Adelaides vanadzes uzjautrina tautu

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Vanadžu ansamblis. FOTO Artūrs Berķis.

Palielināt / Enlarge

Draudzenes Ilga un Gunta aprunājās par dzīvi. FOTO Artūrs Berķis.

Palielināt / Enlarge

Inese, Lilita un sarīkojuma sastādītāja un vadītāja Gunta. FOTO Artūrs Berķis.

Palielināt / Enlarge

Raimonds spēlē klavieres. FOTO Artūrs Berķis.

Palielināt / Enlarge

„Mans dzīves mērķis laulība un mazs, mazs, kapitāls“ – Ilze, Jānis, Anna. FOTO Artūrs Berķis.

Palielināt / Enlarge

Daži dalībnieki. FOTO Artūrs Berķis.

Raibajā pēcpusdienā sagaida, ka varēs skatīt dažāda rakstura priekšnesumus, un tā arī šoreiz notika. Sestdien, 3. maijā, netrūka ne dziesmu, ne joku, ne instrumentālās mūzikas; bija pat mākslinieki uz augstās trapēzes un lotto spēle. Tik raibs sarīkojums Adelaide sen nebija redzēts, ja vispār! Tikai žēl, ka pie galdiem redzēja tik daudz tukšu vietu. Priecājamies par tiem, kas atnāca.

Sākām ar kopdziesmu Šalc zaļais mežs – Lilitas akordeona pavadījumā, tad Vanadžu ansamblis Ineses vadībā nodziedāja četras tautas dziesmas par dzīvniekiem. Ārijas Elksnes dzejoli tautas dziesmu četrrindē Vīra māte, velna māte nolasīja Rasa. Vai tiešām tās vīra mātes ir tik nešpetnas?

Sievietes var mūžīgi sūdzēties par vīriešiem vispār un saviem vīriem specifiski. Ja draudzenes satiekas kafejnīca, var droši derēt, ka runa ies par pretējo dzimumu. Tā arī šoreiz, kad Ilga un Gunta satikās uz kafēklač un tika aprunāti vīri, dēli un dažādi citi radu gabali. Kāds kafejnīcas apmeklētājs (Jānis), noklausījies visus apvainojumus un apsūdzības, izkratīja sirdi par sievietēm, un tur arī nebija nekādu komplimentu! Kopdziesma Atceries, meitenīt atgādināja laiku, kad pirmās mīlas apmātība neļauj otrā cilvēkā ieraudzīt ne mazāko vainu.

Lai saīsinātu starpbrīdi, izlozēja daudzās loterijas mantas. Aplam daudz vīna pudeles starp citām mantām!

Jaunās paaudzes pianists Raimonds Jaudzems piešķīra sarīkojumam kultūru un nopietnību ar diviem klavieru skaņdarbiem – Klementi Sonatīna un Raimonda Paula Putniņš uz zara. Ir jauki redzēt mūsu sarīkojumā jaunus cilvēkus. Paldies, Raimond!

Bija atnācis arī kāds kungs, kurš skaidri un gaiši izklāstīja savu dzīves mērķi: „Mans dzīves mērķis laulība un mazs, mazs kapitāls.“ Pats viņš stalts un iznesīgs, bet no partneres viņš prasa tikai bagātību – izskats un gadi nespēlē lomu. Šo mērķtiecīgo kungu aplidoja divas patiešām dīvainas dāmas, kuras gan pamata prasību izpildīja, bet likās augstākā mērā īpatnējas. Dziesmu Lai meiča atsaucas, ja pūrā tai kaut kas ar papildinātu tekstu nodeklamēja Jānis, un cerīgās dāmas bija Anna un Ilze.

Un tad nāca tie akrobāti, protams, ne jau dzīvi, bet uz lielā ekrāna. Tā bija komēdija un milzīga veiklība reizē. Varat iedomāties dāmu rozā ielas kostīmā ar cepuri un rokas somiņu (kurpes gan novilka) uz augstās trapeces? Viņa ar partneri, kurš tāpat ielas drēbēs, visādi izvingrojās augstu gaisā, tad atgriezās zemē ar cepuri galvā un rokas somiņu rokā. Tiešām apbrīnojami, bet reizē arī, ļoti komiski.

Spēlējām lotto spēli, kur katram galdam bija kartiņa ar deviņām dažādām kurpēm un numuru vietā, datumi. Kurš galds pirmais piepildīja savu skapi ar kurpēm, vinnēja šokolādes kasti.

Vanadžu beidzamās trīs dziesmas nobeidza programmu, un atlika tikai pateikties ar mazu ziedu velti programmas izpildītājiem: Inesei Lainei un Vanadžu ansamblim, Guntai Rudzītei, Ilgai Vēverei, Jānim Lindbergam, Annai Didrichsonei, Ilzei Impolai, Raimondam Jaudzemam, Lilitai Daenkei un Rasai Fejai.

Šķīrāmies no publikas ar beidzamo kopdziesmu Es uzkāpu kalniņā, un tad iebaudījām Vanadžu sarūpētās kūkas un kafiju.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“