Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


DV Pertas nodaļa spriež

Gadskārtējā pilnsapulce labi apmeklēta

Laikraksts Latvietis Nr. 299, 2014. g. 6. martā
Jānis Purvinskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

Ilmārs Rudaks pasniedz Ausmai Džounsai (Jones) DV Zelta nozīmi. FOTO Jānis Vucēns.

Visos klubos un organizācijās katru gadu sasauc biedrus, lai apspriestu, ko organizācija ir veikusi iepriekšējā gadā un kas organizācijai būtu veicams nākamā gadā. Šādam nolūkam tad arī š.g. 9. februārī Daugavas Vanagu Pertas nodaļa bija sasaukusi kārtējo biedru gada pilnsapulci. Lai sapulci varētu noturēt, bija jābūt klāt pusei no visiem biedriem, pretējā gadījumā būtu vēl jānogaida stundas, un tad sanākušie biedri var nolemt, vai sanāksmi var noturēt sanākušo biedru skaitā. Šādu skaitu visu biedru jau vairākus gadus nevarējām pilnsapulcē dabūt. Šogad tas paveicās, jo bija tiešām sanākusi puse no mūsu biedru skaita. Nu ar prieku sanāksme varēja sākties un pat arī gandrīz nozīmētā laikā. Nezinu kāpēc beidzamā laikā visi tik rūpīgi skatās uz precīzu laika ieturēšanu? Laikam kaut kas jauns iegājies modē?

Nu, jā, tad DV Pertas nodaļas valdes priekšsēdis Ilmārs Rudaks, atklājot sapulci, kā jau parasti, aicināja mūs ar klusuma brīdi atcerēties pagājušā gadā jau mūžībā aizgājušos nodaļas biedrus. Nāca prātā, jo sevišķi, nupat tikai pāris pēdējo mēnešu laikā mirušie – Vili Gūtmārci un mūsu iemīļoto Alfiņu Gulānu. Viņa balsi šodienas Vanagu Dziesmas dziedājumā vairs nedzirdējām. Abi šeit minētie mūsu nodaļai bija devuši visai daudz, un viņus vēl atcerēsimies ilgi. Tad nu arī dziedājām visus trīs pantu, kas izskanēja visai labi.

Tad Ilmāram bija kāds jau priecīgāks pienākums. Katru gadu pateicamies tiem mūsu nodaļas biedriem, kuri DV labā ir ziedojuši savu laiku un pūles, it sevišķi tos, kuri to jau darījuši vairākus gadus. Tā nu Ilmāram bija tas prieks apsveikt un ar prieku piespraust DV augstāko apbalvojumu, DV nozīmi zeltā Ausmai Džounsai (Jones). Arī mēs visi vienojāmies viņas sveikšanā.

Nu bija jāķeras pie darba, lai sanāksmi ātri nobeigtu un tad varētu ēst un dzert un priecāties. Par sanāksmes vadītāju nebija jābalso, jo viņa krēsls jau vienmēr tiek pildīts ar Jāni Vucēnu. Tā kā nodaļai sekretārs ir bijis visu gadu, tad jau Purvinskis atkal sēdēja tai vietā, un sanāksme varēja turpināties bez kavēšanās. Lai atskatītos uz pagājušo gadu, gan valdes priekšsēdis, gan vanadžu vadītāja bija sagatavojuši savus ziņojumus jau agrāk, un mēs jau lielāko daļu bijām tos izlasījuši. Revīzija bija izdarīta, un valde esot strādājusi sekmīgi. Labas ziņas bija no Latviešu Centra pārstāvja, ka šogad savu zāli varēsim izdot par naudu, un tie ienākumi mums palīdzēs segt uzturēšanas izdevumus. Tad nu vanagiem un citām organizācijām šogad nebūs jāpiemaksā pie zāles uzturēšanas.

Budžetu pieņēma sabalansētu ienākumos un izdevumos. Arī tur nekādas lielas spriedelēšanas nebija. Sanāksme nu gāja, kā slidotāji uz Olimpiādes ledus. Bez lielas kaulēšanās ievēlējam to pašu priekšsēdi un pagājušā gada valdi, drusku pamainījām revīzijas komisiju, un grūtākais darbs jau bija veikts.

Nolēmām, tā kā šogad mums ir jau 65 gadi darbā, taisīsim lielāku izklaidēšanos ar mums visiem patīkamu izbraukumu. Tā kā adelaidieši ir mūs vienmēr atbalstījuši, un šogad viņi rīko DV delegātu sanāksmi, tad lēmām, ka jo lielākam skaitam martā jābrauc uz Adelaidi. Vēl tikai bija palikusi viena spriežama, svarīga lieta: Nodaļas likvidācijas gadījumā, kā un kur rīkoties ar lielo ienākuma atlikumu, kurš bez šaubām radīsies kad savu īpašumu pārdosim. Ja nu dibina kaut kādu Austrālijas Daugavas Vanagu fondu, kas un kā to vadīs un kā šo naudu jo sevišķi lietderīgi un mums visiem pieņemamā veidā, izlietotu? Šis nu bija šodien vēl par grūtu izlobīt; nu visiem jāliek savas gudrās galvas kopā un šo jautājumu jārisina.

Ar to tad jau arī viss runājamais un spriedelējamais bija izsmelts, un varējām pie galdiem našķoties ar slaveno Pizza gabalu. Jo šodien arī vanadzēm gribējām dot nest mazāku nastu. Kad nu bijām ēduši un dzēruši, Blumberg Jānis mūs uzjautrināja ar viņa uzņemtām lentām par mūsu nodaļas gada izdarībām.

Nu laiks bija pienācis, ka pa vienam, pa diviem devāmies katrs uz savu pusi, lai šajā jaunajā darbības gadā varam atkal labu darīt Latvijai un savam tuvākam.

Jānis Purvinskis
2014. g. 17. febr.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com