Tālākais ceļš uz Rīgu Sidnejas korim

Palielināt / Enlarge

Gājiena galvgals. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Sidnejas Geju un lezbiešu koris Doma laukumā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Gājiens. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Tribīne. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Latvijas Universitātes Lielajā aulā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Austrālieši Lielajā Ģildē. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Koncerts Vērmanes dārzā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Sidnejas Geju un lezbiešu kora iedziedāšanās Esplanādē. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Sidnejas Geju un lezbiešu koris Esplanādē. FOTO Aina Gailīte.

Pasaules koru 8. olimpiādes pirmā daļa Rīgā noslēdzās ar Lielkoncertu Mežaparkā. Daba aktīvi līdzdarbojās: gan karsēja, gan veldzēja, jo lietusgāzes laikā skatuve pludoja. Bet tas viss īstam kordziedātājam ir nieks, un tūkstošiem konkursantu atkal sabrauca Rīgā, lai ar svaigiem spēkiem piedalītos Nāciju parādē 15. jūlijā – dalībnieku gājienā no Doma laukuma līdz Brīvības piemineklim.

Mans uzdevums bija sameklēt otru Austrālijas kori, kurš veicis vistālāko ceļu uz Rīgu: Sydney Gay & Lesbian Choir diriģentes Sāras Penikas-Smitas (Sarah Penicka-Smith) vadībā. Un cik interesanti, viņi pulcējās Pils laukumā tieši tajā vietā, kur pagājušā gada Dziesmusvētkos pulcējās apvienotais latviešu koris Atbalsis no Austrālijas. Visi ieņēma vietas aiz savas valsts karoga un uzraksta Australia.

Bija interesanti pavērot apkārtējo kņadu un nepārtraukto fotografēšanos. Es pa to laiku pavēroju, kā top gājiena galvgals. Kā bāka nostājās puisis ar Pasaules koru olimpiādes karogu, un sapulcējušies orgkomitejas dalībnieki ar saņemtiem puķu pušķiem nostājās aiz viņa. Soli tālāk, visas iela platumā tika izplests milzīgais, piecu pusapļu baltais karogs, kuru nesa seši cilvēki, un aiz tā jau visi pārējie. Es pievienojos korim. Ielas malās bija tiešām daudz cilvēku, visi māja, ar ko nu kurais, un austrāliešu korim skaļi uzgavilēja.

Doma laukumā gājienu sagaidīja maza tribīnīte fotogrāfiem un runasvīram, kurš informēja skatītājus ar vispārējām ziņām par koriem. Kori gāja alfabēta kārtībā, un vairāki Armēnijas kora dalībnieki brauca invalīda ratos. Visu cieņu šiem dziedātājiem!

Pie Brīvības pieminekļa sagaidītāju bija ļoti daudz, un visus sveica gājiena galvgala dalībnieki, kuri bija ieņēmuši vietas tribīnē pie operas kanāla. Pārsteigums visiem bija operators ar kameru pieminekļa triju zvaigžņu augstumā. Olimpiāde ar vērienu! Es vēl uzkavējos, lai pavērotu košos dienvidvalstu pārstāvjus.

Gājienu noslēdza Latvijas koru dalībnieki. Tiešām skaists un krāsains skats, krāsains ne tikai tērpu ziņā, bet arī dalībnieku ādas krāsas ziņā. Latvijā pirmo reizi notika tik milzīgs starptautisks pasākums ar tik daudzu ārzemnieku piedalīšanos. Šajā Pasaules koru olimpiādē piedalījās līdz šim lielākais dalībnieku skaits – 27 000 dziedātāju no 73 valstu 460 koriem, kuri piedalās 28 kategoriju konkursos – atklātajā un čempionu grupā. Konkursus vērtēja kompetenta starptautiska žūrija, no Latvijas, kā no kordziedāšanas lielvalsts, strādāja 17 tiesneši, no Austrālijas šoreiz viens – Ronald Smart.

Aprunājos ar austrāliešiem, izrādās viņu koris arī ir Eiropas tūrē: dziedājuši Helsinkos un Igaunijas Dziesmusvētkos. Apbrīnojama veiksme vienā braucienā tik daudz piedzīvot, un te jau nu galvenais nav uzvaras, bet pieredze!

Nākamajā dienā – divi konkursi! No rīta Latvijas Universitātes Aulā atklātajā grupā jaukto kamerkoru konkursā. Skatītāji silti sagaidīja Sidnejas kori un pēc nodziedātās Gaismas pils, bija ilgas ovācijas. Arī Aulas akustika ceļ balsis debesīs! Korim ir sava izpildījuma maniere (man kā fotogrāfam tas kustīgums gan sagādā problēmas).

Nākamais konkurss notika vakarā, laikmetīgās mūzikas konkurencē, Lielajā Ģildē. Bija labi, bet man likās, ka dziedātāji ir mazliet saguruši, jeb atkal tas bija milzīgais satraukums. Trīs lietas, labas lietas un populārās kora mūzikas konkurss notika atkal citā koncertzālē – Kongresu nama Lielajā zālē. Ļoti tumša zāle un melna skatuve ar spilgtām gaismām konkrētā skatuves daļā. Nākamajā dienā koncerts nu jau bez tiesnešiem, bet zem zilas debess Esplanādē. Kamēr Vācijas koris mēģināja uz kultūras vasarnīcas kāpnēm, sidnejieši cītīgi locīja balsis simtgadīgu liepu paēnā.

Esplanādē, Vērmanī, Rīgas dzelzceļa stacijas laukumā un arī citās pilsētās notika Draudzības koncerti, kuros skatītājiem bez maksas bija iespējams baudīt daudzu valstu krāsainos dziedājumus. Arī 30°C karstums netraucēja. Vērmaņdārzā desmit dienas bija kā skudru pūznī; nemitīga kustība – vietējo ražojumu tirdziņš Made in Latvia. Bija arī telts ar štovētiem kāpostiem un desiņām, mājās brūvētu alu un kvasu. Desiņas un kvasu nobaudīju.

Bija jauki noskatīties dažādās vietās – ēnā, protams, kā koristi sasēduši zālītē vai, sastājušies pusaplī, dzied skaistas tautasdziesmas savam un garāmgājēju priekam. Paldies viņiem par to! Tik daudz eksotikas dažu dienu laikā. Konkursu rezultātus var uzzināt tikai Apbalvošanas ceremonijās, par to jau nākamais stāsts.

Gandrīz vai koriste,
Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“