Ņudžersijas Latviešu pamatskolas izlaidums

Palielināt / Enlarge

Absolventi nes audzinātāju uz rokām. FOTO Jānis Bungs.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Skolas pārzine Linda Zālīte, absolventi Markus Bergs, Kails Bairons (Kyle Byron), Lūkas Van Sant, Gustavs Teteris un Āris Goldšmits (Goldschmidt) karoga sardzē, skanot Latvijas himnai, atklājot izlaiduma oficiālo daļu FOTO Jānis Bungs.

Palielināt / Enlarge

Absolventus sveic Latvijas vēstnieks ANO Ņujorkā Jānis Mažeiks ar dēlu un kundzi Daci Mažeiku. FOTO Jānis Bungs.

Palielināt / Enlarge

Absolventi ar Ņudžersijas latviešu skolas skolotājiem. FOTO Jānis Bungs.

Šī gada 7. jūnijā 5 braši puiši – Markus Berg, Kails Bairons (Kyle Byron), Āris Goldšmits (Goldschmidt), Gustavs Teteris un Lūkas Van Sant, absolvēja Ņudžersijas Latviešu pamatskolas 8. klasi.

Uz svinīgo sarīkojumu bija ieradusies visa skolas saime, vecāki, radi un draugi. Lūkas Van Sant kopā ar klasesbiedriem ienesa Latvijas karogu, un viņiem sekoja jaunākās klases. Mācītājs Saivars atklāja izlaidumu ar svētbrīdi un savā uzrunā bez dažādiem laba vēlējumiem arī atgādināja absolventiem, ka svarīgākais nav tas, kas viņiem pieder, bet gan šo gadu gaitā uzkrātās zināšanas un prasmes. Skolas pārzine Linda Zālīte sveica visus klātesošos Ņudžersijas Latviešu skolas 41. izlaidumā.

Absolventi bija lūguši savai bijušai 2., 3. un 4. klases skolotājai Līzei Zālītei sveikt viņus skolotāju vārdā. Līze ar labsirdīgu humoru dalījās atmiņās ar saviem piedzīvojumiem, skolojot šī gada absolventus trīs gadu garumā. Par šiem puišiem, viņu enerģiskumu un spēju nogurdināt skolotājus, viņa jau bija dzirdējusi pirms pirmās tikšanās, kas arī izrādījās bija mazliet netipiska. Līze viņus nevis satika, bet gan atrada pirmajā skolas dienā: cits bija ierāpies klavierēs, cits grāmatplauktā un cits paslēpies stūrī, bet viņi visi sveica Līzi ar velnišķīgu smaidu uz lūpām. Viņai bija ātri jāatrod, kā stūrēt puišu enerģiju radošos, izglītojošos un pacilājošos mērķos, vienlaicīgi atstājot velnišķīgos gājienus ārpus skolas klašu telpām. Šī bija patiesa puišu klase, kā liecina pašu izdomātie trīs klases likumi 2. klasē: 1) nedrīkst nogalināt; 2) nedrīkst lekt ārā pa logu; 3) nedrīkst purkšķot klusām, jo tad smird. Bija tikai viens veids kā piedabūt šos mīļos rezgaļus pie mācīšanās. Diktāti bija par ķermeņa daļām un funkcijām; pirmais darbības vārds, ko viņi iemācījās locīt bija purkšķot; jauno vārdu spēle ietvēra stāvēšanu uz galda, palodzēm un krēsliem, metot bumbu un meklējot vārdus uz grīdas. Neesot izpalikusi sūdzēšanās par mājas darbiem un skolas slodzi, tomēr viņi spēja pabeigt iesākto un absolvēt skolu.

8. klases audzinātāja Ieva Kreichelte bija nākamā, kas sveica savus absolventus, atgādinādama, ka viņi visi gan pašreiz, gan nākotnē būs vajadzīgi Latvijai; vai tas būtu darbojoties sabiedrībā ārpus Latvijas, vai dzīvojot Latvijā. Viņai bija divi vēlējumi absolventiem: lai latvietība bagātina viņu dzīvi un lai viņi sajustu vēlmi nestāvēt malā. „Jūs variet, jo Jums ir izglītība, valoda un spējas, bet galvenais – mīlestība,“ tā savu sveicienu nobeidza klases audzinātāja.

Absolventus bija ieradušies sveikt vairāku Ņujorkas un Ņudžersijas apkārtnes latviešu organizāciju pārstāvji. Juris Bļodnieks sveica Ņujorkas draudzes vārdā. Andra Zommere, Amerikas Latviešu apvienības (ALA) Izglītības nozares vadītāja, bija atsūtījusi sveicienus no ALA. Gunta Ģiga sveica Ņujorkas draudzes Ņudžersijas novada dāmu komitejas vārdā. Sveicienus no Ņudžersijas kredītsabiedrības nesa Inta Sams. Rīgas 90. skautu vienības vārdā sveica Pēteris Aivars, uzsverot, ka četri no pieciem absolventiem arī ir skauti. Baiba Pinne sveica absolventus Ņujorkas Latviešu organizāciju padomes un Daugavas Vanagu vārdā. Latvijas Republikas vēstnieks ANO Ņujorkā Jānis Mažeiks nesa sveicienus Latvijas valsts vārdā, kā arī atgādināja absolventiem, ka viņu latvietība, dzīvojot ASV, ir patiesi svarīga arī Latvijas valstij.

Beidzot bija pienācis laiks saņemt absolvēšanas apliecības, ko puiši saņēma no klases audzinātājas Ievas Kreicheltes. Neizpalika arī dažādas veltes no visiem sveicējiem. Dzeņa kunga $1000 stipendiju par labām sekmēm šogad ieguva Gustavs Teteris.

Sekojot skolas tradīcijām, absolventi piesprauda skolas žetonu Latvijas karogam. Pēc tam bija pašu absolventu uzrunas, kuras ar nepacietību gaidīja skolas saime, skolotāji un vecāki. Pirmais runāja Markus Bergs, atklāti stāstīdams, ka no sākumu viņam licies, ka došanās uz skolu bija netaisns veids kā pavadīt brīvdienas. Bet ar laiku viņš saprata, ka iegūtās zināšanas un draudzības ir ļoti nozīmīgas. Tas visvairāk esot pierādījies nesenā braucienā uz Latviju, kad viņš patiesi saprata, cik vērtīgas ir bijušas visas šīs sestdienas gadu gaitā. Āris Goldšmits (Goldschmidt) iesāka latviešu skolas gaitas Vašingtonā, tās turpināja Long Island skolā Ņujorkas štatā un visbeidzot viņš nonāca Ņudžersijas skolā, sākot ar 6. klasi. Kaut arī ar mājas darbiem viņam neesot gājis viegli, Āris izteica lepnumu, ka ir kļuvis par absolventu, ka viņa senči ir latvieši un ka viņš pats var droši teikt, ka ir latvietis. Lūkas Van Sant arī runāja par mācību vielas lielo apjomu un pašreizējo gandarījumu, ka tas viss izturēts un skola pabeigta. Viņš atgādināja, ka iegūtā atzīme, kaut svarīga uz šo brīdi, tomēr nestāv līdz diviem galvenajiem skolas ieguvumiem: draudzībām uz mūžu un apziņai, ka viņi visi ir latvieši. Kails Bairons (Kyle Byron) atminējās, ka līdz 3. klasei skola solis licies viegls, bet tad sākās manāmi nopietnāka mācīšanās un mājasdarbu kalni, kas reizēm bija lielāki kā amerikāņu skolā. Gustavs Teteris uzsvēra, ka viņam ir prieks, ka neskatoties uz dažu klasesbiedru maiņu, šī klase no 1.– 8. klasei vienmēr ir bijusi simtprocentīga puišu klase. Klātesošiem, protams, svaigā atmiņā bija tikko dzirdētais, bijušās skolotājas Līzes Zālītes stāstītais par šiem enerģiskajiem puišiem. Gustavs arī ar lepnumu atskatījās uz visām gadu gaitā pavadītajām sestdienām latviešu skolā. Visi absolventi izteica sirsnīgu paldies saviem skolotājiem, vecākiem un vecvecākiem, kas viņus gadu gaitā ir atbalstījuši un mudinājuši apmeklēt latviešu skolu.

Klātesošie ar baudu skatījās absolventu vecāku salikto fotogrāfiju apkopojumu uz lielā ekrāna, kas ātri izskrēja cauri puišu piedzīvojumiem no dzimšanas līdz 8. klasei un atgādināja visiem par latviešu skolas lielo nozīmi un devumu viņu izaugsmē. Fonā skanēja „Prāta Vētras“ Mana dziesma, kas kopā ar bildēm atstāja daudzus klātesošos ar prieka asarām acīs:

Tie ir vārdi no manas tautas
Un dziesma man arī no tās;
Un es zinu, neviens manā vietā
To nedziedās.

Absolventi sveica visus savus skolotājus 8 gadu gaitā, ar īpašu pateicību klases audzinātājai Ievai Krecheltei par izturību un smaidu, par ko viņiem vajadzētu viņu uz rokām nest. Un tā arī notika, ka šie enerģijas pilnie puiši patiesi nesa savu klases audzinātāju uz rokām pirms ziedu pasniegšanas. Nākamais viņu pārsteigums bija vīru dejas Spriguļdeja priekšnesums, ko puiši bija cītīgi mācījušies pēdējā pusgadā ar tautas deju skolotāju Sarmīti Leju-Grigalinoviču.

Absolventu klases vecāku vārdā klātesošos uzrunāja Sarma Dindzāne-Van Sant. Viņa novēlēja puišiem uzturēt mūsu tautas īsto garīgo spēku – latviešu valodu. Kaut arī būt latvietim Amerikā ne vienmēr ir viegli vai izdevīgi, latviešu valodā un identitātē var vienmēr atrast savu patieso iekšējo spēku. Viņa arī īpaši pateicās visiem latviski nerunājošiem vecākiem, kas tomēr atbalsta savu bērnu latvisko izglītību, novērtē un saprot, ka tas patiesi bagātina viņu bērnus. Absolventu mammas sveica savus dēlus ar ozolu vainagiem. Tam sekoja skolotāju sveiciens, kas apvīdami absolventus ar latviešu jostām, dziedāja:

Vij, Dieviņi, zelta viju visgarami jūras malu
Tad Tēvu zemi, tad manu sētu,
Lai nenāca sveša salna
Šai zemē ziedu rauti.

Visbeidzot bija arī pienācis laiks izsniegt liecības jaunākām klasēm, kas ar lielu uzmanību un pacietību bija vērojušas visu notiekošo, varbūt pat zinādami un cerēdami, ka pavisam drīz vai pēc vairākiem gadiem arī viņi būs absolventi. Katra skolotāja mazliet pastāstīja par galvenajām iegūtajām zināšanām mācību gada gaitā, kas patiesi bija plašā apjomā, jo skolas gaitas iesāk jau 3-4 gadu vecuma bērni ar pirmajiem diviem pirmsskolas gadiem, kam seko bērnudārza klase un tad mācības 1.–8. klasei.

Vecāku padomes priekšniece Dagnia Zeidlickis bija pēdējā sveicēja un šoreiz izteica īpašu paldies vienai no skolas pārzinēm Ilzei Kancānei, kas ar prieku un lielu atdevi veica šo darbu no 2008.–2014. gadam. Ilze ar šo mācību gadu izbeidz pārzines darbību, bet turpinās iesaistīties skolas dzīvē. Skolas vadība paliek pārzines Lindas Zālītes rokās.

Šī sestdiena bija īpaša gan absolventiem, gan Ņudžersijas latviešu skolai, gan visai vietējai latviešu sabiedrībai. Absolventiem bija patiess iemesls būt lepniem par paveikto. Skolas saime priecājas, ka ieguldītais darbs ir beidzies ar uzviju. Visi klātesošie baudīja šos mīļos un jaukos brīžus un ar prieku klausījās visos nostāstos par šiem, it kā trakulīgajiem, zēniem, kas tomēr gadu gaitā izauguši par brašiem un staltiem latviešu puišiem.

Līvija Medne
Laikrakstam „Latvietis“