Pētera Grestes ziņojums

Palielināt / Enlarge

Juris Greste ar dzīves biedri Lois 2. maija preses konferencē Sidnejā, kurā viņš nolasīja Pētera ziņojumu. FOTO Ojārs Greste.

„Sveicieni jums visiem Pasaules preses brīvības dienā no Mulhak Al Masras cietuma (Mulhaq Al Masra) Kairā! Protams, šī ironija nemaz nebūtu jāpiemin, bet šeit mēs esam, trīs no Al Džaziras, gaidot 126. ieslodzīšanas dienu un septīto parādīšanos Ēģiptes tiesā, kur esam apsūdzēti kā teroristu atbalstītāji.“

Ar šiem vārdiem Pēteris Greste uzsāka savu ziņojumu, kas tika publicēts dienu pirms Pasaules preses brīvības dienas 3. maijā. Grestes tekstu nolasīja viņa tēvs Juris preses konferencē Sidnejā 2. maijā. Pilns teksts latviešu valodā parādās tālāk šajā rakstā. Tekstu angļu valodā var noklausīties video klipā(1).

Pētera Grestes un viņa Al Džazira kolēģu Mohameda Fahmija (Mohamed Fahmy) un Baher Mohameda (Baher Mohamed) prāvas septītā tiesas sēde notika 3. maijā. Žurnālisti tika arestēti Kairā, 2013. gada 29. decembrī un ir apsūdzēti par nepatiesiem ziņojumiem, kas „apdraud Ēģiptes valsts drošību“. Ar šo tiesas sēdi liekas, ka prokurora argumenti ir pabeigušies, jo nekādi jauni pierādījumi netika rādīti.

Sēdes laikā Pēteris un viņa kolēģi sveicināja tiesnesi Pasaules preses brīvības dienā, uz ko tiesnesis atbildēja ar līdzīgu sveicienu. Nav skaidrs, vai tiesneša atbilde bija teikta ar neparastu humora sajūta vai ar sarkasmu.

Mohameds Fahmijs uzrunāja tiesnesi un paskaidroja, ka žurnālistu uzdevums ir pasniegt visus viedokļus, neatbalstot nevienu no tiem(2). Fahmijs teica, ka viņam ir kontakti ar valdību, drošības dienestu, ar armiju un ar politiķiem no visām pusēm. Tiesnesis prasīja, vai Fahmijs vēlas rakstīt reportāžas par topošām Ēģiptes vēlēšanām maijā. Fahmija atbilde Nē izraisīja smieklus tiesā.

Viena no prokurora apsūdzībām ir tā, ka Al Džaziras žurnālisti darbojušies no Mariota (Marriott) hoteļa slepenības iemeslu dēļ. Bet Fahmijs skaidroja, ka viņi uzstādīja biroju hotelī drošības dēļ, jo Al Džaziras birojs vairākas nedēļas pirms viņu aresta tika izpostīts.

Starpbrīdī Pēteris Greste teica: „Mēs esam pavadījusi gandrīz 130 dienas cietumā. Tas ir liels netaisnīgums. Kamēr žurnālisti tiek apcietināti, nevar pastāvēt brīva sabiedrība bez brīvas preses.“

Tiesas sēde bija īsa un tika pārcelta uz 15. maiju. Kā arī iepriekšējās tiesas sēdēs, tiesnesis atkal aizliedza atbrīvot žurnālistus pret drošības naudu. Nākamajā sēdē Grestes, Fahmija un Mohameda advokāti sniegs tiesai savus argumentus.

Iepriekšējā nedēļā Mohameds Fahmijs, kam ir Kanādas pavalstniecība, saņēma Kanādas Prese brīvības komitejas godalgu par savu darbu preses brīvības labā(3). Vēstulē, ko Fahmijs paspēja slepeni izsūtīt no cietuma, viņš raksta: „Svarīga daļa no mūsu aizstāvēšanas argumentiem ir parādīt tiesnesim mūsu profesionālo integritāti; rādīt, ka mēs esam žurnālisti, kas cenšas pēc patiesības un neesam terora aģenti. Šī godalga palīdzēs to pierādīt.“

Tvittera korespondenci par šo prāvu var sameklēt lietojot haštagu ­#AJtrial.

Ojārs Greste
Laikrakstam „Latvietis“

1. https://www.youtube.com/watch?v=YxNd5QmS2qk

2. http://lethbridgeherald.com/news/national-news/2014/05/03/egyptiancanadian-reporter-jailed-in-cairo-appeals-to-judge-during-trial/

3. http://www.theguardian.com/world/2014/may/02/al-jazeera-journalist-press-freedom-award-egypt-mohamed-fahmy

Pētera Grestes ziņojuma teksts

Sveicieni jums visiem Pasaules preses brīvības dienā no Mulhak Al Masras cietuma (Mulhaq Al Masra) Kairā! Protams, šī ironija nemaz nebūtu jāpiemin, bet šeit mēs esam, trīs no Al Džaziras, gaidot 126. ieslodzīšanas dienu un septīto parādīšanos Ēģiptes tiesā, kur esam apsūdzēti kā terorista atbalstītāji.

Vienā ziņā mums visiem vajadzētu justies glaimotiem. Jo tas norāda uz mēdiju spēku un valdības bailes no tā, ka mūsu vārdus uzskata par tikpat iedarbīgiem kā sprāgstošas bumbas.

Šeit, Ēģiptē, mēs esam ieslodzīti kopā ar daudz citiem vietējo žurnālistu, kā daļa no vietējās valdības terora apkarošanas. Kas iesākās kā kampaņa apkarot islāmistu kareivīgumu („militancy“), ir paplašināts uz visiem, kas valdības uzskatā izplata terora ideoloģiju.

Konflikta stāvokļa loģikā tas, liekas, ieskaitītu žurnālistus, kam ir pat mēreni islāmisti viņu kontaktu sarakstos.

Kas bieži pazūd ir fundamentālā patiesība, ka labākā aizsardzība pret nedrošību ir koša, brīva, skaļa un pat brīžiem aizrautīga un neganta prese, kas ir gatava uzriet ekstrēmistiem ar tikpat lielu entuziasmu, kā uz varas iestādēm. Tāpēc pat valstī, kas liekas tik stabila un atvērta kā Austrālija, mēs nekad nevaram uzskatīt preses brīvību kā pašu par sevi saprotamu.

Bet mums ir jāatzīst, ka šodien, kā arī pēdējos pāris mēnešos, preses brīvība tiek stingri aizstāvēta, un veidā, ko nevarējām iedomāties pirms mūsu aresta.

Esam redzējuši neskaitāmas protesta akcijas visā pasaulē, ārkārtēju interneta kampaņu, petīcijas, preses konferences, kas kopā līdz šim nav bijis pieredzēts preses brīvības aizsargāšanas cīņā.

Mēs, protams, esam dziļi aizkustināti un stiprināti, saņemot šo milzīgo atbalstu, bet arī saprotam, ka tas nav tikai par mums trijiem. Un tas nav arī tikai par plašāku un kritiskāku preses brīvību Ēģiptē. Mūsu prāva simbolizē preses brīvības jautājumu visā pasaulē.

Ja ar mūsu arestu Ēģiptes valdība vēlējās paziņot savu stāju žurnālistiem, kas šeit darbojas – gan ārzemju, gan vietējiem, – tad kampaņa mūsu atbrīvošanai ir radījusi nepārprotamu atbildi. Un tā ir atbilde, kas tiek visur dzirdēta.

Apklusināt presi ir ne tikai morāls apvainojums, tas ir rupjš pārkāpums universāli pieņemtām sabiedrības tiesībām un pienākumiem – tiesība runāt brīvi un atklāti, kā arī savienots ar mēdiju pienākumu jautāt, pratināt un izaicināt tos, kam ir vara.

Pārkāpumi ir notikuši pārāk bieži, un ne tikai Ēģiptē, kur dučiem žurnālistu ir apcietināti. No drausmīgām slepkavībām žurnālistiem, kuri ir vienkārši pildījuši savus darbu pienākumus, līdz mazāk uzkrītošai, bet tik pat draudīgai nevēlamu viedokļu apklusināšanai ar cenzūru, draudiem un iebiedēšanu autoritāros režīmos visā pasaulē; šādi uzbrukumi preses brīvībai ir pārāk izplatīti lai varētu atslābināties.

Mēs esam droši, ka ar laiku, un cerams drīz, mūs visus trīs attaisnos un atbrīvos. Un esam pārliecināti, ka pasaules mēroga kampaņa ir bijusi nepieciešama mūsu aizstāvēšanai gan tiesā, gan ārpus tiesas. Un jācer, ka tas liks pārdomāt citām valdībām, kuras apsver līdzīgu apspiešanu.

Tā nav revolūcija, bet tas ir zīmīgs moments, par ko žurnālisti un tie, kas patērē mūsu žurnālistiku, var būt pateicīgi.

Pēteris Greste
(Tulkojis Ojārs Greste)