Pasaules koru olimpiāde Rīgā

Palielināt / Enlarge

Kopkoris Mežaparka Lielajā estrādē. FOTO Rudīte Bērziņa.

Palielināt / Enlarge

Indonēziešu koris Mežaparkā Lielajā estrādē (attēls lielajā monitorā). FOTO Rudīte Bērziņa.

Rīgā no 9. – 19. jūlijam notika Pasaules koru olimpiāde. Šis pasākums ir lielākais pasaules koru mūzikas festivāls, un vietējā prese informē, ka šogad piedalās koristi no pieciem kontinentiem, no 73 valstīm, no 460 koriem – ap 27 000 dziedātāju! Olimpiādi rīko Rīga 2014 kopā ar Vācijas kultūras organizāciju Interkultur. Olimpiādi pirmo reizi rīkoja 2000. gadā, un tā notiek ik pa diviem gadiem katru reizi citā pilsētā. Rīgas pasākums ir lielākais šā festivāla vēsturē. Mērķis ir apvienot korus draudzīgā sacensībā, neatkarīgi no tautības, rases un izpildītā mūzikas stila, kā arī apliecināt kopā dziedāšanas nozīmi. Konkursi risinājās 29 kategorijās, un bez tam notika arī semināri, meistarklases, īpašie koncerti, koru draudzības koncerti un dalībnieku gājiens.

Olimpiādes laikā notika vairāk nekā simt dažādu koru mūzikas notikumu. Neiespējami visus apmeklēt.

12. jūlijā ar vīru Andi devāmies uz Lielo Ģildi noklausīties vīru koru čempionu konkursu – pēc programmas kategorija C15. Ļoti gribējās dzirdēt, starp citu, Rīgas Tehniskās universitātes vīru kori Gaudeamus, diriģenta Ivara Cinkusa vadībā. Pagājušā gadā Gaudeamus izcīnīja pirmo vietu Dziesmu svētku koru karos vīru koru kategorijā. Sacensība sākās plkst. 17.00, un ieeja brīva. Atceroties, ka pagājušā gada kora karos publika nepārtraukti nāca un gāja pa sacensības laiku, un zinot, ka Gaudeamus uzstāsies ap plkst. 19.30, ieradāmies drusku pēc pieciem. Priekšā jau ļoti gara rinda! Noskaidrojās, ka zāle pilna, un laidīšot iekšā tikai tad, kad kāds no zāles iznāks. Rīkotāji likās pārsteigti par tik lielu interesi un nevarēja garantēt, ka tiksim iekšā. Es jau biju pārliecināta, ka nekas neiznāks, bet pacietīgais un optimistiskais Andis pierunāja pagaidīt, un labi ka tā! Satikām rindā paziņu, ar kuru jautri parunājām līdz gandrīz plkst. septiņiem, kad beidzot mūs ielaida. Vēl prāvs skaits palika gaidot rindā. Dabūjām dzirdēt četrus korus (no Slovākijas, Vācijas, Ķekavas un Gaudeamus). Katrs koris dziedāja četras dziesmas. Kori cīnījās par zelta, sudraba un bronzas medaļām. Pašam labākam korim – čempiona tituls. Nedzirdējām korus, kuri uzstājās pirmā daļā, bet pēc mūsu ieskatiem Gaudeāmus dziedāja izcili Ivara Cinkusa drošā, iedvesmotā un pieredzējušā vadībā. Acīm redzot, septiņi starptautiskie žūrijas locekļi mums piekrita. Nākamā rītā izziņots, ka Gaudeāmus nopelnījis Pasaules kora olimpiādes čempiona titulu vīru koru kategorijā! Labākie no labākajiem. Aizmirsās, ka bija jāgaida rindā gandrīz divas stundas, lai būtu klāt šajā nozīmīgajā mirklī! Īstenībā, tā stāvēšana jau bija aizmirsta tūlīt, kad tikām zālē iekšā un varējām noklausīties korus.

Ivars Cinkuss pagājušā gadā apmācīja mūsu latviešu kora diriģentus Austrālijā meistarklasēs, un dosies jūlija beigās atkal uz Melburnu, šī procesa turpinājumam. Būs iespēja baudīt panākumus gada beigās Kultūras dienās Sidnejā, kora koncertā! Varam būt ļoti laimīgi, ka tik talantīgs diriģents un mācībspēks mēro tālo ceļu pie mums, lai palīdzētu nodrošināt mūsu kora nākotni. Un to Ivars dara ar lielu sirsnību un manāmu prieku.

Vispārīgi latviešu koriem olimpiādē veicās ļoti labi: Em. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas meiteņu koris arī čempioni savā kategorijā, un Latvijas kori pašlaik pirmā vietā medaļu skaitā.

Svētdien,13.  jūlijā plkst. deviņos vakarā Pasaules koru olimpiādes Lielkoncerts notika Mežaparka Lielajā estrādē, kur pagājušā gadā pulcējās latviešu kori XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku Noslēguma koncertam. Šoreiz unikāls koncerts: ap 5000 dziedātāju no visas pasaules kopā ar ap 10 000 koristu no Latvijas. Kā jau mēdz notikties Latvijas vasarā, uznāca lietus un pirms koncerta gāza pamatīgi, bet visiem līdz obligātie lietus mēteļi vai plēvītes, un nedzirdēju sūdzības. Vēlāk uzzināju, ka daži ārzemju kori lietus dēļ nepiedalījās. Lietussargi estrādē aizliegti, un cilvēki, kuri tomēr paņēma līdz, tos uzkabināja uz sētas pie ieejas. Pēc koncerta liels skaits lietussargi tur vēl stāvēja un gaidīja savus īpašniekus! Kā par laimi, kad koncerts sākas, lietus apstājas. Lai gan nākamā diena bija darbadiena, estrāde bija galīgi pilna skatītāju.

Koncerta pamatideja saistījās ar Austras koku – rīta gaismu, no kuras uzaust Pasaule. Koncerta pirmā daļā izskanēja latviešu dziesmas, tai starpā Dziedot dzimu, dziedot augu, Mēness starus stīgo, Jāņuvakars un Manai dzimtenei. Kad koris dziedāja Gaismas pili, publika piecēlās kājās kā ierasts Dziesmu svētkos. Koncerta otrā daļa dēvēta tautu sanākšana, un tika sveicināti ārzemju kori. Atklāšanas koncertā bija redzams Austrālijas karogs, bet kad izsauca kontinentus, šajā vakarā nedzirdēju Austrālijas vārdu un to neredzēju uz ekrāna. Varbūt pati palaidu garām? Kamēr ārzemju korus pieteica, dzirdējām dažādu tautību tradicionālo mūziku. Nevarēja nesmaidīt, kad visi 15 000 koristi sāka pazīstamo grieķu deju Zorba kustības!

Bija ļoti labi, ka skatuves abās malās bija lieli ekrāni. Mūsu sēdvietas bija diezgan tuvu skatuvei, tomēr bija grūti saredzēt darbību, kas notika kora priekšā – un tur notika dejošana un tēlošana gandrīz visu koncerta laiku.

Uzstājas daži ārzemes kori – ļoti spilgti un krāšņi bija kori no Indonēzijas un Dienvidāfrikas. Ļoti atšķirīgi no Latvijas koriem! Trešo daļu – Dziesma pasaulei ievadīja ar foto atmiņām no Baltijas ceļa, kas notika pirms 25 gadiem. Koris tad kopīgi skaisti nodziedāja vienu igauņu un vienu lietuviešu dziesmu. Bija manāma Baltijas triju valstu solidaritāte un savstarpējā cieņa, jo kad šīs dziesmas dziedāja, publika atkal spontāni piecēlās kājās. Sekoja pirmā Pasaules koru Miera balvas pasniegšana Latvijai, Igaunijai un Lietuvai par to, ka trīs Baltijas valstīs kora dziedāšana vienmēr ir bijis veids, kā apliecināt savu nacionālo identitāti un brīvību. Balvu izveidojusi Vācijas kultūras organizācija Interkultur, un to piešķīra Pasaules koru padome, ko veido atzīti mūzikas eksperti no vairāk nekā 80 pasaules valstīm.

Programmu turpināja ar Saule, Pērkons, Daugava, ko gan publika un koristi pieprasīja atkārtot. Jo publika stāvēja kājās igauņu un lietuviešu dziesmām, tad, protams, arī šai dziesmai nevarēja sēdēt. Dziesmu izvēle ņēma klasisku pagriezienu ar Džusepi (Guiseppi) Verdi Vergu kori no operas Nabuko, ar pūtēju orķestra Rīga pavadījumu. Vareni, it sevišķi, kad to dzied šāds koris! Atkal pagrieziens, šoreiz uz Elgāru (Elgar) Land of Hope and Glory. Un vēl viens pakāpiens uz augšu ar amerikāņu tradicionālu dziesmu O, happy day. Solo aizraujoši dziedāja Valts Vitmans (Walt Whitman junior), aicinot publikai dziedāt viņam un korim līdz – gan koris, gan publika izšūpojās, ar izjūtu sitot plaukstas. Tas man atgādināja filmu Sister Act, kurā aktrise Vupija Golberga (Whoopy Golberg) diriģēja mūķenes, tikai šoreiz 15 000 koristi tautas tērpos plus vēl vairāku skatītāju. Dīvains, bet jautrs paskats. Nez vai Mežaparka estrādē ir piedzīvots kas līdzīgs? Jau tuvojās pusnakts, un koncerts beidzās ar šīs olimpiādes skaisto himnu My song, kuras komponists ir Ēriks Ešenvalds. Publika mierīgi atstāja estrādi, bet koristi palika vietā un turpināja dziedāt. Varēja saprast, ka viņiem žēl, ka kolosālais koncerts neturpinās.

Koncertu pārraidīja Latvijas televīzija LTV, kā arī translēja Latvijas Radio 3 Klasika.

Rudīte Bērziņa
Laikrakstam „Latvietis“