Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Ziemassvētku pusdienas Daugavas Vanagu mītnē

Ar autobusu no Latviešu ciema

Laikraksts Latvietis Nr. 290, 2013. g. 29. dec.
Betija Plūme -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Virtuvē. FOTO Ilze Ābele.

Ziemassvētku pusdienas. FOTO Ilze Ābele.

Ziemassvētku pusdienas. FOTO Ilze Ābele.

Katra mēneša pirmajā sestdienā čaklās Daugavas vanadzes mūs pamielo ar garšīgām pusdienām. No Latviešu ciema ar autobusu mūs turp aizvizināja, un tā atkrīt rūpes par braukšanu un mašīnu novietošanu. Katru reizi minam un gaidām ēdienu karti, lai redzētu to dažādību, no kā var izvēlēties pusdienas. Šoreiz mēs baudījām Ziemassvētku gardumus.

Diena sākās saulaina un patīkama, pēc vakardienas lietus un krusas brāzieniem. Mūsu Latviešu ciemam pieder divi autobusi, viens par otru mazliet lielāks. Šodien pat lielākā autobusā bija grūtības visus braucējus dabūt iekšā. Mūsu vienmēr smaidošais šoferītis jau gaidīja, un ikvienam sniedza palīdzīgu roku iekāpšanā un arī izkāpšanā.

Pirms 7. decembrī devāmies ceļā uz Daugavas Vanagu namu, bija maza ceremonija – pateicība mūsu šoferim par lielo darbu, mūs vienmēr vedot. Tā kā Svētku vecītis vēl nekur nebija redzams, tad dāvanas pasniedza viena no mūsu braucējām, novēlot šoferītim priecīgus svētkus visu braucēju vārdā. Šoreiz viņš mūs veda pa dažādākām ielām, lai mēs varētu izbaudīt braucienu un apskatīt pilsētu. Paldies!

Jau ieejot Daugavas Vanagu zālē, mūs pārņēma svētku sajūta. Skaisti dekorētā eglītē spīd uguntiņas, kas atspīd krāsainajos rotājumos. Galdi svinīgi klāti, rotāti ar svecīti uz katra galda ar svaigiem egļu zariņiem. Pat dziesmu lapiņas bija interesanti salocītas, kur ieskatīties, ja kāds vārdus nezina vai ir tos piemirsis. Par visu ir gādāts un visur ir piestrādāts.

Kopā saradušies turpat 100 viesu, un kur tad vēl visi darbinieki. Saimnieces virtuvē strādā nosvīdušas, lai visus pienācīgi pabarotu. Tautas deju kopas Ritenītis dalībnieki visus apkalpoja pie galdiem. Jauki redzēt, ka jaunieši pieliek palīdzīgu roku, tā iepriecinot vecākus un vecvecākus un arī citus viesus. Tā jau viņiem ir kā tradīcija – katru gadu Ziemassvētku pusdienās būt pie apkalpes. Paldies jums visiem, un ceram jūs atkal redzēt nākošgad tikpat čaklus!

Dzērienu netrūka, varēja pasūtīt visu, ko tikai vēlas. Vīns bija Austrālijas, toties alus nāca no Latvijas; pat 3 dažādas šķirnes. Tā mēs visi ēdām, dzērām, un priecājāmies, pa starpām arī dziedājām.

Pirmais ēdiens (entree) – mazie vēzīši diļļu mērcē labi smaržoja un arī garšoja. Nākamais, kā jau svētku galdam pienākas, 3 dažādas gaļas ar skābiem kāpostiem un dažādām saknēm un ceptiem kartupelīšiem. Labi, ka starp ēdieniem bija pietiekami garas atstarpes, jo citādi mēs nevarētu pieveikt tos lielos, pilnos šķīvjus. Saldais ēdiens, kafija un tortes, viss vēl tagad stāv acu priekšā kā patīkama vīzija.

Tad vēl mūsu galvenā saimniece nāca apkārt ar milzīgu šķīvi pilnu ar vanadžu ceptām piparkūkām, piedāvādama visiem viesiem. To lielo darbu, ko viņas bija ielikušas, grūti stādīties priekšā. Piparkūkas varēja ņemt ne tikai pa vienai, bet arī pat pa saujai, kas kā nu kuram – dažam tā sauja bija maza, dažam lielāka. Visiem pietika un pat vēl palika pāri. Vēlam lai tās rokas nepagurtu ilgus gadus!

Visi priecīgi un apmierināti devāmies mājā. Šoferītis gan noteica, ka tas autobuss ir palicis daudz smagāks. Tā nav mūsu vaina, bet vanadžu, kas mūs tik labi baroja. Tikai paliek vienīgā vēlēšanās – kaut tādi svētki mums būtu vismaz divreiz gadā!

Priecīgus Ziemsvētkus!

Betija
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com