Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Valsts svētku runa Austrālijā

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe

Laikraksts Latvietis Nr. 287, 2013. g. 5. dec.
Rolands Lappuķe -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

1. turpinājums. Sākums LL286.

Kāda ir Latvijas situācija mūsdienās?

Pirms divdesmit gadiem, 1993. gadā tika atjaunota 1922. gada Satversme modernizētā variantā. Mērķis bija skaidrs – nodrošināt Latvijas valsts pēctecību. Tā atgādinot, ka Latvija nekad nebija pārstājusi eksistēt kā starptautisks subjekts, atvairīja argumentus par to, ka Latvijas okupācija nebūtu bijusi.

Šeit atkal Austrālijas latviešiem jautājums ir labi zināms! 1974. gadā jūs nepalaidāt garam iespēju protestēt pret Vitlama valdības kļūdu atzīt Baltijas valstu aneksiju Padomju Savienībā. Visi Austrālijas latvieši, kuru priekšgalā bija avīzes Austrālijas Latvietis redaktors Emīls Dēliņš, Elga Rodze-Ķīsele, Eduards Voitkūns, Jānis Ritenis un citi, un kopā ar pārējiem baltiešiem sacēlās kā viens. Izcilais vēsturnieks, profesors Edgars Dunsdorfs sacerēja grāmatu The Baltic dilemma... Un nākamajā gadā valdība tika atlaista! Arī tas ir pelnījis atzinību!

Nacionālās Valsts nozīme ir mainījusies kopš Latvijas Valsts dibināšanas laikiem. Mūsdienu nacionālās valsts attiecības ar citām valstīm arvien vairāk kārto ne vairs tikai ar divpusējo līgumu, bet gan ar daudzpusējo līgumu palīdzību.

No šī viedokļa raugoties, Latvijas starptautiskā un drošības situācija nekad nav bijusi tik spēcīga kā šodien!

Latvija vienmēr bija palikusi ANO locekle de jure un kopš 1991. gada atkal de facto, un drīz vien kļuva par arī Eiropas Padomes, kā arī EDSO locekli.

Par spīti reizēm vīzdegunīgām šaubām 1990-tajos gados esam sasnieguši to, kas šķita nesasniedzams. 2004. gadā iestājāmies NATO un Eiropas Savienībā. Abas ir apzīmējamas kā spēcīgākās starptautiskās organizācijas ģeogrāfiskajā reģionā, kuram pieder Latvija. Abas organizācijas balstās uz demokrātiskajām vērtībām, pamatojoties uz kurām tika rakstīta Latvijas Satversme. Esam atgriezušies savās garīgajās mājās.

Pirmā – NATO – ir drošības alianse, otrā – ES – koncentrējas uz daudzām valsts dzīves jomām.

Slavenais NATO 5. pants nodrošina katru dalībvalsti ar aizstāvēšanas garantijām, ja notiek uzbrukums no trešās valsts. Tomēr nacionālās Valsts suverenitāte prasa pastāvīgu uzmanību un neatlaidīgu darbu. Daži apstākļi liek mums palikt uzmanīgiem. ASV karaspēks atstāj Eiropu. Daudzas NATO dalībvalstis – varbūt pārsteidzīgi – ir samazinājušas savu aizsardzības budžetu. Baltijas valstu lielais kaimiņš rīko nepieredzēti lielus militārus manevrus ZAPAD 2013 netālu no mūsu robežām. Tiek izmantoti maigās varas paņēmieni, ieskaitot komunikāciju, lai ietekmētu Baltijas valstu publikas un politiķu viedokli.

Eiropas Savienība savukārt ir apbrīnas vērts process. Tajā brīvprātīgi ir iesaistījušās 28 nacionālās dalībvalstis, lai pēc iespējas savstarpēji saskaņoti kārtotu vairākus valstu dzīves aspektus – kā ekonomika, transports, tieslietas, zinātnes, sociālā sfēra un citi.

Šajā 500 miljonu iedzīvotāju savienībā, Latvija ir aktīva sastāvdaļa. 2015. gada pirmajā pusē Latvija pat būs Eiropas Savienības, t.i., spēcīgākās ekonomiskās apvienības pasaulē prezidējošā valsts!

Zināms, ka kopš iestāšanās Eiropas Savienībā ir gan gājis visādi. Tika solīti „treknie gadi“.

Atbilstoši toreizējā Amerikas Federālās bankas priekšsēža Alena Grinspena dotajai zaļajai gaismai ASV bankām piešķirt kredītus māju iegādei arī cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, Latvijā tika piešķirti bankas kredīti gandrīz jebkuram. Latvijas vadošo politiķu lozungs bija gāze grīdā!

Inflācijas pieaugums un PAREX bankas sabrukums 2008. gadā atgādināja, ka spekulatīvā ekonomika ir kā māja, kas būvēta uz smiltīm, nevis uz klints. Divu gadu laikā Latvija zaudēja 25% sava Iekšējā kopprodukta.

Sekoja grūti gadi un smags, tā sauktās, budžeta konsolidācijas darbs.

Interesantā kārtā, tomēr, no sliktā skolnieka statusa pasaules presē pēc straujā IKP krituma, Latvija ir kļuvusi tikpat par pārraugbērnu tam, kā izkļūt no krīzes, īstenojot, tā saukto, iekšējo devalvāciju.

Latvija ir pat kļuvusi par dažu pasaules slavenāko ekonomistu strīdus ābolu.

Personīgi baudīju Nobela prēmijas laureāta Paula Krugmana pūles noliegt Latvijas reālos panākumus. Šo vienvirziena noliegumu apstādināja vienīgi Starptautiskā Valūtas fonda izcilā ekonomista Olivjē Blanšara izlīdzsvarotā analīze.

Katrā ziņā, ja Latvijas gadījums nav pavisam piemērojams citu valstu kontekstā, to vairs nenonievā un neignorē. Un tiek secināts, ka Latvijas tauta esot pacietīga...

Turpmāk vēl



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com