Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Dziesmu svētki Hamiltonā

„Dziesmu pinu, deju pinu, latvju tautas vainagā!“

Laikraksts Latvietis Nr. 318, 2014. g. 18. jūlijā
Margota Puķīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
XIV_Latviesu_Dziesmu_Svetki_Kanada

Koris „Sonora“ ar solisti Ingu Slubovsku (soprāns). FOTO Margota Puķīte.

Ansamblis „Folkvakars“ ar bijušo Austrālijas latvieti Krišjāni Putniņu. FOTO Margota Puķīte.

Austrālijas dalībnieki. No kreisās: Ints un Margota Puķīši, Ivars un Māra Medenieki. FOTO Margota Puķīte.

Tikšanās ar A. Ritmani (dziesmas „Daugavas Krastā“ autors) un kundzi pēc „Sonoras“ koncertu. No kreisās: I. Puķītis, Ritmaņa kundze un kungs, viņa krustdēls A. Puķītis ar kundzi. FOTO no Puķīšu ģimenes arhīva.

Karogu ienešana. FOTO Margota Puķīte.

Skaidrīte Zaķe un Ints Puķītis pie „Laimas“ pulksteņa. FOTO Margota Puķīte.

Hamiltons mērs apsveic Dziesmu svētkus. FOTO Margota Puķīte.

Kopkoris. FOTO no Puķīšu ģimenes arhīva.

Tautas dejas. FOTO Margota Puķīte.

No 3. līdz 6. jūlijam dienas pārpildītas ar emocijām, izdziedātām dziesmām, noklausītiem koncertiem un izbaudīs pilnībā tautas deju uzvedums, kurā arī varēja priecāties par tautas tērpu dažādību un bagātību; dejojot dejas, skatītāji izbaudīja latviešu rakstu veidojumus ar folkloras mūzikas grupu un kora pavadījumu.

„Dziesmu svētki ir tautas svētki, kam ir varens spēks sasaukt kopā tautiešus no tuvienes un tālienes. Svētkos mūs nešķir nedz ģeogrāfiskas, nedz paaudžu robežas, jo mūs vieno vēlme būt kopā latviskā gaisotnē, lai skandinātu dziesmas, rībinātu dejas, līksmotos un baudītu mūsu kultūras vērtības.“ Baibas Bredovskas, Dziesmu Svētku rīcības komitejas priekšsēdes, vārdi Dziesmu Svētkus atklāšanā.

Hamiltonas Dziesmu svētkus kuplināja daudz kori no Latvijas, Amerikas, Zviedrijas un 4 dalībnieki no Austrālijas kora Atbalsis – 2 no Melburnas un 2 no Adelaides. No Latvijas piedalījās ap 300 dalībnieku. Skatītāju un klausītāju arī netrūka, pāri 1 500 klausītāju Kopkora koncertā un vēl vairāk tautas deju uzvedumā.

Kas man atstāja lielu iespaidu, bija tas, ka visi sarīkojumi, mēģinājumi un saviesīgie vakari notika Hamiltonas pilsētas centrā. Dziesmu Svētku rīcības komiteja izvēlējās Sheridan Hotel kā galveno centru Dziesmu Svētkiem. Samērā daudz apmeklētāju palika šinī viesnīcā, kurā arī bija Informācijas centrs, notika Reģistrācija visiem dalībniekiem, vienā istabā bija iespēja atjaunot Latvijas pasi, apmeklēt tirdziņu, kur bija iespēja iegādāties latviešu rotas gan no Latvijas māksliniekiem, gan no vietējiem, iespēja nopirkt grāmatas, zaftes, rupjmaizi, rokdarbus, filmas un mūzikas diskus. Tas viss bija otrā stāvā Sheridan Hotelī. Lietišķās mākslas izstāde arī bija iekārtota otrajā stāvā.

Ārā zem nojumes bija galdi, pie kuriem varēja apsēsties un parunāties ar draugiem, iedzerot glāzi alus, vīna vai slaveno Svētku kokteili (Letts go crazy!). Par visu bija padomāts. Pat stūrī bija latviešiem ļoti pazīstams Laimas pulkstenis, kas kļuva par satikšanās vietu daudz dalībniekiem un viesiem. Bija arī citas viesnīcas netālu no Sheridan, kurās viesi un dalībnieki apmetās. Uz baznīcu, kur notika Garīgais koncerts un Sonares koncerts, varēja aiziet ar kājām. Saviesīgie vakari arī bija viegli pieejami staigājot. Sheridan Hotels atrodas uz galvenās ielas pilsētas centrā, respektīvi, kaut kad pa dienu ciemiņi un dalībnieki varēja aiziet uz Sheridan, un vienalga kurā dienas laikā bija dzirdama latviešu valoda, redzami tautas tērpi un Latvijas karogu plīvoja Hamilton Square mastā. Latvijas karogs bija katrā viesnīcas foajē, kur apmetās Dziesmu Svētku dalībnieki.

Mums bija ļoti interesants gadījums Sonores koncertā. Dziesmu svētkos dziedāja gan iemīļotus un pazīstamos gabalus, kā arī pirmatskaņojumus. Sonores kora programmā dziesmai Daugavas krastā, vārdus sarakstīja A. Ritmanis. A. Ritmanis arī sarakstīja vārdus dziesmai Dziesmu pinu, deju pinu, ko dziedāja jauktais koris Kopkora koncertā. Šī dziesma veltīta 14. Latviešu Dziesmu svētkiem Kanādā, un šai dziesmai šis bija pirmatskaņojums. Viņa meita Lolita Ritmane komponēja mūziku šai dziesmai un pati arī to nodiriģēja koncertā. A. Ritmanis dzīvo Losandželosā jau vairākus gadus. Pēc koncerta mūs iepazīstināja ar A. Ritmani un kundzi, jo A. Puķītis, Inta radinieks, ir viņa krustdēls. Mums tas bija patīkams pārsteigums, jo abu dziesmu vārdi un mūzika mums ļoti patika, un ka varējām parunāties ar pašu autoru!!

Dziesmu svētku programma jauktam korim bija ļoti labi sastādīta gan ar dziesmu izvēli, gan secību. Publika varēja noklausīties savas iemīļotās dziesmas, kā Gaismas pili, Kantāti Tēvijai, Pūt, Vējiņi! pa vidum noklausīties kokles, solistu pavadījumā dziedot Svēti Debesis Šo Zemi, Saule Brida Rudzu Lauku un J. Ķēniņa Rožu Vainadziņš un A. Ritmaņa pirmatskaņojums Dziesmu pinu, Deju pinu.

Tautas deju Lieluzvedums un Svētku noslēgums bija Hamiltonas Hoki laukumā. Piedalījās 29 tautas deju grupas gan no Kanādas, Latvijas, ASV un Īrijas. Uzvedums sākās, visiem dejotājiem lēni uzstaigājot uz laukuma. Uziešanai skanēja trejdekšņi, lēni bungas sitieni, ko spēlēja Folkvakara ansamblis, un korim dziedot Saule brida rudzu lauku. Kanādas, Latvijas, ASV un Kanādas Dziesmu svētku karogi tika ienesti un ielikti savās vietās, abu valstu himnas nodziedātas, un tad sekoja Tautas deju grupas parāde. Kopā piedalījās ap 500 dejotāju no 29 deju grupām. Jaunākie dejotāji no Īrijas Sienāzīši bija ap 5 vai 6 gadus veci, bet Toronto Diždancis pāri 65 gadiem. Gandrīz katrai tautas deju grupai bija savs karogs. Tad kad iepazīstināja deju grupu, tad pa priekšu nāca karogs, un dejotāji sekoja karogam. Pirms dejošanas jau laukums bija pilns ar krāsainiem tautas tērpiem un vēl krāšņāk ar skaistiem karogiem ap visu laukumu.

Nemanot mūzika paātrinājās, dejotāji izklīda ar saviem karogiem, un dažās sekundēs zāle atkal pilna ar dejotājiem. Visiem kājas cēlās ritmā, plaukstas sita un ķermeņi griezās ātri jo ātri. Dziesmu svētku simbols – vainags bija ļoti piemērots, un to apstiprināja dejotāju spējas un prieka sajūta, dejojot vienā solī savos tautas tērpos. Skatītāji izbaudīja šo krāšņumu un enerģiju dejās, kas ir daļa no mūsu latviešu kultūras bagātības.

Kad pēdējā deja – Lanckarons bija nodejota, visi dejotāji palika stāvot Dziesmu Svētku karoga nodošanai nākamai rīcības komitejai. 2015. gadā Dziesmu svētki būs Rietumamerikas krastā San Hose. Pēc karogu iznešanas no laukuma dejotāji sastājās aplī un ar sakrustotām rokām nodziedāja Daugav' abas malas. Vēl atlika pēdējo deju nodejot, un varētu domāt, ka visi kaut cik noguruši pēc tik gara mēģinājuma un uzveduma, bet tā tas nebija. Ar vēl lielāku enerģiju un degsmi nodejoja Uz daldera danci griezu, ka visa zāle rībēja. Pēc brīža skatos, ka skatītāji neizturēja un arī devās uz zāles vidu padejot. Koris arī nokāpa no skatuves un pat nemanīja, ka tikpat veikli kā jaunieši kājas cilāja un priecājās ar visiem dejotājiem.

Ir pagājušas pāris dienas kopš Dziesmu svētkiem, bet manā galvā vēl skan dziesmas un meldijas dzirdētas Hamiltonas Dziesmu svētkos.

Nobeigumā vēlos citēt no Vadoņa 14. Latviešu Dziesmu svētki Kanādā ievada: Dziesmu pinu, deju pinu, latvju tautas vainagā!

Latviešu tautu jebkurā pasaules malā vienmēr vienojusi dziesma un deja, ko visas paaudzes saglabājušas kā visdārgāko mantojumu. Pīsim šo latvju kultūras bagātību vainagā, kas jau no senatnes ir bijis saules, dabas, skaistuma un spēka simbols. Tāpat kā vainaga pinums vieno, tā arī dziesmu svētki vieno tautiešus no visas pasaules, vieno paaudzes, vieno mūs vispusīgā kultūras devumā, draudzībā, domās, mērķos un cerībās.

Sargāsim, vienosim un paturēsim mūžam dzīvu dziesmu, deju un latvju tautu!

Margota Puķīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com