Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Tikšanās ar mākslinieku Larisu Strunki Stokholmā

Arī ieskats Zviedrijas latviešu pensionāru dzīvē

Laikraksts Latvietis Nr. 291, 2014. g. 7. janv.
Margota Puķīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Stāv Leimaņu pāris. Sēž no kreisās: Margota Puķīte, Māra Strautmane, Viktorija. FOTO Ints Puķītis.

Margota Puķīte un Lariss Strunke pie viņa gleznas. FOTO Ints Puķītis.

Pēc izdziedātiem Dziesmu Svētkiem un ciemošanos pie radiem Latvijā, Ints un Margota pavadīja laiku, ceļojot pa Eiropu. Apstājās Zviedrijā, Stokholmā ieelpot pēdējo silto vasaras gaisu un izbauda šo seno un skaisto pilsētu, kura uzbūvēta uz vairākām salām. Mēs bijām ļoti laimīgi, ka Māra Strautmane piedāvājās būt par mūsu pavadoni un tāpēc tikām uz L. Strunkes mākslas izstādes atklāšanu. L. Strunke ir ļoti pazīstams mākslinieks Mākslinieku apvienībā un vispār Zviedrijā, un vairāki viņa darbi atrodas gan Zviedrijas Mākslas muzejā gan Zviedrijas Modernajā muzejā. Neskatoties uz viņa vecumu (pāri 80 gadiem), viņš glezno katru dienu un bez tā nevar dzīvot.

Nosaukums izstādei bija Konflikts. Gleznās redzamas dažādas formas un krāsas, kuras rada skatītājam zināmu prieka sajūtu vai pat nesaskaņas. L. Strunkem galvenā pieeja pie gleznošanas ir – ļoti svarīgi gleznot no sirds. Gleznojot jāapmierina savas izjūtas un attieksmi pret mākslu caur krāsām un formām, kuras nāk no sirds. Citos vārdos, viņš glezno apmierināt savas emocijas, bet ne publikas vēlmēm.

Kā noslēgumu savai izstādei L. Strunke parādīja gleznu, kurā bija redzams balts laukums. Viņš lēnām apstaigāja gar skatītājiem un lūdza, lai pastāsta viņam, ko viņi saskata šai gleznā. Atbildes bija dažādas; lielākā daļa apmeklētāju varēja kaut ko saskatīt. Viņš bija drusku neapmierināts, jo mērķis šim darbam bija uzgleznot neredzamo gleznu. Acīm redzot, skatītāji tomēr kaut ko redzēja. Viņš solījās atgriezties nākamreiz ar nesaskatāmo gleznu, jo šoreiz viņam neizdevās.

Izstādes atklāšana notika zviedru valodā, un lielākā daļa apmeklētāji bija zviedri. Pēc atklāšanas bija izdevība tikties ar Zviedrijas Latviešu pensionāru savienības vici Viktoriju Aprita; viņa drusku pastāstīja, ka pensionāri satiekas reiz mēnesī Igauņu namā. Latviešiem Stokholmā nav nekādu īpašumu, ko varētu saukt par savu, bet izīrē telpas no igauņiem pēc vajadzības. Pensionāru saietos tiek organizēts kāds priekšlasījums un tad seko kafija un uzkodas, un ir iespējas kopā tikties un runāt latviski. Šos saietus caurmērā apmeklē 20 pensionāru, un caurmēra vecums ir pāri 80 gadiem. Ārpus saietiem tiek rīkoti izbraukumi. Zviedru valdība dod finansiālu palīdzību, lai pensionāri varētu dzīvot, cik vien ilgi savās mājās, arī sagādājot tīrīšanu un ēdienu piegādi. Ļoti līdzīgi Adelaides ALB Laimas programmai.

Pat satikām Leimaņu pāri, kuri bija daļa no Mičotājiem Adelaidē 1975. gadā. Viņiem vēl šodien bija jaukas atmiņas par Adelaidi un Tālavu. Bija ļoti patīkama pēcpusdiena, pavadot laiku ar Stokholmas latviešiem skaistās telpās ar lielām un dažādām gleznām.

Margota Puķīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com