Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latvijas valsts svētku svinības

Latviešu Centrā Minsterē

Laikraksts Latvietis Nr. 285, 2013. g. 24. nov.
Laila Moreina -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No sarkanbaltsarkanām svecītēm veidotā Latvijas kontūra. FOTO no Viktora Kangera personīgā arhīva.

Svētku runu sniedza Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Vācijā Elita Kuzma. FOTO no Nīla Ebdena personīgā arhīva.

Ar savu dejotprieku koncertā dalījās MiLaDeKo dejotāji. FOTO no Nīla Ebdena personīgā arhīva.

Ar savu dejotprieku koncertā dalījās MiLaDeKo dejotāji. FOTO no Nīla Ebdena personīgā arhīva.

Latviešu tautas instrumentu skaņās ļāva ieklausīties ieklausīties divu paaudžu koklētājas – māte ar meitu – Inga un Lora Grīnbergas. FOTO no Nīla Ebdena personīgā arhīva.

Vakara saviesīgā daļa. FOTO no Nīla Ebdena personīgā arhīva.

2013. gada 16. novembrī pulksten četros pēcpusdienā Minsteres Latviešu Centra aulā notika Latvijas Neatkarības dienai veltīti svētki, ko rīkoja Latviešu Kopība Vācijā un Latviešu Centrs Minsterē. Ap 130 visu paaudžu latviešu bija sapulcējušies no Vācijas malu malām, lai būtu kopā katra latvieša pašapziņai tik nozīmīgajos svētkos un atzīmētu Latvijas 95. gadadienu.

Ienākot Minsteres Latviešu Centra pagalmā, apmeklētāju uzmanību piesaistīja četri mastos uzvilkti Latvijas karogi, ziedu vainags un no sarkanbaltsarkanām svecītēm veidotā Latvijas kontūra. Arī aula bija svinīgi izdekorēta ar Latvijas karogiem un krāsainām spuldzēm. Atpūtas telpā varēja aplūkot XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku plakātu kolekciju Gaisma līgo Latvijā. Gaitenī uz sienas bija izlikti bērnu zīmētie apsveikumi Latvijai dzimšanas dienā. Lai labāk izjustu svētku noskaņu, katram viesim bija sarūpēta pie krūtīm piespraužama Latvijas karoga lentīte.

Svinību oficiālā daļa sākās ar Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Vācijā diakones Laimas Urdzes novadīto svētbrīdi. Tad uzrunu teica Latviešu Centra Minsterē valdes priekšsēdis un Latviešu Kopības Vācijā vicepriekšsēdis Arnis Drille. Viņš akcentēja jau 2. Pasaules kara laikā tapušā, labi organizētā latviešu sabiedrisko organizāciju tīkla nozīmību arī pašlaik un mudināja klātesošos aktīvi iesaistīties latviešu sabiedriskās dzīves līdzveidošanā un kļūt par latviešu organizāciju biedriem. A. Drille citēja Jāņa Jaunsudrabiņa patriotisko dzeju un apliecināja dzejnieka vārdu nezūdošo aktualitāti arī mūsdienās, un tostarp atgādināja, ka LCM telpās atrodas arī Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas istaba. A. Drille aicināja pieminēt un turēt Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī, lai kurā pasaules malā mēs arī neatrastos. „Jo, zaudējot Latviju, tu zudīsi pats,“ J. Jaunsudrabiņa vārdiem izteicās Drilles kungs. Tika nosaukta un godināta arī Pasaules brīvo latviešu apvienības gada balvas ieguvēja Valentīna Lasmane. Balva laureātei tika piešķirta par Latviešu Centrālās Padomes darbības un 1944./45. gada bēgļu laivu kustības dokumentēšanu, kā arī par ilggadēju latviešu valodas un kultūras kopšanu.

Pēc tam svētku runu sniedza Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Vācijā Elita Kuzma. Vēstniece savā runā uzsvēra to, cik būtiska ir Latvijas un Vācijas sadarbība, un minēja virkni ārpolitisko aktivitāšu, kas pēdējā laikā skārušas un nākotnē skars Latviju, kā, piemēram, pievienošanās sarunu uzsākšana ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, Latvijas devums starptautiskā miera uzturēšanā un, pats svarīgākais, Latvijas prezidentūra ES Padomē 2015. gada pirmajā pusē. E. Kuzma aicināja nebaidīties no lielās atbildības, jo „ES vēsturē bieži ir pierādījies, ka maza valsts, lietderīgi izmantojot resursus, spēj vadīt prezidentūru veiksmīgāk nekā lielās valstis.“ Vēstniece pasākuma viesiem novēlēja nezaudēt un stiprināt saiti ar savu valsti. Pēc vēstnieces uzstāšanās tika kopīgi nodziedāta Latvijas valsts himna.

Koncerta daļu ievadīja latviešu literatūras daiļdarbu fragmentu lasījums, iezīmējot latvietim vissvarīgākās vērtības. Literatūras fragmenti un dzeja harmoniski savijās ar katru kolektīva MiLaDeKo nodejoto tautas deju. Skatītāji varēja priecāties par tādām dejām kā Gatves deja, Prūšu deja, Es bij' puika, man bij' vara un citām. Dejotājiem uz neilgu brīdi atelpu deva koklētājas – māte un meita Inga un Lora Grīnbergas. Viņu izpildījumā skanēja gan pazīstamas, gan mazāk zināmas latviešu tautasdziesmu melodijas, pēdējā skaņdarbā mūziku papildināja arī mākslinieču balsis. Koncerts tika noslēgts ar deju Rīga dimd (A. Krauze, R. Pauls), kura skatītājiem patika tik ļoti, ka viņi aplaudēja tikmēr, kamēr dejotāji neiznāca priekšnesumu atkārtot. Nevarēja nepamanīt dejotāju atdevi un neviltoto prieku. Pēc oficiālās daļas beigām rīkotāji un dalībnieki kopīgi ieturēja svētku maltīti un sarunājās neformālā gaisotnē.

Vakara saviesīgajā daļā muzicēja latviešu grupa no Īrijas Kreicbergi. Vakars pagāja lustīgās dejās un dziedot līdzi populārajām latviešu meldijām. Aulas blakustelpā darbojās kafejnīca, kur līdz ar ierastajiem dzērieniem varēja iegādāties arī latviešu alu un balzāmu. Balle turpinājās līdz pat vēlai naktij. Pasākums izdevās ļoti jauks, un apmeklētāji to atstāja pacilātā noskaņojumā. Kā izskanēja vakara vadītāju vārdi koncerta nobeigumā: Latvija būs!

Laipni lūdzam jūs apmeklēt arī nākamo pasākumu LCM – Briseles Latviešu teātra muzikālo izrādi pieaugušajiem pēc Pāvila Rozīša romāna Ceplis motīviem 30. novembrī plkst. 18.00.

Laila Moreina
LCM Erasmus praktikante no Ventspils Augstskolas
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com