Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Intervija - Ints Teterovskis

Valsts svētkus svinēs kopā ar tautiešiem Sidnejā

Laikraksts Latvietis Nr. 284, 2013. g. 15. nov.
-


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No kreisās: Gunārs Nāgels, Ints Teterovskis, Anita Andersone Dziesmu svētku laikā Rīgā. FOTO Ojārs Greste.

Pavisam drīz, jau – 16. novembrī Sidnejas Latviešu namā notiks tikšanās ar visiem labi pazīstamo diriģentu Intu Teterovski. Viņš arī piedalīsies Latvijas Valsts dibināšanas 95. gadskārtai veltītajos sarīkojumos.

Kavējoties atmiņās pa pagājušiem Dziesmu svētkiem Latvijā, lūdzu Intu atbildēt uz dažiem jautājumiem.

Ilze Nāgela: Kuri pēc kārtas Tev bija šie Dziesmu svētki: kā skatītājam, kā dalībniekam, kā diriģentam?

Ints Teterovskis: Man vispār ļoti tālas jaunības, bērnības atmiņas galvā īsti labi neturas, bet šķiet, ka tikai skatītāju rindās neesmu bijis nekad! Kuri sanāk pirmie, grūti pateikt, bet atminos, ka jau pavisam mazam esot, dziedāju tai laikā Em. Dārziņa zēnu kora sastāva (tagad Rīgas Doma zēnu koris). Ar dažādiem koriem esmu dziedājis no 80to gadu sākuma; šķiet, ka 2003. gadā biju arī svētku runasvīrs-vadītājs. Virsdiriģenta godā lielajos svētkos šogad biju otro reizi!

IN: Kas, Tavuprāt, šiem Dziesmu svētkiem bija tas īpašais, ar ko tie viennozīmīgi atšķīrās no bijušajiem?

IT: Es neesmu ļoti tendēts uz statistiku un rekordiem, bet, cik zinu, tad norišu un dalībnieku skaita ziņā šie svētki esot bijuši kuplākie. Man ļoti patika svētku klātesamība pilsētvidē un medijos, jo tik kvalitatīvi, pārdomāti tas nebija līdz šim piedzīvots. Arī iespēja katram pašam izveidot savu Dziesmu svētku zīmi bija lieliska! Man personīgi spilgtākais piedzīvojums bija emocionālais pacēlums visas nedēļas laikā! Bija sajūta, ka pilnīgi visi dalībnieki un apmeklētāji bija izsalkuši pēc latviskas kopā būšanas! Vai nu zvaigznes satika, vai arī tomēr cilvēku pozitīvajām domam ir milzīgs spēks – svētki kopumā bija apbrīnojami pozitīvi! Gājienā gāju vairākas reizes – visas n-tās stundas publika bija milzīgs enerģijas lādiņš!

IN: Tavs visspilgtākais brīdis svētku laikā, Noslēguma koncerta mēģinājumu/koncerta laikā?

IT: Nav tāda viena, viss kopumā! Protams, patika, kad diriģējot Kas dziedāja Jāņu nakti, publika iecerētajai kopā dziedāšanai atsaucās, tas bija ļoti pacilājoši!

IN: Ko sagaidi no nākamajiem Dziesmu svētkiem? Vai Tev ir kādas vīzijas par tiem?

IT: Svētki jau paši nerodas, svētkus nevar sagaidīt, svētkus var radīt! Tie emocionāli noteikti arī būs īpaši, jo tie notiks Latvijas 100gades zīmē! Ļoti ceru, ka būs vairāk tādas koru un tautas kopā dziedamas dziesmas! Vēlētos vairāk tautas dziesmu – gan jau zināmās apdares, gan jaunrades. Tautas dziesmas ir tās, kas caur gadsimtiem mūsu valodu – kas ir vienīgais nacionālas valsts simbols – mutvārdos ir turējušas dzīvu, bagātinājušas, pilnveidojušas! Tautas dziesmās ir spēks!

IN: Pavisam drīz būsi pie mums Austrālijā; kāds šoreiz Tavs brauciena mērķis? Kuru reizi pēc kārtas jau būsi Austrālijā?

IT: Ja nemaldos, tad būšu trešo reizi. Uz Austrāliju vienmēr braucu ar prieku, jo man ļoti patīk tās sajūtas, kuras citos ceļojumos reti sanāk piedzīvot. Gan latvieši, gan vietējie man salīdzinoši ar citam valstīm šķiet daudz mierīgāki, mazāk satraukti, brīvāki. Nekur citur neesmu piedzīvojis, ka miljonu pilsētā pat jaunieši, kāpjot ārā no sabiedriska transporta, pateicas autobusa vadītājam un laipni atvadās. Austrālijā ir viegli elpot, domāt – gaiss nav elektrizēts kā Eiropā, Āzijā, Amerikā. Šoreiz mani uzaicināja Sidnejas latviešu sabiedrība caur Ilonu Brūveri. Satikāmies Rīgā, daudz runājām, ieminējos – cik ļoti patīk Austrālija... Laikam tādēļ arī uzaicināja, esmu priecīgs! Piedalīšos gan Svinīgajā koncerta, gan vakariņās, diriģēšu Sidnejas kori un dziedāšu!

IN: Tu esi mūs iejūsminājis tās reizes, kad diriģēji Kultūras dienu Kopkori; kā Tev pašam šie gadījumi palikuši atmiņā?

IT: Dažādas, bet viennozīmīgi pozitīvas atmiņas! Adelaidē biju ar savu Jauniešu kori Balsis. Tā bija pirmā pieredze, jau tad iemīlējos Austrālijas latviešos. Īpaši patīk jūsu valoda – nevar just nekādu angļu valodas ietekmi. Varēja pat dialektus atpazīt un uzminēt, no kuriem Latvijas novadiem ir senči. Melburnā biju kā diriģents. Biju priecīgs, ka ļāvāties Agitas Ikaunieces kaislīgajam tango – arī tāda ir latviešu mūzika, arī tādas kaislības mīt cilvēkos. Tas bija lieliski!

IN: Tu jau zini, ka te ir daudz Tava darba cienītāju, zini, ka daļēji esi mūsu kora Atbalsis dibināšanas līdzautors; ko gribētu novēlēt Austrālijas latviešu dziedātājiem, publikai? Laikrakstam Latvietis?

IT: Jā, kad atbraucis pēc pirmā ceļojuma uzzināju par jaunizveidoto kori, biju ļoti priecīgs un lepns. Dziedāšana korī pēc manām domām ir viena no unikālākajām cilvēkus vienojošajām un vienlaikus attīstošajām nodarbēm! Katram jāzina sava balss, jāspēj korī to noturēt, jāsadzird pārējos un kopīgi jānonāk līdz vienotam mērķim! Vai tas nav ideālas sabiedrības līdzāspastāvēšanas veids? Katram savas domas, savas idejas, bet kopīgs mērķis!

Latvijas 95. dzimšanas dienā gribētu vispirms visus apsveikt, ka mūsu mazā valsts, visiem ārējiem un iekšējiem šķēršļiem spītējot, svin tik lielu jubileju! Bet, galvenais, bez labiem cilvēkiem jau valsts nevar pastāvēt; novēlu visiem regulāri ar pozitīvām domām padomāt par Latviju, par cilvēkiem, kas tur dzīvo; par tiem, kuri dzīvojot citur, savā sirdī tur Latvijas vārdu! Labu domu nevar būt par daudz šajā negāciju laikmetā! Bet pats galvenais mūsu svētums – latviešu valoda, kurā pasaulē runā vairs tikai apmēram 1 500 000 (pusotrs miljons) cilvēku! Lai uz Latvijas 200gadi šis cipars trīskāršojas!

IN: Paldies par interviju un labiem vēlējumiem! Uz drīzu tikšanos Austrālijā! ■



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com