Baltijas ceļam – 25 gadi!

Palielināt / Enlarge

Latvijas Nacionālā bibliotēka ar Baltijas valstu karogiem 23. augustā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Zibakcija Doma laukumā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Zibakcija Doma laukumā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Koncerta mēģinājums pie Brīvības pieminekļa. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Rīgas Brīvības piemineklis 23. augustā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Prezidenta uzruna koncertā pie Brīvības pieminekļa Rīgā, 23. augustā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Ministru prezidentes uzruna koncertā pie Brīvības pieminekļa Rīgā, 23. augustā. FOTO Andrejs Jaudzems.

25 gadi ir jaunības laiks; ar kļūdām un steigu, ar pārdrošu rīcību – un tam sekojošam brieduma laikam būs iespēja novērtēt paveikto un pienākums veidot dzīvi ilgtermiņā. Atceroties 1989. gada 23. augusta Baltijas ceļa milzīgo nozīmi triju Baltijas valstu dzīvē, šajā, nu jau jubilejas reizē, devos uz Rīgu, lai kaut minimāli sajustu savu klātbūtni zibakcijā Doma laukumā. Nosaukums vien jau liecina, ka tas būs tikai moments, pietiekami labi pārdomāts un organizēts, bet ar ļoti skopu informāciju medijos.

Braucu ar vilcienu no Jūrmalas uz Rīgu; pēkšņi, ap Zasulauku atskan vilciena vadītāja paziņojums, ka vilciens ies tikai līdz Torņakalnam un visiem jāatstāj vagoni. Lielākā daļa pasažieru pat nedzirdēja paziņojumu, jo jārunā tak pa mobilo jeb jāklausās mūzika ar austiņām. Uzzināju, ka atkal kāds ir piezvanījis un pateicis, ka Rīgas stacijā ievietota bumba! Labi, ka tikai viltus trauksme. Devos pāri sliedēm (neatļautā vietā), lai kājām nokļūtu uz Akmens tilta. Un pa ceļam varēju pasmaidīt par to, kā rodas tenkas; aiz manis gāja citi ļaudis, un viena jauna sieviete krieviski pa telefonu stāstīja... tāpēc, ka ir mīnēts dzelzceļa tilts...

Laiks labs, saule, balti fotogēniski mākoņi. Nonākot pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas, acis priecē mastos plaši plīvojošie Baltijas valstu karogi, jo tieši šodien tikko atklātajā bibliotēkas skaņu ierakstu studijā kā pirmie tika ieskaņoti šo triju valstu premjeru atmiņu stāsti par Baltijas ceļa notikumiem. Nebūtu gājusi kājām, nebūtu redzējusi karogus mastā un auto eskortu pie LNB ēkas.

Eju garām apgleznoto gliemežu izstādei uz Okupācijas muzeja kāpnēm, bet ēkas fasāde bez milzu plakāta; Baltijas ceļa dzimšanas dienai pilsētas mērija nav pievērsusi uzmanību.

Doma laukums labi pārskatāms, te norit sava dzīvē – kursē tūristu vilcieniņi un velo taxi, bariņos stāv tūristu grupas un klausās gidu stāstījumus, ielu kafejnīcas ar dažāda stila mūziku, arī dzīvo. Pie Radio mājas mazs pulciņš ļaužu, kam pievienojas no Jēkaba laukuma pasākuma nākošie. (Jēkaba laukumā tikko iestādīts Baltijas ceļa osis) Nepamanu pat pa kuru brīdi uz laukuma bruģa ar krītu ir uzvilkta Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu robežu krīta kontūras. Steidz mediju pārstāvji ar dažāda izmēra kamerām, daļa no viņiem ieņem vietas uz Radio mājas balkona. Sastājamies uz krīta līnijas viens pie otra un sadodamies rokās, pēc brīža visi paceļam sadotās rokas un ļaujam kamerām iemūžināt mūsu līkločus.

Pēc tam paziņas aprunājas, politiķi un sabiedriskie darbinieki pozē fotogrāfiem vai sniedz intervijas televīzijai. Nofotografēju dažus Baltijas ceļa aktīvistus. Visi sadalās pa grupiņām un dodas savās gaitās, arī uz Barikāžu muzeju.

Es nolemju aiziet paskatīties kā noris vakara Lielkoncerta sagatavošanas darbi pie Brīvības pieminekļa. Laukuma malās milzums auto, specializētie TV un apskaņošanas furgoni, gar malām dažādu krāsu vadu upes. Iespējams pat pusi laukuma aizņem glīti melni krēsli, Lielkoncerts ar sēdvietām, lielākā daļa aizņemtas. Brīvības piemineklim kreisajā pusē uzcelta liela skatuve uz kuras pilnā sparā norit mēģinājums: Liepājas Simfoniskais orķestris un solisti arī no Igaunijas un Lietuvas dzied tik pazīstamo un savulaik mīļo dziesmu par Baltiju. Piemineklim labajā pusē uzstādīta pamatīga tribīne, kuras augšmalu šobrīd apšuj ļoti skaista baltu ziedu vija, pie pieminekļa plīvo Latvijas, Igaunijas un Lietuvas karogi.

Baltijas ceļa 25. gadadienai veltītajā koncerta programmā iekļauti arī Igaunijas un Lietuvas komponistu darbi, un no tribīnes uzrunas teiks Valsts prezidents un visu triju Baltijas valstu premjeri un Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns. Laukumā ļoti sirsnīga atmosfēra. Nav policistu; – nebūtu par viņiem pat iedomājusies, bet gribēju uzzināt vai dzelzceļa stacija jau atvērta vai man jāiet uz Torņakalnu. Cītīgi skatoties, divus ieraudzīju, bet viņi neko par trauksmi nezināja. Galu galā es aizgāju uz Zasulauku.

Tiem, kas piedzīvoja Baltijas ceļu, ir ko atcerēties. Iespējams, ka kāds to atceras dalītām jūtām, skatoties ar šodienas acīm. Bet es to joprojām uzskatu par triju valstu varonību – tika izdarīts neiespējamais.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“