Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Aizvadīts Latvijas bibliotekāru 11. kongress

Uzstājās Amerikas Bibliotēku asociācijas prezidente

Laikraksts Latvietis Nr. 310, 2014. g. 22. maijā
Silvija Tretjakova -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No kreisās: Amerikas Bibliotēku asociācijas prezidente Barbara Striplinga. FOTO Beāte Knikste, LNB.

Šī gada 29. un 30. aprīlī Rīgas Stradiņa universitātē notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) organizētais Latvijas bibliotekāru 11. kongress. Šī gada pasākuma tēma – Nākotnes bibliotēkas: neierobežotas iespējas. Latvijas lielākajā bibliotekāru forumā piedalījās 267 bibliotēku jomas pārstāvji.

Galvenie secinājumi:

Bibliotēku tīkls Latvijā ir blīvs – ikvienam iedzīvotājam ir pieejami bibliotēku pakalpojumi; tiek celtas jaunas, modernizētas un rekonstruētas esošās bibliotēku ēkas. Bibliotēkas kalpo kā kopienu kultūras un zinātnes centri, veicina radošumu un uzņēmējdarbību, kā arī sociālo integrāciju.

Uzsākot darbu jaunajās telpās, LNB attīstīs savu darbību Latvijā publicētā kultūras mantojuma glabāšanā un nacionālo bibliogrāfisko resursu veidošanā. Bibliotēka turpinās būt vispārpieejama universāla zinātniska bibliotēka, kas kalpo visas nācijas intelektuālajai attīstībai.

Kultūras informācijas sistēmu centrs kā bibliotēku un citu kultūras iestāžu atbalsta institūcija ir uzsācis vairākas jaunas iniciatīvas zināšanu sabiedrības attīstībai. Kongresa dalībnieki tika iepazīstināti ar projekta Trešais tēva dēls noslēguma ietekmes pētījuma rezultātiem, kā arī jaunu iniciatīvu Eiropas vienotās politikas īstenošanā bibliotēku interešu pārstāvniecībā.

Sabiedriskās iniciatīvas, ko nodrošina lielākā un senākā bibliotekāru organizācija valstī – LBB, ir vērstas uz inovāciju ieviešanu bibliotēku darbā un vienlaikus tradīciju saglabāšanu, bibliotekāru motivēšanu strādāt mūsdienīgi un aizrautīgi, bibliotēku interešu pārstāvniecību un starptautisko sadarbību. LBB aktīvi darbojas Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē, un ar vasaras konferenci šogad Daugavpilī atjaunos Latgales nodaļas līdzdalību reģionālās aktivitātēs.

Automatizētā bibliotēku sistēma Alise ir ieviesta 77% publisko bibliotēku un 47% skolu bibliotēku, savukārt Aleph darbojas zinātniskajās un specializētajās bibliotēkās. Tieto Latvia piedāvā arvien jaunus produktus automatizēto pakalpojumu ieviešanā, tostarp aplikācijas viedtālruņos.

Kongresa profesionāli nozīmīgākais notikums bija Amerikas Bibliotēku asociācijas prezidentes Barbaras Striplingas uzstāšanās. Viņa pauda vairākas vērtīgas atziņas par bibliotēku nākotnes perspektīvām un prasmēm, kas strauji mainīgajā pasaulē jāapgūst ikvienam cilvēkam – nepieciešamā informācija mūsdienās ir atrodama, izmantojot dažādus informācijas nesējus, turklāt orientēšanās informācijas pasaulē prasa augstu kvalifikāciju; bibliotēku vide pārtop par uzņēmējdarbības un radošuma telpu, un bezmaksas resursi, ko bibliotēkas piedāvā, palīdz sabiedrību padarīt vienlīdzīgāku; akadēmisko bibliotēku pakalpojumos dominē digitalizācija un darbs ar arhīviem; publiskās bibliotēkas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) ir iedrošinošas vietas, kas piedāvā pozitīvu un radošu vidi; skolu bibliotēkas nodarbojas ar mācīties apgūšanu, lasīt un rakstītprasmes nostiprināšanu.

Rietumu un iekšzemes Somijas Valsts reģionālās pārvaldes aģentūras vecākā bibliotēku konsultante Anneli Ketonen un Olli Aarnio, bibliobusu ražotāja Kiitokori pārstāvis – iepazīstināja ar mobilo bibliotēku darbības rādītājiem. Pavisam Somijā darbojas 148 bibliobusi un 1 bibliotēka – laiva. Latvijā darbojas 2 bibliobusi – Ogres un Grobiņas novados. Somijas Izglītības un Kultūras ministrija atbalsta mobilo bibliotēku iegādāšanos un krājuma komplektēšanu, valsts sedz 25-50% no bibliobusu izmaksām. Bibliobusi apkalpo bērnus dienas centros, vecus cilvēkus – aprūpes centros, īpašu vajadzību grupas – cilvēkus ar atpalicību un pārvietošanās grūtībām, bibliotēkas lietotājus mazapdzīvotos lauku rajonos un lielpilsētu nomalēs. Šajās pārvietojamās bibliotēkās vidēji tiek piedāvāti ap 4000 dažādi mediji, tostarp arī internets, audiogrāmatas u.c. izglītojoši pakalpojumi. Nereti bibliobusa piedāvājums tiek kombinēts ar aptiekas, pasta un veikala funkcijām.

30. aprīlis bija atzinības izteikšanas diena. Tā bija iepriecinoša daudziem konkursu laureātiem, jo notika projekta Bibliotēkas diena dzīvē aktīvāko un radošāko bibliotēku apbalvošana, ko rīkoja LBB Jauno speciālistu sekcija. Apbalvojumus ieguva arī konkursa Atklāj monētu noslēpumus „Lursoft” laikrakstu bibliotēkā! dalībniekus. Taču vislielākais prieks daudziem bija ieraudzīt savus kolēģus sumināto vidū LNB Atbalsta biedrības organizētā ikgadējā konkursa Pagasta bibliotekārs – gaismas nesējs! uzvarētāju apbalvošanā. Šogad gaismas nesēja titula ieguvēji bija: Kurzemes reģionā – Aizputes novada Kalvenes pagasta bibliotēkas vadītāja Inta Ruduka, Zemgales reģionā – Vecumnieku novada Valles pagasta bibliotēkas vadītāja Ingūna Kļaviņa, Vidzemes reģionā – Amatas novada Skujenes pagasta bibliotēkas vadītāja Vija Indriksone, Latgales reģionā – Ludzas novada Ņukšu pagasta bibliotēkas vadītāja Žanna Vasiļevska un Pierīgas reģionā – Ogres novada Ogresgala pagasta bibliotēkas vadītāja Jūsma Siliņa.

Informāciju sagatavoja:

Silvija Tretjakova
Bērnu literatūras centra vadītāja
Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja
Latvijas Nacionālās bibliotēka



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com