Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


13 diriģentu un vēl vairāk dziedātāju koncerts!

Diriģēšanas meistarkursi Melburnā

Laikraksts Latvietis Nr. 291, 2014. g. 7. janv.
Rudīte Bērziņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ivars Cinkuss uzrunā sarīkojuma apmeklētājus. FOTO Gunārs Nāgels.

Pirmā rindā no kriesās: Sandra Birze, Rita Hach, Jolanta Lārmane, Daina Kaina, Lilita Daenke, Elita Luce, Sandra Dragūna, Edgars Vēgners, Zane Ritere. Otrā rindā: Jānis Laurs, Ivars Cinkuss, Ivars Štubis. FOTO Gunārs Nāgels.

Par lielu laimi man iznāca būt Melburnā 29. decembra pēcpusdienā, un varēju apmeklēt 13 diriģentu un vēl vairāk dziedātāju koncertu. Šis koncerts solījās būt unikāls. Tikai trīs dienas pirms tā iesākās LAAJ skaņu mākslas nozares vadītājas Anitas Andersones rīkotie apmācības kursi diriģēšanā un dziedāšanā. Uz kursiem kā mācību spēks no Latvijas garo ceļu mēroja izcilais diriģents Ivars Cinkuss. Ar Ivaru šeit iepazināmies Austrālijas latviešu 54. Kultūras dienās Adelaidē 2012. gada nogalē, kad viņš viesojās ar Trio Šmite Kārkle Cinkuss. Ivars ir slavenā vīru kora Gaudeamus diriģents, kā arī pēdējos Dziesmu svētkos bija virsdiriģents un Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs. Uz kursiem pieteicās 11 diriģents gan no pašas Melburnas, gan no Adelaides, gan Sidnejas. Koncertā diriģentiem bija iespēja parādīt kursos iemācīto.

Uz koncertu Melburnas Latviešu namā bija ieradušies ap 200 cilvēku. Jāpiezīmē, ka nākot no Adelaides, tas man likās ļoti liels apmeklētāju skaits! Bija prieks novērot, ka to starpā bija liels pulks jauniešu. Sēdējām pie galdiem, un bija iespējams iegādāties uzkožamos, vīnu un citus atspirdzinājums. Tas jau pats par sevi radīja omulīgu gaisotni. Kad zāles priekšā iznāca Ivars Cinkuss pie klavierēm, Jānis Laurs ar čellu un Jolanta Lārmane ar kokli, klusi un mierīgi ievadot dziedātājus un diriģentus, kuri pienāca pie kora podestiem no visām zāles malām, uzreiz izjutu, ka laikam būsim liecinieki brīnišķīgajam pasākumam.

Ivars publikai sniedza īsu paskaidrojumu par kursu mērķiem un darbību. Daži dalībnieki nebija nekad agrāk diriģējuši. Koncertam beidzoties, tam bija ļoti grūti ticēt! Ivars visus diriģentus raksturoja kā apburošus cilvēkus ar milzīgu potenciālu. Korī dziedāja ap 34 koristu, ieskaitot diriģentus pašus. Ivars pastāstīja, ka kursu galvenais mērķis nebija apmācīt dziedātājus, bet gan diriģentus, un ne visiem dziedātājiem bija iespējams apmeklēt katru mēģinājumu. Tāpēc koncertā uzsvars nebija uz dziedāšanas kvalitāti, bet gan lai diriģentiem būtu iespēja pielietot un parādīt mums kursos iemācīto.

Kā pirmo Ivars mūs iepazīstināja ar melburnieti Ritu Hach. Rita, ilggadīga koriste un laba dziedātāja, bija starp tiem, kuri agrāk nebija diriģējuši, tomēr viņa bija droša, un koris labi atsaucās uz viņas diriģēto Mārtiņa Brauna Līgo gaisma Latvijā. Publikas sirsnīgie aplausi apliecināja, ka koncerts labi iesācies.

Zane Ritere klausītājiem ļoti labi pazīstama kā Melburnas kora Daina diriģente. Viņas diriģēto Lūcijas Garūtas Mūsu Tēvs debesīs koris nodziedāja skaisti un ar izjūtu, un Zanei un korim izjusti aplausi. Kā nākamo dzirdējām Zigmara Liepiņa Svētī debesīs šo zemi, kuru diriģēja Daina Kaina, nākamo Kultūras dienu Sidnejā Kopkora koncerta vadītāja. Solo aizkustinoši dziedāja Ivars Cinkuss. Daina ir daudzkārt uzstājusies latviešu sarīkojumos, spēlējot vijoli, bet šoreiz pirmo reizi kā diriģente, par ko viņa izpelnīja lielus aplausus. No Sidnejas bija arī atbraucis 22 gadus vecais Ivars Štubis. Vīri, ar dažu sieviešu balsu palīdzību, skanīgi nodziedāja Ivara diriģēto Brīvība (Ēriks Ešenvalds – Andrejs Eglītis). Atkal izskanēja skaļi aplausi, ne tikai, jo Ivars salīdzinoši jauns gados, bet jo dziesma tik labi un ar sajūsmu nodiriģēta!

Tagad jau biju pārliecināta, ka šis koncerts patiesi ir kaut kas unikāls un brīnišķīgs, un man bija žēl, ka to nedabūja baudīt tautieši citās Austrālijas malās.

Vēl no Sidnejas bija 25 gadus vecā Elita Luce; arī viņa pirmo reizi uzstājās kā diriģente. Elita ļoti kompetenti nodiriģēja labi pazīstamo Saule, Pērkons, Daugava (Mārtiņš Brauns – Rainis). Klavieru pavadījumu spēlēja Ivars Cinkuss. Elita panāca, ka koris spēcīgi nobeidza šo dziesmu, un varēja redzēt no koristu smaidiem, ka viņi paši novērtēja Elitas diriģēšanu. Publikas aplausi arī spēcīgi.

Katram diriģentam bija uzdots diriģēt sev jaunu skaņdarbu, un Ivars Cinkuss bija centies atrast katram diriģentam piemērotu dziesmu. Lilitai Daenke, Adelaides jauktā kora Dziesmu laiva diriģentei, bija izmeklēta Ērika Ešenvalda Aicinājums; soliste Sandra Birze, pie klavierēm Ivars Cinkuss. Dziesma ļoti labi izskanēja, un pēc publikas sirsnīgajiem aplausiem un no Lilitas smaidošās sejas varēja manīt, ka bija pati apmierināta. Kā nākošo Ivars pieteica visiem labi pazīstamo čellistu no Adelaides Jāni Lauru un paskaidroja, ka Jānim izmeklēta grūta dziesma, proti – Mīlība (Valts Pūce – Aivars Neibarts); solists Roberts Birze. Jānis diriģēja ar viņam raksturīgo izjūtu, un koris attiecīgi reaģēja. Rezultātā dziedāšana bija manai ausī tik laba, ka nesapratu, kāpēc dziesma raksturota kā grūta!

Ja publika nebija jau pietiekami izlutināti, sekoja ieredzētās un iemīļotās melburnietes Sandras Birzes velsiešu šūpuļdziesmas Suo Gan apdares pasaules pirmatskaņojums; pavadīja Zane Ritere (klavieres) un Jānis Laurs (čells). Sandra nesen bija atkal ieklausījusies skaisto Suo Gan melodiju Stīvena Spīlberga (Steven Spielberg) filmā Saules impērijā (Empire of the Sun), un viņu dziļi iespaidoja Džona Viljamsa (John Williams) komponētā mūzika. Šūpuļdziesmu sarakstījis nezināms autors. Sandrai radās iedvesma rakstīt apdari savam vidusskolas korim. Izvēlējās apdarei latīņu teksta fragmentu no Rekviēma mesas Huic ergo parce Deus pie Jesu Domine. Apdares kulminācijā iepīts Bēthoven Oda priekam (Ode an die Freude) melodija, kuru komponists izmantoja sava 9. simfonijā. Būtu gribējusi atkārtojumu!

Un kas būtu latviešu kora sniegums bez līgo dziesmas! Tā arī šoreiz varējām noklausīties sidnejietes Sandras Dragūnas nodiriģēto Līgo saule vakarā (Rihards Skulte); soliste Jolanta Lārmane. Sandra savu muzikālo izglītību ieguvusi Latvijā, un bija patīkami noskatīties viņas diriģēšanas stilu. Atkal koris atsaucās, un dziesma skaisti izskanēja.

Igauņu tautas dziesmu Garā pupa diriģēja Jolanta Lārmane, kura Melburnā pazīstama kā Daugavas skolas kora vadītāja un kora Atbalsis Melburnas nodaļas apmācītāja; pavadīja Ivars Cinkuss (klavieres), Ingus Purēns (bungas) un Jānis Laurs (čells). Dziesma izskanēja tik jautri, ka publika izrādīja patiku, ritmiski sitot plaukstas, un nobeidzot ar skaļiem aplausiem.

Pēdējais, kas stājās kora un publikas priekša bija kursants Edgars Vēgners no Melburnas, un mūs iepriecināja ar dziesmu Uz priekšu, Kurzeme! (no izrādes Tobago, Māra Zālīte – Uldis Marhilēvičs); solisti Elita Luce un Ivars Štubis, pie klavierēm Ivars Cinkuss un Ingus Purēns pie bungām. Edgars dziesmu nodiriģēja ar gaišumu un sirsnību. Koris labi skanēja, un, redzot koristu jautrās sejas, bija izjūtams viņu pašlepnums. Ko vēl var diriģents prasīt!

Nu katrs kursants bija nodiriģējis savu dziesmu, un publika lielā, lielā sajūsmā! Visi diriģenti iznāca korim priekšā, un sekoja gari aplausi. Anita Andersone pateicās gan Ivaram par lielo, svētīgo darbu, apsveica diriģentus par panākto un dziedātājus par līdzdalību. LAAJ Kultūras daļas vadītāja Astra Kronīte mums atgādināja, ka šādi pasākumi nenokrīt no debesīm un ar ziediem pateicās Anitai Andersonei par viņas vīziju proponējot un lielo darbu, rīkojot šos diriģentu kursus un koncertu. Katrs diriģents bija ieguvējs no šiem kursiem – gan pieredzējušie, gan iesācēji. Un dziedātāji un publika arī esam ieguvēji, jo kora dzīves nākotne Austrālijā acīmredzot nodrošināta. Beidzot Ivars Cinkuss pats arī nodiriģēja dziesmu Dod, Dieviņi (Raimonds Tiguls – Nora Ikstena); soliste Lorija Cinkusa. Šī dziesma bija pēdējo Dziesmu svētku repertuārā. Publika aizraujoši pieprasīja atkārtot. Spontāni, viens pēc otra no auditorijas pie kora pieskrēja vairāki dziedātāji, kuri nevarēja nociesties un gribēja dziedāt līdzi! Burvīgs moments! Nu tāds bija tas spēks šim koncertam, ka šādas emocijas spēja izraisīt! Dziesmu izvēle, diriģentu un dziedātāju dzīvesprieks un Ivara komentāri starp dziesmām padarīja šo koncertu interesantu un spraigu. Ivars gan ar nopietnību, gan ar humoru spēj savilkt visu tik labi kopā.

Un prieki nebeidzas. Sekoja lustīga sadziedāšanās, kurā publika varēja ņemt līdzdalību, jo dziesmu vārdi skaidri parādījās uz lielā ekrāna. Un bija arī danči, kuros ar lielu sparu piedalījās ne tikai jaunieši, bet arī vecākā paaudze. Kaut mums būtu vairāk šādu pasākumu! Bērni bieži domrakstus nobeidz ar vārdiem – aizgājām mājās noguruši, bet priecīgi. Kas attiecās uz šo koncertu un saviesīgo pēcpusdienu, atstāju Latviešu namu priecīga un ļoti pozitīvā garastāvoklī!

Ar šo koncertu diriģentiem darbs nebija beidzies. Kursi turpinājās vēl nākamās divās dienās. Man bija izdevība parunāties ar diriģentiem, kā arī būt klāt, kad viņiem kursu beigās izdalīja apliecības. Katrs kursants bija lielā sajūsmā par kursiem un tos novērtēja ļoti augsti. Varēju redzēt, ka dalībnieki bija relatīvi īsā laikā kļuvuši par saliedētu grupu ar sirsnīgām savstarpējām attiecībām un draudzībām. Domāju, tas nozīmē, ka nākotnē viņiem arī būs laba un pozitīva sadarbība, iesaistoties mūsu kulturālos pasākumos.

Rudīte Bērziņa
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com