Dziesmai šodien liela diena

Palielināt / Enlarge

Guntis Šmidchens. FOTO Andris Rogainis.

Palielināt / Enlarge

Ansamblis „Mägi“  dzied G. Šmidchenam par godu. FOTO Rimas Miksis (Myksis).

Palielināt / Enlarge

Guntis Šmidchens ar baltiešu lektorēm Vašingtona Universitātē. No kreisās: Līna Līrūsa (Liina Ly-Roos), Guntis Šmidchens, Aušra Valančiauskiene, Iveta Grīnberga. FOTO Rimas Miksis (Myksis).

Sietlā, Ziemeļvalstu kultūras mantojuma muzejā (Nordic Heritage Museum), š.g. 11. februārī notika Vašingtonas Universitātes asociētā profesora Gunta Šmidchena grāmatas The Power of Song (Dziesmas spēks) atklāšanas svētki. Ceļu uz prezentācijas telpu iezīmēja latviešu namamāšu cepto pīrādziņu un saldo maizīšu smaržīgais aicinājums. Grāmatu galdos bija apskatāma un nopērkama jaunā The Power of Song un dažas citas vēsturiska un līdzīga rakstura grāmatas. Ļaužu ielenkumā tik tiko varēja pamanīt profesora slaido stāvu – jautātāji un autogrāfu mednieki bija stipri iedegušies jau pirms referāta sākuma.

Ievadvārdos Vašingtonas Universitātes Skandināvu studiju padomdevēju valdes priekšsēdis Andris Rogainis iepazīstināja klausītājus ar grāmatas autoru, profesoru Gunti Šmidchenu. Studējis Indianas Universitātē, kur 1996. gadā ieguvis doktora grādu, G. Šmidchens Vašingtonas Universitātes Baltijas studiju programmā 1993. gadā kļūst par lektoru, bet 2006. gadā par asistējošo profesoru. Viņš tekoši runā igauņu, latviešu, lietuviešu valodās un ir Baltijas studiju apvienības prezidents, un Baltijas studiju vasaras institūta sadarbības direktors. Profesors ir bijis arī 1997. un 2001. gadā konferences NATO paplašināšana un Baltijas valstis organizācijas komitejas loceklis. Par darbu Igaunijas labā Šmidchens saņēmis no Igaunijas prezidenta T. H. Ilvesa rokām augsto apbalvojumu – Māras zemes krustu.

Kopš 2012. gada Guntis Šmidchens ir asociētais profesors Skandināvu studiju departamentā Vašingtonas Universitātē Sietlā, un šogad pavasarī sāksies oficiālas pārrunas par jaunu, atbilstošāku departamenta nosaukumu. Tas varētu būt Department of Scandinavian and Baltic studies. Andris Rogainis pateicās muzeja vadībai par palīdzību un veiksmīgo sadarbību, un norādīja, kādās vietās nopērkama jaunā grāmata.

Un tad A. Rogaiņa aicināts un aplausu pavadīts referātu par savu jauno grāmatu The Power of Song sāk profesors Guntis Šmidchens, izmantojot arī vizuālo informāciju – nelielus videofilmas fragmentus un attēlus uz ekrāna no vēsturiskajiem, brīžiem visai dramatiskajiem notikumiem trīs Baltijas valstu ceļā uz brīvību un neatkarību. Starp tiem daži ļoti zīmīgi kadri no Jura Podnieka 1991. gada uzņemtās dokumentālās filmas Krusta ceļš (Postscriptum) – baisa, patiesa liecība par nevardarbīgās cīņas procesiem Lietuvā.

Grāmata ir neliels, sistematizēts dokumentu klāsts, kas attiecas uz kraso pagriezienu Eiropas vēsturē, kuri ir savākti, apkopoti un analizēti Baltijas valstu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas dziesmotās revolūcijas kontekstā, stāsta profesors. Rakstot grāmatu, profesors ir izmantojis savas bagātīgās folkloras studiju zināšanas. Viņš ir pārtulkojis vairāk nekā 100 igauņu, latviešu un lietuviešu nevardarbīgajās brīvības cīņās dziedātās tautas, kora un rokdziesmas angliski. Apliecinādams viņam piemītošās gara dāvanas, Guntis Šmidchens aizrautīgi, ar iedvesmu stāsta par idejām un metodēm, kādas izmantojis dziesmu tekstu tulkošanā un dziedāšanas procesu pētīšanā, uzsverot, cik svarīgi ir dziesmu skandēt skaļi, IZJUST tās melodiju, ritmu: spīguļo saulīte, spīguļo, spīguļo...

Atskatoties tālajā Baltu tautu kopdziedāšanas vēsturē, profesors piemin svarīgo, ļoti labvēlīgo vācu filozofa J. G. Herdera lomu tieši arhaisko tautas dziesmu pētniecībā; stāsta par pirmajiem latviešu DZIEDĀŠANAS SVĒTKIEM 1873. gada jūnijā, īpaši izceļot latviešu dzejnieku Ausekli. Ausekļa slavenā dziesmas rinda dziesmu vara aizdzina karu... ir iedvesmas avots Gunta Šmidchena grāmatas nosaukumam The Power of Song. Profesors uzdod jautājumus: „Vai dziedāšana, vai dziedātāji vajadzīgi DZIEDOŠAJĀ REVOLŪCIJĀ?“ un atbildē runā par dziesmas un dziedāšanas daudzveidīgajām nozīmēm, par dziedošo ļaužu ķēdi Tallina – Rīga – Viļņa, par Baltijas tautu dziesmoto revolūciju kā stūrakmeni modernās pasaules vēsturē.

Stāstot par spilgti izgaismoto vēsturisko faktu, kad 150 igauņiem, latviešiem un lietuviešiem bija iespēja savā Dziesmotās revolūcijas 10 gadu jubilejas reizē uzrunāt Amerikas tautu, atcerēties un fragmentāri demonstrēt Baltijas tautu dziesmotās revolūcijas norisi Smithsonian folkloras festivālā Vašingtonā D. C. 1998. gada 4. jūlijā, ASV neatkarības svētkos, profesors vienlaikus rādīja arī videofilmu no Amerikas svarīgākās un slavenākās runu vietas Nacionālajā paviljonā. Runā etnomuzikologi Ingrīda Rītele, Zita Kelmickaite, Valdis Muktupāvels; spēlē kokli, dūdas, akordeonu; skandē un dzied Helmī un Dainis Stalti, Veronika Povilioniene un daudzi citi. Igaunijas, Latvijas, Lietuvas nacionālie karogi, dziesmas (tikai 16 no simtām), runas, mūzika, sadošanās rokās un tikai 90 minūtes! Tas viss kopā kā bumba ar laika degli – emocijas, emocijas, emocijas!

Grāmatu The Power of Song ir augsti novērtējušas daudzas autoritātes, kā arī mācībspēki no citām universitātēm Amerikā, minot to, kā autoritatīvu, monumentālu darbu, kuru varētu izmantot kā izziņas avotu, kā paraugu attiecīgajā tematā nākamajās dekādēs. Skandināvu studiju departamenta vadītājs profesors Jāns Sjaviks (Jan Sjavik) priecājas par profesora Gunta Šmidchena jauno grāmatu un panākumiem saistībā ar darbu universitātē piemetinot, ka neskatoties uz zināmiem paaugstinājumiem, pats svarīgākais ir noturēt apritē mācību programmu.

Grāmatas atklāšanas svētku programmas izskaņā Vaira Pelēķe-Christopher ir Guntim Šmidchenam sagādājusi brīnišķīgu pārsteiguma dāvanu: iemīļotais ansamblis Mägi nodzied Pūt, vējiņi! un sirsnīgi sabučo autoru. Baltijas studiju fonda čaklās saimnieces jau ceļa kājai piedāvā glāzi vīna, bet ļaudis nesteidzas atvadīties – vēl tik daudz jautājumu autoram un saistošu lietu, ko apspriest.

Un tā – ar visa laba vēlējumiem izcili uzrakstītā The Power of Song ir ceļā pie saviem lasītājiem. Lai veicas!

S. Lunde
Laikrakstam „Latvietis“