Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Islande un mēs

Ilona Brūvere Islandes vasarā

Laikraksts Latvietis Nr. 310, 2014. g. 22. maijā
Ilona Brūvere -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ilona Brūvere. FOTO Egīls Ķipste.

Islande. FOTO Ilona Brūvere.

Ilona Brūvere. FOTO Egīls Ķipste.

Islande. FOTO Ilona Brūvere.

Ilona Brūvere un islandiešu valoda. FOTO Egīls Ķipste.

Islandes zirgi. FOTO Ilona Brūvere.

Egīls Ķipste. FOTO Ilona Brūvere.

Sniega pārsliņas dejoja vēja komandējumā... Mierīgi skatījos pa logu uz sniega klātiem laukiem, klausījos uz vēja dziesmu (kura nākamās dienās vairākās vietās pārvērtās par Vāgnera uvertīru!) un jutos laimīga siltajā mājiņā. Šī bija pirmā dienā mūsu ceļojumā pa Islandes laukiem, vulkāniem, ostām, lavas laukiem un kalniem.

Pēc vecā kalendāra vasara Islandē sākās ar 24. aprīli. Diemžēl, neviens nebija to minējis laika rūķiem, jo manā uzskatā vēl bija ziema. Izrādās, ka šeit ir rūķi un troļli – ir tikai jātic, tad redzēsi paslēptos cilvēciņus, tā man stāstīja!

Daba šeit ir iespaidīga – tāpat kā Austrālijā, un jāsaka, ka aprīļa mēnesī nav mīlīga. Tomēr šur un tur ir pārsteigumi. Vakar mūs pazīstamie aizveda ar 4WD pār laukiem un straumēm uz paslēptu ielēju, kur upe enerģiski burbuļoja pāri akmeņiem un tad metās pāri par klints malu, izlaizdama lielu kliedzienu. No turienes viņi kājām veda mūs pa aitu takām aukstu kalnos. Viss ceļš bija klāts ar sūnām, un bija viegli staigāt, jo zem kājām viss mīksts, it kā staigātu par švammēm!

Ģeotermiskā darbība te daudz ko nosaka. Piemēram, salas rietuma un ziemeļpusē mājas tiek sildītas, lietojot ģeotermisko siltumu no zemes. Vulkāni ir daudz reizes iespaidojuši ne tikai dzīvi Islandē, bet arī Eiropā. 17. gadu simtenī vulkāns izspļāva 500 kv. kilometru lielumā sakusušos akmeņus, kas pārklāja zemi 19 metru dziļumā. 2010. gadā vulkāns Islandē lika pārtraukt visus lidojumus Eiropā uz vairākām dienām.

Dabūjam braukt gar sniega klātiem kalniem, kas pa reizēm izskatījās kā Laimas zefīra cepumi, un citas reizes, kad gājām staigāt, sapratām, ka sniegs ir vairāk tā kā ledus dzēriens slushie neka zefīrs!

Dienvidos, kur gandrīz katrs mašīnas pagrieziens aizsita elpu, apstājamies pie ledājiem, no kuriem lieli gabali atdalījās un devas uz jūru, kur beigās vai nu apklāja krasta melnās smiltis it kā ar dimantiņiem jeb plūda cēli ar straumi prom jūrā. Tur arī redzējām geizeru, kas burbuļo kā raganas katls, un tad pēkšņi šāva strūklaku vāroša ūdens gaisā. Islandē daba ir pilna ar enerģiju.

Dzīvniekus arī sastapām. Visas malas ir pilnas ar putniem, it sevišķi ūdensputniem – nav pārsteidzoši, jo visur arī ir ūdens! Tad vēl ir roņi. Vienu vakaru sēdējam kompānijā ar roņiem, lai gan viņi bija uz salas un mēs krastmalā, bet varēja skatīties kā viņi atpūšas, gorās – viņi nāca mājās pēc zvejošanas, tātad neko enerģijas pilni nebija!!... Tāda miera sajūta.

Vispazīstamākie dzīvnieki ir laikam Islandes zirgi (mūs brīdināja, ka lai gan viņi nav lieli, nedrīkst viņus saukt par ponijiem) ar garām krēpēm, kuplām astēm un draudzīgu raksturu; bija viegli viņos iemīlēties. Likās jocīgi, kad pieaudzis cilvēks uz tā uzkāpa, un kājas gandrīz līdz zemei, bet tad atcerējos Bajo gobelēnu (Bayeux Tapestry), kas ir no viduslaikiem (11. gs. – 1070), kur redzami tieši tādi paši jātnieki un zirgi. Islandes zirgi ir tieši tādēļ pasargāti, jo viņi ir tieši tādi paši, kādi viņi bija, kad viņus tur aizveda ap 800. g. Viņu asinis un gēni nav maisīti ar citām zirgu sugām. Muzejā gan uzzināju, ka gēni viņiem ir tuvāk pie Shetland pony gēniem nekā Norvēģijas zirgiem; uzzināju arī, ka īru mūki jau Islandē dzīvoja pirms Vikingiem.

Man interesēja tas, ka tur ir tik maz koku. Domāju, ka tas klimatisko apstākļu dēļ. Bet nē! Izrādās, kad Vikingi tur ieradās, visa sala bija pārklāta ar mežu! Prasīju, kāpēc tad nestāda atkal kokus tai vietā, lai samazinātu vēja spēku, un atbildes bija dažādas: vai nu, ka sabojās skatu (!!), vai saknes traucēs (kam tad mežā?!!). Islandē ir tāds joks: „Ja tu esi pazudis mežā, tad piecelies kājās,– tu laikam esi atlaidies!“ Un, patiešām, tie koki, kas tur ir, nav pārāk lieli!

Vēl mani interesēja tas, ka man likās ir vieglāk saprast viņu valodu nekā teiksim kādu no slāvu izcelsmes, bet – ne izlasīt, jo daudzi burti ir pavisam citādāki. Daudzi vārdi man atgādināja vācu valodu un arī Seno angļu (Old English), ko studēju kādreiz universitātē; gandrīz it kā abas valodas saliktas kopā: koma (nāc), kokurinn (ēst taisīt – cook), vatn (ūdens), ís (ledus), drekka (dzert). Daži bija pazīstami latviešu vārdi: skóli (skola), sól (saule, ko izrunā kā saul), rundstykka (mūsu mājās maizes bulciņus sauca par runštikiem). Jo vairāk ceļo, jo vairāk atrodi kopīgas lietas ar iedzīvotājiem no citām zemēm!

Ilona Brūvere
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com