Vecais Stenders Gaismas pilī

Palielināt / Enlarge

Stendera jubilejas monēta. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Stendera grāmatas. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Stendera ābece. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Anete Simanovska ar viduslaiku stīgu instrument "Rata liru". FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

LNB diretors Andris Vilks, prof. Jānis Stradiņš. Ekrānā redzama jaunā Stendera monēta. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Stendera latviešu valodas gramatikas grāmata. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Stendera veļas mašīnas kopija. FOTO Aina Gailīte.

No 4. – 6. septembrim Latvijā norit starptautiska zinātniska konference Gothards Frīdrihs Stenders (1714 – 1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā, bet Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 18. gs. apgaismības laikmeta darbiniekam, latviešu laicīgās literatūras dibinātājam Vecajam Stenderam 300 gadu jubilejā 4. septembrī tika veltīti vairāki pasākumi: LNB Letonikas nodaļas Stendera lasītavas un izstādes Latvis. Dzīves, domu un darba liecības atvēršana. Klātesošos lūgtos viesus tik seniem laikiem ar viduslaiku stīgu instrumenta rata lira (hurdy – gurdy) spēli noskaņoja māksliniece Anete Simanovska, instruments skan kā daudzas dūdas kopā.

Tālāk sekoja Latvijas bankas Stendera jubilejai veltītas 5 eiro sudraba kolekcijas monētas prezentācija. Monētas grafisko dizainu veidojis Aigars Ozoliņš un ģipša modeli Jānis Strupulis; tā kalta Nīderlandes kaltuvē. (Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 41,07 eiro). Profesors Jānis Stradiņš savā uzrunā pastāstīja par Stendera ieguldījumu latviešu nācijas kultūrā – stāsti un ziņģes, latviešu ābeces un latviešu valodas gramatika, latviešu-vācu un vācu-latviešu valodas vārdnīca. Monētas aversā – mācītājs rāda zēnam, cik plaša ir pasaule, bet reversā – pasaules uzbūves heliocentrisma koncepcija. LB valdes loceklis Jānis Blūms dāvināja sešas jubilejas monētas gan bibliotēkai, gan īpašiem aicinātiem viesiem – Vecā Stendera radiniekiem – Elisei Stenderei (Elise Stender) un Manfrēdam Stenderam (Manfred Stender). Viesi no Vācijas par dāvinājumu bija ļoti aizkustināti.

Savukārt par G.F. Stendera ābeču faksimilizdevuma tapšanu pastāstīja izdevniecības Neptuns galvenā redaktore Laima Slava un izdevuma idejas autors, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Valdis Villerušs.

Turpat, Gaismas pils piektā stāva izstāžu zālē Cimelia, varēja apskatīt 1764. gadā Stendera izgatavoto globusu pēc Dānijas un Norvēģijas karaļa Frederiha V pasūtījuma. Par godu šai jubilejai un Gaismas pils atklāšanas svētkiem, Dānijas Nacionālā bibliotēka uz dažiem mēnešiem dod iespēju arī Latvijā apskatīt šo unikālo 18. gs. darinājumu. Blakus telpā aiz stikla sienas ir apskatāma vēl viena unikāla 18.gs. ierīce – veļas mašīna – kopija, kuru pēc Stendera rasējuma publikācijām ir izgatavojis Latvijā sporta kamaniņu būves meistars Edvīns Guršpons (Otra veļas mašīnas kopija atrodas Viesītē.).

Izstādes ir ļoti interesantas, grāmatas vecajā drukā, ja kāds nav to redzējis, var apskatīt. Nav jau tik vienkārši saglabāt nākamajām paaudzēm grāmatas, laika zobs dara savu – un vienam eksponātam arī žurkas zobi izgrauzuši pamatīgu robu. Daudzi Stendera rakstu darbi nemaz nav Latvijā, tos vēl jāapzin un kaut vai digitālā formā jāieliek Gaismas pils plauktā. Vecais Stenders – sveštautietis, bet Latvis – tik ļoti daudz izdarījis latviešu laicīgās literatūras laukā. Katrs izstāžu apmeklējums būs kā paldies mūsu dižajam Stenderam.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“