Ziemassvētku gars un ikdiena

Adelaides Latviešu biedrību

Adelaides Latviešu biedrības slēgtā eglītes sarīkojumā, otrdien, 10. decembrī biedrības ilggadējais priekšnieks Bruno Krūmiņš pie durvīm sagaidīja divdesmit piecus čaklus biedrības darbiniekus, lai kopīgi ievadītu svētku laiku. Galdi salikti tā, lai vidū, visiem redzamā vietā, stāvētu koša eglīte.

Šī raksta virsraksts ņemts no Bruno Krūmiņa svētku uzrunas, kas savukārt ņemta no prāvesta Voitkusa grāmatas Kristus uguns. Prāvests prasa, kāpēc tikai Ziemassvētkos cilvēkiem ir labs prāts vienam pret otru, bet ikdienā atgriežas rūpes, neiecietība un nesaprašanās. Žēl, ka mēs bieži Ziemassvētku garu izmetam līdz ar Ziemassvētku eglīti.

Vakara vadītāja Astra Kronīte atgādināja, ka senie latvieši svinēja nevis kristīgos svētkus, bet gan ziemas saulgriežus, kas nesa jaunu cerību uz saules un siltuma atgriešanos. Saule dod ne tikai siltumu, bet arī gaismu un drošību; šai laikā saule cīnās ar tumsu un uzvar. Ļaudis svinēja ar dziesmām un rotaļām un sveica atdzimstošo sauli: Saule brauca pār jūriņu, spīdēdama, vizēdam'; zelta kronis galviņā, vaska cimdi rociņā.

Uz nupat pirms pāris dienām ALB zālē iekārtotā lielā ekrāna Ilga Vēvere rādīja, kā Latvijā tiek svinēti svētki un kādu svētku rotu nēsā Rīga, Liepāja un Jelgava. Rīga staro ir interesanta gaismu spēle uz Rīgas centra namiem, un Rīgas Mākslas Akadēmijas studenti ir parādījuši savu izdomu, veidodami publiskos laukumos un uz ielu stūriem eglītes no visdažādākajiem materiāliem, piemēram, no malkas pagalēm. Jāapbrīno viņu fantāzija.

Ziemassvētki bez mūzikas nav iedomājami; dziedājām paši un klausījāmies ieskaņotas dziesmas. Lai nebūtu jāēd tikai to, kas katram priekšā, visus ēdienu šķīvjus deva no rokas rokā ap galdu – riņķojošais mielasts! Pirmo izsalkumu remdējot, zālē uz brīdi runu čalas pierimās. Pēc brītiņa ieradās sezonas laicīgā nagla – Ziemassvētku vecītis sarkanā micē ar asistenti un dāvanu groziem. Dāmām tika šokolāde, bet kungiem pudelīte ar grādīgu saturu.

Izdalījis dāvanas, vecītis noņēma sarkano mici un kļuva atkal par Bruno Krūmiņu, un nu bija viņa kārta saņemt dāvanu par lielo darbu Adelaides latviešu sabiedrības labā. Ar drošu roku un gudru padomu Bruno vada biedrību jau divdesmit deviņus gadus – liels darba un mīlestības ieguldījums.

Eglītes sarīkojumā redz, cik kupls, daudzzarains koks ir latviešu biedrība, un cik daudz tā dara, lai veicinātu latviešu kultūru Adelaidē.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“