Austrālijā un Latvijā

Palielināt / Enlarge

Uldis Brūns 6. septembra Saiemas sēdē. FOTO Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja.

Pēc gada, atkal iegriežoties Austrālijā no Rīgas, ir interesanti novērot pārmaiņas.

Galvenie iemesli atlidošanai bija tikties ar ģimeni un piedalīties manas mātes Birutas Brūnas 80. dzimšanas dienas svinībās. Tas, ka šis gadalaiks arī nav no pievilcīgākiem Rīgā, arī bija zināms motivējošais faktors. Manas mātes jautrās svinības jau ir bijušas avīzē aprakstītas un tad par tām nerakstīšu.

Dzīvojot Adelaidē netālu no pilsētas centra, es bieži tur iegriezos. Uzkrītošs ir imigrantu pieaugums, tai skaitā somāliešu, indiešu un citu āziešu izcelsmes, kaut arī starp tiem varētu būt daudz ārzemju studentu, jo centrā arī atrodas izglītības iestādes. Toties āziešu restorāni, kurus sastopu reti Rīgā, ir parādījušies kā sēnes pēc lietus visās pilsētas centra malās. Āziešu virtuve, īpaši vjetnamiešu zupu (Pho), ir tas, kas man pa īstam trūkst Rīgā, un tad izmantoju iespēju piepildīt tanku ar šo gardumu. Auto satiksme pilsētā ir arī īpaši sabiezējusi. Neskaitot dabisko satiksmes pieaugumu, jaunās autobusu joslas un Viktorijas laukuma pārbūve ir samazinājusi caurbraukšanas iespējas pilsētas centrā un apgrūtina izbraukšanu.

Patīkami bija iegriezties latviešu sarīkojumos un satikties ar veciem draugiem, kuri ieguvuši sirmāku matu krāsu. Man arī iznāca iespēja pirmo reizi iegriezties Latviešu ciemā Melburnā, un laimējās būt uz Melburnas Kausa sarīkojumu.

Tiku uzlūgts arī uz latviešu radio programmu Adelaidē parunāt par cīņu Saeimā, par dubultpilsonību Austrālijas un Jaunzēlandes latviešiem. Pēdējo divu gadu lobēšanas darbs, kuru veicām ar Latviešu Apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ), vainagojas ar panākumiem.

Pilsonības un Migrācijas Lietu Pārvalde ir ievietojusi informāciju (arī angļu valodā) par procedūru, kā pieprasīt pilsonību, bet, ja cilvēki nezina, kur meklēt vai kā ir jāmeklē, tad nebūs iecerētie rezultāti:
http://www.pmlp.gov.lv/en/home/citizenship/registration-if-citizenship/registration-of-citizenship-of-latvian-exiles.html

Satiekoties ar latviešiem Adelaidē, biju pārsteigts, ka daudzi, pat tie kas iegriežas latviešu centros, nav dzirdējuši par iespēju pieprasīt Latvijas pilsonību. Es domāju, ka ir svarīgi plašāk izplatīt ziņas par iespējām, varbūt pat latviešiem netradicionālos ziņas avotos, kā austrāliešu avīzēs, jo ir arī daudzi, ieskaitot pēdējos gados iebraukušos un tos, kuri latviski labi nerunā, kas nelasa vai nezina par mūsu tradicionāliem latviešu ziņu avotiem.

Es esmu sastapis vairākus cilvēkus Latvijā, kuri nebija iesaistīti latviešu sabiedrībā trimdā, bet kuri ir pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, iemācījušies latviski un tagad dzīvo tur. Mēs nedrīkstam nejauši atstumt un neinformēt šos potenciālos atmodušos latviešus ārzemēs. Šajās dienās ļoti daudzi cilvēki, ieskaitot latviešus, interesējas par savu izcelsmi un ģimenes kokiem un vēlas arī apciemot dzimtas mājas. Tas palīdz Latvijas ekonomikai caur tūrismu, un varētu arī sekmēt cilvēku interesi palikt Latvijā uz ilgāku laiku vai dažos gadījumos arī pārcelties vai atgriezties tēvzemē.

Latvijas pase arī dod iespēju brīvi ceļot pa Eiropu un iespējas studēt vai strādāt Latvijā vai citur Eiropā. Uldis Ozoliņš nesen uzrakstīja labu rakstu Latvians Online par dubultpilsonības tematu angļu valodā, kuru vajadzētu plašāk izplatīt. Sk.: http://latviansonline.com/commentary/article/8607/

Pēdējo gadu lielo izbraucēju skaits no Latvijas varētu negatīvi iespaidot Latvijas politiku, ja viņi pārstās balsot. Darbaspēks jau sāk trūkt Latvijā, un, ja paši latvieši neatgriezīsies, tad darba devēji meklēs darbaspēku citur. Krievija turpina propagandēt un iespaidot Latvijas politiku, un ir svarīgi, ka iespējami daudzi latvieši nezaudē savu saiti ar Latviju un turpina balsot Latvijas interesēs un arī atgriežas!

Uldis Brūns

Laikrakstam „Latvietis“