Mīļā Irēn! Tu ienāci mūsu ģimenē pilna enerģijas, idejām un dzīvesprieka. Mēs bieži kopā smējāmies par to, cik mēs bijām gudras, ka mēs vienā laikā kļuvām mātes, jo tas nozīmēja, ka mūsu bērni auga kopā. Mūsu kopīgie Lieldienu rīti, Ziemassvētku vakari un citi ģimenes svētki sildīs mūsu sirdis mūžīgi. Tu mums vienmēr stāvēsi klāt, kad... „sētā nāks rūķītis ar dāvanu maisu.“ Es redzēju, cik Tu daudz no sevis devi citiem, bet es zinu, ka Taviem tuviniekiem mīlestības netrūka. No visiem Taviem daudzajiem panākumiem, zinu, ka Tu visvairāk bija lepna par to, ka kopā ar Andri jūs esat sagādājuši un izaudzinājuši tik burvīgus un, vārda pilnā nozīmē, skaistus bērnus. Irēn, Tu esi bijusi liels malacis: fermā Tu biji vienmēr pirmā augšā un pēdējā gultā. Tu spēji vienlaikus mazus bērnus apkopt, lielus šķīvjus garda ēdiena likt galdā, govis dzenāt... un organizēt: komitejas, balles, nacionālas kustības... un tad naktīs uzspēlēt Squatter, 500 vai Sankt Petersburg. Ir negodīgi, ka Tev tik agri bija no mums jāaiziet. Bet mani mierina, vismaz tas, ka Tava aiziešana bija skaista: Tu biji un esi aptverta ar mīlestību, mīļiem vārdiem un glāstiem un Dieva svētību. Kad mana mamma mira, man palīdzēja lasīt dainas par miršanu, par dzīvošanu... Dainas savā vienkāršībā ir skaistas, spēcīgas un mierinošas.

Nevajaga dvēselei
Trepju kāpt debesīs.
Bij' Dievam eņģelīši,
Kas uznesa debesīs.

Mīļā, mīļā Irēn! Tu mums tik ļoti, ļoti trūksi. Vieglas smiltis, mīļā māsiņ!“

Atvadu vārdus savai māmiņai teica bērni Daila Tamāra un dvīņi Laima Alita un Kārlis Andrejs.

Viktors Švarcs deva vārdu Melburnas latviešu organizāciju pārstāvjiem, un kā pirmais bija Eduards Lēmanis no Svētā Krusta baznīcas valdes, kas atvadu vārdus teica angļu valodā.

Svētā Krusta baznīcas Dāmu kopas vārdā Inese Bērziņa teica: „Apklusušas čaklās rokas, kurām likts bij' daudzi veikt. Tik daudz labu vārdu prata apklusušās lūpas teikt... Mīļā Irēne! Draudzes Dāmu kopa Tevi atceras, paldies par lielo darbu. Saldu dusu.“

Trīs pārstāvji no Melburnas Daugavas vanagiem – Aivars Saulītis, Aleksandrs Grims un Silvija Miglis teica atvadu vārdus Irēnei un izteica līdzjūtību ģimenei. Aivars Saulītis sacīja: „Mīļā Irēne, es nesu Tev pēdējos atvadu sveicienus no Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas valdes un biedriem. Mums pietrūks Tava nebeidzamā enerģija un Tavas čaklās rokas, ar kurām Tu esi piedalījies mūsu organizācijas visos aspektos, kā šeit tā arī citās pasaules daļās. To mēs paturēsim atmiņā. Mums arī pietrūks Tavas draudzības. Lai Tev ir vieglas smiltis aizsaulē.“ Daugavas Vanadžu Austrālijā vadītāja un DV Sidnejas nodaļas vārdā atvadījās Dzintra Cekuliņa; no Eiropas Vanadzēm un Vanagiem, no Amerikas, Kanādas un Kanberas Silvija Kreitāle.

No Melburnas Latviešu organizāciju apvienības (MLOA) un Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas jaunatnes kopas Jānis Kārkliņš: „...Mēs abi dzimām un uzaugām riktīgās Daugavas Vanagu ģimenēs. Vairāk kā desmit gadus nostrādāju kopā ar Tevi Jaunatnes kopā un vēlāk arī DV Melburnas nodaļas valdē, zemes valdē un Globālo dienu rīcības komitejā. Arī šeit nekas Tev nebija par grūtu; Tu darīji ne tikai to, ko Tev lūdza, bet arī nāci palīgā ar padomiem – ko vēl varētu darīt un izdarīt, nekā mēs jau esam darījuši. Tu tiešām būsi neatvietojama mūsu latviešu sabiedrībā ne tik vien Melburnā un Austrālijā, bet arī visā plašajā pasaulē. Saldu dusu!“

Melburnas Latviešu nama kooperatīva priekšsēdis Kārlis Kasparsons: „Latviešu sabiedrība darbojās uz brīvprātības principiem; organizāciju vadītāji un biedri ziedo savu brīvo laiku, lai turpinātu organizāciju darbību nākotnē. Aizgājēja Irēne Ziedare bija viena no čaklākajām mūsu sabiedrības dalībniecēm, kas ziedoja savu brīvo laiku vairākām organizācijām. Mīļā Irēn, par Tavu uzņēmību, par Tavu padomu, par Tavām spējām vadīt un organizēt – paldies. Tu sabiedrībai Melburnā, kā jau dzirdējām no vairākām organizācijām, mums pietrūksi. Melburnas Latviešu nama kooperatīva valdes un Dāmu kopas vārdā atvados no čaklās sabiedrības darbinieces; izsakām ģimenei, visiem ģimenes locekļiem mūsu dziļāko līdzjūtību. Irēn, vieglas smiltis Tev un saldu dusu un Tavam garam vieglu gaitu zvaigznājā.“

Melburnas Latviešu biedrības Daugavas skolas pārzine Līga Dārziņa: „Mīļā, Irēne, nav nevienam jāstāsta, ka Tu esi bijusi Daugavas skolai svētīgs balsts un atbalsts. Kolīdz Tavi un Andra vecākie bērni iesāka iet Daugavas skolas jaunākajās klasēs, tā arī Tavs darbs skolā sākās un turpinājās daudzus, daudzus gadus. Tu biji padomes locekle, padomes vicepriekšsēde un padomes priekšsēde. Tu organizēji mūsu sarīkojumus un gādāji par visu mūsu saimniecību. Kad biji no skolas aizgājusi, nāci palīgā ar darbiem un padomiem. Tu nekad nebiji skatītāja, bet vienmēr darītāja. Andris pa tiem gadiem izauga par skolotāju, un abas – pašas Melburnas Latviešu skolu nobeigušas – par skolotājām nāca vecākās meitas Daila un Vaira. Grūti iedomāties kādu citu ģimeni, kas tik daudz devusi mūsu skolai un mūsu bērnu latviskajai audzināšanai. Tavu negurstošo darbu skolas labā mēs neaizmirsīsim. Lai Tev vieglas smiltis.“

No Latviešu Ciema Rūta Šķoba teica atvadu vārdus angļu valodā.

3x3 Austrālijā padomes vārdā Anita Andersone: „Mīļā Irēne, nesu Tev atvadu sveicienus no Austrālijas 3x3 padomes. Latviskās identitātes saglabāšana Tev un Andrim ir vienmēr bijusi ļoti svarīga. To apliecina jūsu latviski izaudzinātā ģimene un jūsu plašā darbība vairākās latviešu organizācijās, to starpā arī 3x3 kustībā. Jūsu ģimene ienāca 3x3 saimē 1995. gadā, kad nometne notika netālu no jūsu vasaras mājām, Filipsalā – un no tā laika līdz šodienai 3x3 ir bijusi jūsu dzīves nozīmīga sastāvdaļa, reizēm saietos piedaloties pat trīs paaudžu kuplumā. Ļoti drīz pēc jūsu pirmā 3x3 parādījās Tev izteikta, un ļoti jaukā, rakstura īpašība – ka Tu esi darītāja. Tu nemācēji tikai saņemt; Tev vajadzēja dot pretī. Jau pēc diviem saietiem, 1997. gadā Adelaidē, Tu piedāvāji vadīt nodarbību – vitrāžas. Ar vitrāžu gatavošanu Tu biji iepazinusies Filipsalas nometnē un pašai tik ļoti bija iepaticies, ka Tu iegādājies visu vajadzīgo, lai varētu pati strādāt uz savu roku. Šī ievirze bija tik populāra, ka Tu to vadīji vēl daudzos vairākos turpmākos saietos. Ir ļoti daudz māju, kur šodien pie logiem karājās pie Tevis gatavoti stikloti rotājumi. Ieviržu vadīšana bija kā ievads vēl lielākam izaicinājumam – paša 3x3 saieta rīkošanai. 2000. gadā tu ar Andri, kopā ar Ilzi un Viktoru Švarciem, atklājāt skaisto vietu Folskrīkā, kur jūs ar Andri pēc tam novadījāt vēl divus saietus. Tu veselas trīs reizes esi bijusi rīkotāju komandā. 2009. gadā Tu pārņēmi 3x3 padomes vadību un gādāji par to, lai 3x3 saieti arvien katru gadu notiktu.

Irēne, novērtēju atbalstu, ko saņēmu no Tevis un no Andra savos padomes vadības gados, kā arī kad pati biju atbildīga par 3x3 vadīšanu. Uz jums varēja vienmēr paļauties. 3x3 Austrālijas padomes vārdā Tev vislielāko paldies! 3x3 kustības dibinātāja Amerikā, Līga Rūperte Tev pateicas par ilggadīgo darbu, atbalstot un veicinot 3x3 mērķus tālajā Austrālijā, un izsaka Tev, Andri, un ģimenei savu līdzjūtību.

Mīļo Andri, mīļie bērni, Irēnes mamma, Ināra, izsaku jums arī no savas puses visdziļāko līdzjūtību un novēlu spēku nākotnē. Irēne, lai Tev vieglas smiltis.“

No Melburnas deju kopas Ritenītis ar ardievām bija atnākuši Lāra Brenere un Markus Dragūns.

Viktors Švarcs nolasīja saņemtās līdzjūtības vēstuli no Latvijas goda konsula Austrālijā Jāņa Dēliņa: „Irēnes devums mūsu latviešu sabiedrībai bija ļoti nozīmīgs. Viņas nenogurstošā enerģija, strādājot tik daudzās latviešu organizācijās, bija apbrīnojama. Vēlētos jo īpaši pieminēt viņas darbu Daugavas Vanadžu organizācijā, kur viņai vairākus gadus bija vadoša loma. Irēne bija patiesa Latvijas patriote ar nenoliedzamu nacionāli politisko stāju. Viņas laipnība un gaišā personība man vienmēr paliks mīļā atmiņā. Ir beigusies gaiša un vērtīga dzīves gaita; vēlos izteikt Andrim un visiem piederīgajiem savu visdziļāko līdzjūtību.“

Visdziļāko līdzjūtību un pēdējās ardievas, Irēni Ziedari mūžībā aizvadot, atsūtījusi Marita Grunts no Anglijas Daugavas Vanadzēm.

Jānis Priedkalns raksta: „Izsakām Daugavas Vanadzēm Melburnā un Irēnes Ziedares ģimenei visdziļāko līdzjūtību, Irēnei aizejot mūžībā. Irēnes pienesums Daugavas Vanagu organizācijai ir bijis izcils, un viņas devums latviešu sabiedrībai un jaunatnes latviskajai izglītībai ir pelnījis visaugstāko atzinību. Vieglas smiltis Irēnei.“

No Sidnejas bija ieradies Ojārs Greste: „Mīļā Irēne, ar šiem ziediem no Tevis atvadās Tavi 3x3 draugi – Viktorija un Andrejs Mačēni, Sandra Dragūna, Jānis Čečiņš un Linda Ozere un Sidnejas Latviešu skola. Tu rādīji mums visiem, kā dzīvot pilnvērtīgu un radošu dzīvi. Draugi ir vislielākā bagātība dzīvē; paldies par Tavu draudzību. Es jūtos bagātināts, ka Tu biji manā dzīvē. Saldu dusu.“

Ar mācītāja Daiņa Markovska novadīto lūgšanu un kopā nodziedāto Ved mani, Dievs šķirsts ar Irēni Ziedari uz radu un draugu pleciem tika iznests no Svētā Krusta baznīcas. Brīdi visi vēl pakavējās baznīcas priekšā, sakot mierinājuma un līdzjūtības vārdus Irēnes mātei, vīram Andrim, bērniem un ģimenei, un tad šķirsts tika vests pēdējā ceļā – uz Springveilas kapsētu (Springvale Botanic Cemetery), kur krematorijas kapelā Blair Chapel sekoja īsa lūgšana un pēdējā atvadīšanās no aizgājējas Irēnes Ziedares, izskanot dziesmai Tek saulīte tecēdama... melodijā.

Pavadītāji, atgriežoties no kapsētas, pulcējās Svētā Krusta baznīcas zālē uz bēru mielastu. Kavējoties atmiņās par Irēni, nodziedot viņas iemīļotās un pazīstamās dziesmas, stundas aizskrēja nemanot.

Noguruši norimst vēji, nogurusi saule riet.
Nu ardievu, palicēji, manu mūžu pieminiet. ■



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com