Pavadāmi Jāņu dienu

No kreisās: Anna Grīnberga, Jāna Andersone un Andra Zobena Īsta (East). FOTO Līnīte Zobena Īsta (East).

Londonas koris, Straumēnu koris un Mansfīldas koris. Diriģente Lilija Zobena. FOTO Jāna Andersone.

„Straumēnos“ Anglijā. FOTO Jāna Andersone.

Pitragā. FOTO Silvija Andernovica.

Uve Zosars un Kārlis Ātrens. FOTO Silvija Andernovica.

Māra, Kristīne un Emma Ātreni. FOTO Silvija Andernovica.

Roksija (Roxy) Ātrena. FOTO Silvija Andernovica.

Zita FOTO Zita Sudņika.

Dzegužkalnā.

Dzegužkalnā.

Dzegužkalnā.

Līgo „Straumēnos“ Anglijā

Ārpus Latvijas Jāņus pārsvarā svinēja sestdienā 19. un svētdienā 20. jūnijā. Es, par laimi, ielidoju Anglijā laikā, lai palīgotu ar saviem ziemeļpuslodes draugiem. Sestdienas rītā piekrāmējām mašīnu ar visu, kas bija vajadzīgs Līgo svinībām: teltis, džemperus un ziedus. Ar tautas tērpiem klēpjos, braucām pa šoseju, dziedot Jāņu dziesmas, līdz nokļuvām Straumēnos, kas atrodas Anglijas vidienē. Iebraucot milzīgā pļavā, bija redzamas simtiem mašīnu un telšu, tautieši, kas cepa šašlikus un spēlēja futbolu. Manuprāt visforšākā tautiešu pazīme bija Latvijas karogs, kas bija piestiprināts pie paštaisīta masta. Tauta bija sabraukusi kopā svinēt Jāņus.

Pa dienu uzpinām vainagus; novērojam, kā Jāņu bērni kuplojas skaitā, un kā telšu pilsētiņa pieauga. Vakarā simtiem klātesošie piepildīja estrādi un baudīja Jāņu koncertu, kas savija dziesmas, dainas, tautas dejas un tautisku mūziku. Koncertā piedalījās Londonas koris, Straumēnu koris un Mansfīldas koris, kas vadīja Jāņa dziesmas repertuāru. Skatītāji dziedāja līdz pazīstamām Jāņu dziesmām un, kad nezināja vārdus, sirsnīgi piedalījās piedziedājumos ar Līgo, līgo. Londonas dejotāji un Kamoliņš uzstājās ar švuncīgām tautas dejām. Skatītāji arī centās piedalīties dejās, sitot plaukstas līdzi mūzikai, un katras dejas beigās skanēja skaļi aplausi.

Pēc dejām, dzejām un dziesmām atstājām estrādi un nogājām pie ugunskura, kas bija metriem augsts uzbūvēts. Apdziedājām ugunskuru. Kad to iededzināja, liesmas bija tik karstas, ka tuvumā nevarēja stāvēt. Ziemeļanglijas folkloras grupa Dūdalnieki mācīja dančus, kurus tradicionāli dejo tikai Jāņu vakarā, un publika visādos vecumos enerģiski piedalījās rotaļās.

Tumsa nenāca, bet aukstums tomēr līda zem krekliem. Saritinājāmies šallēs un atgriezāmies pie drusku noplakušā ugunskura. No estrādes skanēja Labvēlīgais tips, bet mēs palikām pie siltuma, uzdziedāt tautas dziesmas. Dziedājām stundām. Ar visu to, ka ik pa laikam vai meldija drusku atšķīrās, vai temps bija drusku citādāks un vārdi ne vienmēr pazīstami, bet bija jušana, ka biju starp savējiem. Saules lēktu sagaidot, aizčāpojām līdz teltīm un iemigām, klausoties netautiskus basa ritmus.

Jāna Andersone

* * *

Līgo Pitragā

Jāņi bija jauki – ar Ātrenu ģimeni un viņu viesi aizgājām pie Jura Sila. Pēc ēšanas gājām uz pludmali uzcelt pūdeli – vienīgais visā Lībiešu krastā, man šķiet – tā tas ir bijis arī agrāk.

Vietējiem kaimiņiem bija akordeonists, tātad bija arī dejas un dziedāšana pludmalē. Vispār diezgan daudz līgotāju bija sabraukuši līgot Pitragā.

Silvija

* * *

Līgo Dagdā

Man sanāca līgot no Jāņiem līdz Pēteriem, jo bija sabojājusies mašīna, un mēs gaidījām kamēr to salabo. Līgojām pie Dagdas ezera jautrā un raibā draugu pulciņā.

Zita Sudņika

* * *

Iļģi līgo

Uzreiz pēc Jāņiem Iļģiem bija jābrauc uz Maskavu, kur piedalījāmies Jāņiem (Ivan Kupala) veltītā festivālā.

Nosūtu dažas bildes no Dzegužkalna, kur spēlējām divreiz ilgāk nekā Brīvdabas muzejā (kur mums bija tikai koncerts). Savukārt Dzegužkalnā – arī danči, un neticamā kārtā Jāņu sajūta veidojās! Iļģi pirmoreiz savā mūžā spēlēja Jāņu vakarā Rīgā, un jāsaka – bija daudz labāk nekā bažījos. Ļoti labi noorganizēts, izplānots un novadīts pasākums. Visi, kas bija, novērtēja ārkārtīgi pozitīvi.

Manā vietā pie Viešūra ezera, kur līgoju jau 20 gadus, šogad ierados tikai saulei lecot.

Ilga Reizniece