Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


17. latviešu salidojums Trinidadā un Tobago

Programmā arī tikšanās ar prezidentu

Laikraksts Latvietis Nr. 319, 2014. g. 27. jūlijā
Guntars Gedulis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Dalībnieku grupa Trinidadas botāniskā dārzā. FOTO Guntars Gedulis.

Pie valsts prezidenta. FOTO Guntars Gedulis.

G. Švītiņš pasniedz grāmatu prezidentam. FOTO Guntars Gedulis.

Dalībnieki ar Sv. Jāzepa konventa kora dalībniekiem. FOTO Guntars Gedulis.

Plakāts pie kurzemnieku pieminekļa Plimatā (Jēkabpilī). FOTO Guntars Gedulis.

Lielais Kurzemes līcis. FOTO Guntars Gedulis.

Kas to mežu tricināja
Pašā Jāņa vakarā?
Kūrlanderi blīkšķi laida
Kurzem's līča maliņā.
/GGG/

15. jūlijā, Portovspeinā, Trinidadā, sāka pulcēties latvieši no piecām valstīm – Latvijas, ASV, Anglijas, Vācijas un Venecuēlas, – lai piedalītos 17. latviešu salidojumā Trinidadā un Tobago, kas ilga veselas 10 dienas līdz 25. jūnijam. Mērķi bija iepazīties ar seno kurzemnieku pēdām Tobago salā, nosvinēt Jāņus pie Lielā Kurzemes līča, baudīt Tobago salas krāšņo dabu un zili zaļo tropu jūru un arī atpūsties. Salidojums atzīmēja 40 gadus kopš pirmo organizēja prof. Dr. Edgars Andersons 1974. gadā, salidojumus vadīdams septiņas reizes līdz 1987. gadam. Sākot ar 1989. g., tos ir vadījis Guntars Gedulis, PBLA kultūras fonda un izglītības padomes pārstāvis Dienvidamerikā un Karību reģionā, uzsākot salidojumu gaitas jau 1976. g., vadot kultūras programmu.

17. salidojumu formāli atklāja ar vakaru, kur pieminēja prof. Andersona lielo darbu veltītu Tobago salas vēstures pētniecībai, izsekojot kurzemnieku gaitām daudzu valstu arhīvos, kā arī vadot arheoloģiskas ekspedīcijas pašā salā jau no 1960. gada. Tās atklāja ne tikai kurzemnieku apmetnes, bet arī dažādu indiāņu cilšu, kā arī holandiešu, franču un angļu pēdas salā. Šis piemiņas brīdis praktiski sakrita ar profesora dzimšanas dienu 17. jūnijā. G. Gedulis rādīja uzņēmumus no pirmajiem salidojumiem, tai vidū vairākas no mākslinieka Jāņa Mintika darinātā kurzemnieku pieminekļa atklāšanas 1978. g., ko cēla ar kopējiem PBLA / latviešu sabiedrības un vietējās valdības līdzekļiem.

Tai laikā lielu saviļņojumu radīja karakuģa Courland orķestris, kas Lielā Kurzemes līcī spēlēja latviešu tautasdziesmas. Lielu pārdzīvojumu izraisīja arī pirmie Latvijas latviešu apmeklējumi 1989. un 1991. gados (8. un 9. salidojums), kad viesojās mūzikas ansamblis Mantojums (abas reizes) arī tautas deju grupu dejotāji – otro reizi, ansamblis Vektors, kas uzstājās televīzijā un valsts prezidentam Nūram Hasanalijam viņa rezidencē.

Notika arī Courlander Landing dienas, daļa no Tobago Asamblejas (parlamenta) kultūras mantojuma (Tobago Heritage) programmas, kur Lielā Kurzemes līcī iebraukušos, tautas tērpos apģērbtos latviešus, izcēla no laivām vietējie melnie iedzīvotāji, pārģērbušies par karību indiāņiem. Sekoja kopīgs gājiens uz Kurzemes pieminekli, un vakarā notika sadraudzības koncerts Plimatas (bij. Jākobusštates jeb Jēkabpils) estrādē.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, salidojumu dalībnieku skaits stipri saruka (1978. g. vēl pārsniedzot 250), lai gan beidzamajos gados tas atkal ir pieaudzis, salidojumiem notiekot regulāri katrus divus gadus, un apmeklētāju pulkam nākot klāt arī Latvijā dzīvojošajiem latviešiem. Tā 16. salidojumā bija pārstāvētas 10 valstis ar 50 dalībniekiem, izveidojoties arī virtuālam korim, kas ieradās ar jau apgūtām salidojuma dziesmām, ko bija iemācījušies savās mītnes zemēs.

Šogad, jau pirms salidojuma, bija izveidojušās siltas attiecības ar valsts prezidenta sekretāru Napieru Pilaju, kas jau kalpojis iepriekšējiem prezidentiem Rabinsenam un Ričardsam. 2013. g. izraudzītais prezidents Antonijs Tomass Akvainass Karmona, internacionāla līmeņa jurists un tiesnesis, kas darbojies Hāgas internacionālajā tiesā, un bijis tiesnesis Dienvidslāvijas grūtajos iziršanas laikos, kad notika internie, civilie kari.

Prezidents Karmona nav formālists, un būdams liels bērnu draugs, tos salūdz sūtņu akreditēšanas ceremonijās u.c. gadījumos kā novērotājus. Tā, pārrunās ar sekretāru, pēkšņi ieradās arī pats prezidents paspiest roku. Pašus salidojuma latviešus prezidents apsveica atsevišķi, ar katru uzņemdams fotogrāfiju. Satikšanās notika 17. jūnijā, plkst. 8.30 no rīta, un no paredzētās pusstundas, vizīte būtībā aizņēma veselu pusotru stundu par spīti prezidenta pārblīvētajai programmai (bija trīs darbadienu nedēļa sakarā ar vairākām valsts svinamām dienām) un viņa kantora darbinieku diskrētiem aizrādījumiem, skatoties uz pulksteni. Pēc oficiālajiem uzņēmumiem G. Gedulis sniedza paskaidrojumus par attēliem, kas bija redzami Jelgavas mākslinieka un Latvijas nacionālā arhīva darbinieka Gunta Švītiņa izvelkamai grīdas afišai, kam sekoja prezidenta komentāri un jautājumi.

Dalībnieki bija ieradušies ar dāvanām: Harijs Jancis pasniedza grāmatu par Latviju, Skaidrīte Soboleva no dzintara darinātu gleznu. G. Švītiņš – mākslas grāmatas un grāmatu par Kurzemes hercogistes galvaspilsētu Jelgavu. Vietā bija arī grāmatas par latvieši deportācijām, kas prezidentam interesēja profesionāli, un arī deva lielāku ieskatu par latvju tautas grūtām dienām – prezidents nebija iedomājies, ka tās īsteni ir bijušas tik smagas un netaisnas. No salidojuma vadības prezidents saņēma rež. Kārļa Vahšteina Kurzemes – Tobago – Gambijas filmas norakstu un oficiālo salidojuma kreklu. Par katru pasniegto dāvanu sekoja jūsmīgi komentāri un rokas spiediens. Dzintaru glezna, ietīta zelta papīrā, bija uzreiz jāapskata, par to jāpriecājas un jāpateicas.

Noslēgumā prezidents izteica vēlēšanos, lai visos valsts muzejos nonāktu informācija par Latviju, latviešiem un kurzemnieku gaitām Tobago. Prezidents vēlas, lai vietējā tauta kļūtu internacionālāka, un latviešu paraugs viņam šķita teicams. Norādīja, ka arī vietējā tauta ir potenciāli spējīga, norādot uz dažām izcilām personībām, kas ir saņēmušas internacionālu atzinību, to vidū ārstu, kas atklājis poti pret trakumsērgu. Bijām visi vienisprātis, ka Trinidada un Tobago ir ieguvusi spilgtu un dinamisku personību, kas ar godu var pārstāvēt savu tautu un to vadīt morāli. Var arī pievienot, ka prezidents ļoti interesējas par kultūru, un ka šajā nozarē jau ir izraudzījis vismaz vienu padomnieku – mūzikā. Sanāksmē arī piedalījās Latvijas goda konsuls Antonijs Hosangs un bijušā prezidenta Rabinsena dēls Deivids.

Bija interesanti noklausīties, ka prezidents Karmona Trinidadu un Tobago, abas atsevišķi, vairākkārt nosauca par zemēm (country), jo ir zināms, ka Tobago ar saviem 60 000 iedzīvotājiem vēlas atdalīties no kaimiņu salas Trinidadas, ko atzīst par sava veida lietuvēnu. Pie Tobago salas, jūrā ir atrasti gāzes krājumi, un kopā ar tūrismu un citām ekonomiskām aktivitātēm, iedzīvotāji varētu iztikt. (Abu salu iedzīvotāju kopskaits – 1,3 miljoni. Tobago ir, apmēram, 40 km gara un 10 km plata, kopā 300 km2).

Latvieši var iebraukt salās bez vīzas, bet vietējiem, lai ieceļotu Latvijā, tās bija jāpieprasa caur franču sūtniecību un tagad – britu iestādēm, pases sūtot uz Londonu. Bija cerības, ka pēc prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizītes 2001. g. sakarā ar prezidenta Artura Rabinsena 75 gadu jubileju, izkārtosies abpusēja bezvīzu iebraukšana. Tomēr tā nav noticis. Trinidada un Tobago iestājās par Latvijas neatkarību okupācijas laikā, kad tā sastāvēja ANO drošības padomē. Ar šo valsti mums ir kopīgas vēsturiskas saites un arī citas līdzības, kā piemēram brīvības iegūšana pēc smagas koloniāla rakstura okupācijas. Trinidadas un Tobago prezidents joprojām nav viesojies Latvijā.

Trinidadā latvieši arī piedalījās kārtējā galvaspilsētas Portovspeinas apskatē, kas noslēdzās ar NAPAs koncertzāles apmeklējumu, Fortdžordža kalnu, kur paveras skaista pilsētas panorāma, un ar pastaigu pa botānisko dārzu. Pēc prezidenta apmeklējuma, salidojuma dalībnieki devās uz dabīgo instrumenta centru, baudīja rotī pusdienas (gaļa, kartupeļi, cālis mīklas vīstoklī) un apmeklēja Asa Raita dabas centru. Tūres noslēguma arī bija iespējams piedalīties Sv. Jāzepa konventa kora mēģinājumā, lai noklausītos dziesmas latviešu valodā, sagatavotas Vispasaules kora spēlēm Rīgā no 9. līdz 19. jūlija. Arī bija iespēja doties uz Karonī putnu rezervātu un skatīt sarkano ībisa u.c. putnu nolaišanos pievakarē.

Bija pienākusi trešdiena un lidojums uz Tobago salu, kur latviešus sauc par kūrlanderiem (vietējā izloksnē gan korlander, ar uzsvaru uz otro zilbi), arī laipnā uzņemšana Tērtlbīča viesnīcas mīkstajos krēslos ar ruma un augļu kokteiļiem.

Nākamajā dienā sākās ekskursiju programma, vispirms Kurzemes piekrastes pamatekskursija, apskatot vietas, kur kurzemnieki izcēlušies un apmetušies, sākot ar ar pirmā cietokšņa vietu tagadējā Plimatā (no 1639. g.), kur reiz atradās 1. luterāņu baznīca Amerikā. Apmeklēja arī kurzemnieku Beneta, Monka un Šmolla forta vietas pie M. Kurzemes un Liepājas (tagad Mauntervina) līčiem. Apmēram, Šmolla forta vietā, Mauntervina viesnīcas paspārnē izveidoja kurzemnieku muzeju, kas aktīvi darbojās līdz 1985. gadam. Izveidojoties valsts muzejam Skārborovā, to slēdza, un eksponātus nogādāja jaunajās telpās, kur gadu gaitā tie gandrīz visi pazuda.

Privātas personas Manderu pāra vadībā izveidoja Kurzemes līča fondu un muzeju, par savu naudu uzceļot tam namu Melnakmenē/Blakrokā, pie Kūrlandes ciemata. Latvieši beidzamajos salidojumos muzejam ir sanesuši tik daudz eksponātu, ka nelielā ēka jau aizpildīta. Arī 17. salidojuma dalībnieki nebija nekādi skopie, un bija atgādājuši grāmatas, dažāda tipa eksponātus un piemiņas lietas, kas palika Fortdžordža muzejam Skārborovā, Skārborovas bibliotēkai, Nacionālajai mākslas galerijai Portovspeinā, kā arī Tobago asamblejas sabiedrisko lietu un kultūras sekretārei Denīsai Angusai un kultūras nozares vadītājai Glendai Rozai Leinai, viesnīcu personālam u.c. draugiem.

Tomēr ir svarīgi uzcelt arh. Stanleja Borbala projektēto kultūras un izglītības centru (ar blakus celtni, kurzemnieku restorānu Courland Inn), lai informācija par latviešiem nepazustu un būtu pastāvīgi pieejama. Muzeji šogad dažādu apstākļu dēļ abi bija slēgti, un grāmatas par latviešiem Skārborovas pagaidu bibliotēkā nebija pieejamas. Kurzemnieku celtņu projekts bija gatavs jau 1982. gadā, un tas ir domāts zemes gabalam starp kurzemnieku pieminekli un Sv. Deivida baznīcu, bet vēl līdz šim nav radies atrisinājums, kā ēkas uzcelt.

Piedaloties Bukūrīfa ekskursijā (vai vārds izcēlies no Pāvilostas Buku raga?), pēc brauciena ar stikla dibena laivu, kūrlanderi varēja nopeldēties ar krāsainām papagaiļa u.c. zivīm, arī kļūt desmit gadus jaunāki (vismaz sievietes, jo vīrieši vienīgi top gudrāki) sekojošā Nailona pūla peldē līča vidū. Pēc tam varēja atpūsties Pidženpointa parka slavenajā pludmalē, kas tajā garās nedēļas nogales dienā bija triniju, Trinidadas tūristu pārņemta.

Sekoja Rabinsena Krūzo alas apskate (daļēji orkāna nopostīta), kur apkārtnē mita otrā kurzemnieku kapt. Karona kolonija ap 1642. g. (Hercogs Jēkabs bija uzdevis Džanam Poincam uzrakstīt grāmatu par Tobago salu, kas acīmredzot bija nonākusi Daniela Defo rokās, kļūdama par vielu viņa slavenajam romānam.) Šai otrajā kolonijā bija sasūtīti ļoti daudz holandiešu no Zēlandes, jo hercogs Jēkabs, pēc nesekmīgās 1. kolonizācijas 1639. g., kur viņa tropu apstākļu nepiedzīvojušie latviešu kurzemnieki gāja bojā, tobrīd neuzdrošinājās vēlreiz sūtīt savus zemniekus. Dienas izbraukums noslēdzās ar sadraudzības kokteiļu stundu vecajā Kraunpointa viesnīcā, kur paveras skaists skats uz jūru un saulrietu.

Sekojošās dienās dūšīgie salidojuma kūrlanderi šķērsoja salu krustām šķērsām, attālinoties no Kurzemes piekrastes (Tobago ziemeļu daļas), veicot gājienu pa mežu un peldi Ārgaila ūdenskrituma baseinā un apmeklējot dabas, dzīvnieku un mākslas centru Gudvudā pie drauga Maikla Spensera. Tad vēl – klaiņojot pa Tobago galvaspilsētas Skārborovas šaurajām ieliņām un Fortdžordža kalnu starp bijušajiem holandiešu un franču salas dienvidu sektoriem (kas savā laikā visi bija zem Kurzemes karoga), rāpjoties kalnā un peldoties Kuršu (Coerse jeb Pirātu) līcī Šarlotvillē (hercoga Jēkaba sieva bija Luīze Šarlote) un braucot ar ātrlaivu gar Kurzemes piekrasti, Karību jūras viļņu aijāti.

Vakaros dalībnieki iepazinās ar bundziņu orķestri u.c. mūzikas solistiem, kā arī skatīja Kurzemes, Tobago un Gambijas filmu divos seansos, iegādājās kurzemnieku kreklus, un protams, svinēja Jāņus pie Lielā Kurzemes līča, vietā, kur droši vien kurzemnieki tos atzīmēja pirms vairāk nekā 350 gadiem, plūkdami Jāņu zāles bijušajā Kurzemes muižas teritorijā, kas agrāk piederēja hercogam Jēkabam (Courland Estate). Protams, neiztika arī bez bruņurupuču vaktēšanas – tie naktīs izlien krastā dēt.

Dod, sieriņu, Jāņu māte,
Palmu lapas bļodiņā.
Dod rumiņu, Jāņu tēvis
Kokosrieksta čaumalā.
Rupucītis krastā nāca
Jāņu bērnus apraudzīti.
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja?
Ja bij slikti līksmotāji,
Pazūd jūras dibenā.

Svētdien, 22. jūnijā, visi pulcējās Melnakmenes anglikāņu baznīcā uz dievkalpojumu, ko vadīja Plimatas Sv. Deivida draudzes mācītājs, arhidiakons Fīlips Aizaks, piedaloties arī ilggadējam latviešu draugam, arhidiakonam Kenetam Foresteram un vietējiem draudzes locekļiem. Sekoja oficiālais salidojuma uzņēmums pie Kurzemes pieminekļa un pusdienas pie viesnīcas īpašnieces Anniņas Kakriko viesnīcā. Anniņa (būtībā Elizabete un ķīniete) vēlas iet pensijā un viesnīcu pārdot. Tā atrodas netālu no kurzemnieku pieminekļa, nes ienākumus un ir pērkama par vienu miljonu ASV dolāru. Būtu vēlams, ja kāds latvietis šo īpašumu iegādātos, tādā veidā radot vismaz kādu pastāvīgu latviešu klātbūtni salā.

Salidojums noslēdzās Melnakmenes Sihorsa viesnīcā ar banketa veida vakariņām, kur piedalījās arī Tobago Asamblejas ģenerālsekretārs Orvils Landens, amatā ievēlēts jau ceturto reizi, un sadarbojies ar latviešiem arī sen pirms šīs salas visaugstākā amata ieņemšanas.

Trešdien, 25. jūnijā, salidojuma dalībnieki uzsāka atceļu uz mītnes zemēm, bet vēl sekoja pārrunas ar Tobago asamblejas sabiedrības un kultūras darbiniekiem par nākamo projektu, mākslas darbu izmaiņu starp Latviju un Tobago. No Latvijas puses par šī projekta īstenošanu pagaidām rūpēsies mākslinieks Guntis Švītiņš un Jelgavas dome.

Nedēļu vēlāk, 1. jūlijā, vēl notika sanāksme ar Mākslas un daudzkultūru ministru Linkenu Daglasu (Lincoln Douglas), kas no G. Geduļa saņēma ziņas par kurzemnieku gaitām Tobago salā un latviešu salidojumiem.

Ļaudis ir aicināti jau tagad pieteikties uz nākamo salidojumu, kas droši vien notiks Jāņu laikā, 2016. gadā, rakstot salidojuma vadītajam Guntaram Gedulim – guntars.gedulis@mail.com. Ja no Latvijas vai kādas citas zemes izveidotos palielāka grupa braucēju, nebūtu izslēgta speciāla lidojuma organizēšana, piemēram, Rīga – Tobago – Rīga.

Visiem labi, visiem labi
Kurzem's līča maliņā.
Melnas govis, brūnas kazas,
Cūku dīda papagail's

Guntars Gedulis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com