Kuģim „FAIRSEA“ 65 gadi

Palielināt / Enlarge

Priekšā no kreisās: Sarmīte Jansone, Elga Barns, Mārīte Balode. Aizmugurē no kreisās: Ilona Hauarda (Howard), Silvia Brauna (Brown), Māris Semets, Jolanta Lūse, Brigita Voitkusa, Māra Skuja, Karina Harta, Ints Puķītis. FOTO Andris Jansons.

Palielināt / Enlarge

Kuģis "Fairsea" Melburnas ostā 1949. gada oktobrī. FOTO Ervīns Nāgels.

8. jūnijā 1949. gadā, aukstā ziemas dienā Melburnas ostā ieslīdēja imigrantu kuģis FAIRSEA ar 1837 pasažieriem, starp tiem zināmi 199 latviešu izcelsmes.

Pēc nometnes laika Bonegilla samērā liels skaits pārcēlās uz dzīvi Adelaidē. Ne visi no tiem bijuši aktīvi latviešu sabiedrībā, un šodien daudzi jau dus kapu kalniņā. Tomēr ir ģimenes, kuras labi pazīstamas un nu jau vairākās paaudzēs darbojas Adelaides latviešu saimē. Ieceļošana Austrālijā neapšaubāmi bija jauns posms mūsu dzīvēs, un, atceroties to kopā ar līdzbraucējiem, arvien ir bijis priecīgs notikums.

Kaut arī mūsu skaits ir ļoti sarucis, tomēr spējām atzīmēt 65 gadu ieceļošanas atceri Tālavā 28. jūnijā ar 20 dalībniekiem, ieskaitot otrās puses. Starp tiem Adelaidē ļoti aktīvi ir darbojušies Austra un Elmārs Dukāti, Māra Balodis, Sarmīte Jansons, Brigita Voitkus, Ilze Thomas, Ints Puķītis, Jolanta Lūsis. Garo ceļu no Hobartas mēroja Māra un Andžus Skujas, no Sidnejas Brigita Voitkus. Degsmi piedalīties rādīja Brigita, kura tikai iepriekšējā nedēļā bija atgriezusies no apciemojuma Latvijā un tūdaļ iegādājusies biļeti lidojumam uz Adelaidi, un kaut arī lidostas traucējumu dēļ bija jāpērk vēl viena daudz dārgāka biļete, viņa bija klāt. Pirmo reizi piedalījās Māris Šemets, kurš 25 darba gadus bija pavadījis Darvinā.

Diemžēl mūsu seniora līdzbraucēji – Austra un Elmārs Dukāti un Mirdza Ozoliņa (Melburnā) nevarēja piedalīties. Bijām iecerējuši ka šie seniori mums, toreizējiem jauniešiem jeb bērnudārzam, varēs pastāstīt kādas epizodes no kuģa brauciena. Mēs, toreizējie bērnudārznieki, tagad paši esam kļuvuši par vecvecākiem vai senioriem.

Liels paldies Ullai Gicasvili, kura mūs pamieloja ar īstām svētku vakariņām un kuras noslēdzām ar Dukātu kundzes dāvināto kliņģeri un sadziedāšanos. Vienbalsīgi tika nolemts, ka piecgadīgā tikšanās, kā līdz šim, ir par ilgu, un tādēļ tiksimies atkal pēc trīs gadiem.

Jolanta Lūse
Laikrakstam „Latvietis“