Redakcijā

Palielināt / Enlarge

Gunārs Nāgels konferencē „Latvija ārpus Latvijas“. FOTO Pēteris Strazds.

Sveicināti, lasītāji!

Šoreiz ievadraksta vietā piedāvāju īsreferātu, ko otrdien, 7. oktobrī lasīju PBLA rīkotajā konferencē Latvija ārpus Latvijas. Kultūra, vēsture, emigrācija un nacionālā identitāte.

Kā sazināties „Globālajam latvietim“

Tēviem bija vienas bēdas,
Tēviem bija vienas dziesmas,
Dēli klīda kur kurais,
Vairs tās dziesmas nesaskan.

Tā rakstīja Rainis poēmā Daugava.

Anekdotes par to, cik daudzās un dažādās pasaules malās atrodas latvieši ir jau plaši pazīstamas. Mēs patiešām esam gandrīz visur pasaulē. Ir viegli pārliecināties, ka šī nav jauna, pēckara vai 21. gadsimta parādība, ielūkojoties Vilberta Krasnā 1938. gadā iznākušajā grāmatā Latviešu kolonijas. Tur ir aprakstīta latviešu dzīve, apmēram, 60 zemēs.

Grāmatas ievadā Krasnais raksta:

Ārpus savas tēvuzemes atrodas apm. 300.000 latviešu. Kā gāju putni, kam asiņo vētrās lauztie spārni, mūsu tautas locekļi sastopami katrā pasaules daļā un valstī. Ilgās pēc savas zemes un tautas deg sirds, atpakaļ sauc tuvinieki un senču veļi, bet apstākļi liek mīt svešas tekas. Raisās visu tautu apvienotājas saites, jau daudzi desmittūkstoši atsvešinājušies un nozuduši citu tautu jūrā. Bet pievērst savai tautai ikvienu svešumā dzīvojošu latvieti ir mūsu svēts pienākums.

Grāmatas ievadu Krasnais beidz ar vārdiem:

Katrs tautietis ir daļa no mūsu tautas dzīvā spēka, kādēļ ļoti dārgs un tautai nepieciešams. Ja dzimtenes latvieši sniegtu atbalstu saviem tālumā esošiem brāļiem un māsām, tad visu latviešu darbs veidotu Latviju par nācionālu, daiļu un varenu.

Ir interesanti salīdzināt šos ievadvārdus ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas šīgada dokumentu Rīcības plāns. Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.-2017. gadam. Te ir minējums, ka „ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 370 000 Latvijas diasporas pārstāvju.“ Diasporas politikas mērķis ir definēts kā „nodrošināt ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas izcelsmes cilvēkiem iespējas veidot, uzturēt un paplašināt saites ar Latviju un, saglabājot piederības apziņu mūsu valstij, sekmēt Latvijas valstiskuma ilgtspēju.“

Trešā apakšmērķī ir minēts, ka:

tiek attīstīta „Globālā latvieša” aktivitāšu programma, kuras mērķis ir veicināt latviešu un Latvijas valstspiederīgo savstarpējo saziņu, iepazīšanos un kontaktu uzturēšanu. Tā ietver sevī pasākumus visas pasaules latviešu tīklošanas veicināšanai, ļaujot dažādu jomu Latvijas izcelsmes cilvēkiem būt tiešā kontaktā vienam ar otru, kā arī, ņemot vērā komunikācijas telpas sadrumstalotību, globāla latviešu saziņas tīkla izveidi.

Kad latvieši pagājušā gadsimta sākumā devušies plašajā pasaulē, tad drukātie laikraksti bijuši svarīgs līdzeklis savstarpējai saziņai un informācijas izplatīšanai. Krasnais savā grāmatā 1938. gadā uzskaita 11 latviešu valodas laikrakstus un žurnālus, kas iznāk ārpus Latvijas. Septiņi no tiem iznāca Padomju Savienībā, trīs ASV un viens Brazīlijā.

Pēckara trimdas Eiropā, ASV un Austrālijā pirms 65 gadiem dibinātie laikraksti darbojās vēl šodien, bet pilda mazāk svarīgāku lomu nekā agrāk. Sazināšanās iespējas šodien ir tik plašas, ka draudam noslīkt informācijas pārpilnībā. Tomēr informācijas saitēs starp Latviju, latviešiem Latvijā un latviešiem ārzemēs ir trūkumi, kuru novēršanai ir paredzēta jau minēta vienota sazināšanās platforma Globālais latvietis.

Daudz ir mainījies kopš Krasnā uzskaitītiem 11 laikrakstiem un žurnāliem. Globālā latvieša sakarībā tās ir pārsvarā divas lietas: komunikācija un mobilitāte. Šie abi faktori ir līdzdarbojušies, lai mazinātu nozīmi apzīmējumam ārzemju latvietis. Bez dzelzs aizkara, un ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, ir daudz vieglāk kādām būt Latvijas latvietim viendien, ārzemju latvietim citudien, un atkal kļūt par Latvijas latvieti.

Tāpēc šīs konferences nosaukums Latvija ārpus Latvijas ir sevišķi piemērots, jo tas liek uzsvaru uz to, ka galvenā atšķirība ir ģeogrāfijā, ne pašā cilvēkā.

Kā ir attīstījusies sazināšanās Latvijā ārpus Latvijas? Pēckara trimdu dažādās zemēs vienoja, vismaz informācijas ziņā, katrā zemē izdotais latviešu laikraksts. Amerikā laikraksts Laiks un Austrālijā laikraksts Austrālijas Latvietis gan bija, gan vēl joprojām ir privātās rokās, kamēr Daugavas Vanagi Kanādā izdeva laikrakstu Latvija Amerikā, un Zviedrijas, Vācijas un Lielbritānijas sabiedriskie laikraksti jau pirms daudziem gadiem vienojās vienā laikrakstā – Brīvā Latvija.

Jaunā tehnoloģija un tīmeklis krasi izmainīja tā sauktos spēles noteikumus. Tāpat kā visur pasaulē, drukātiem laikrakstiem veicās arvien sliktāk, un elektroniskā informācija ir kungā.

Uz šī fona pēdējos desmit gados tiek dibināti jauni mediji, kuriem jāsacenšas ar gandrīz neizskaitāmiem portāliem un vortāliem, kuri par velti piedāvā ziņas un informāciju par pasaules notikumiem, biedrībām un grupām ar sevišķām interesēm. Piemēram, Anglijā nāca un aizgāja jaunās diasporas drukātā avīze Anglo-Baltic news un ar to saistītais portāls Vācijā. Latvijā un Vācijā nāca, aizgāja, bet pirms gada atkal pacēlās portāls latviesiem.com, kurš piedāvā informāciju par ļoti daudzām latviešu organizācijām pasaulē, un cer informēt par latviešu sarīkojumiem visā diasporā.

Laikraksta Latvietis ideja dzima jau pirms visas globālā latvieša ažiotāžas, un mēs esam jau sešus gadus centušies pildīt daļu no diasporas apvienošanās funkcijas, pakāpeniski uzlabot un paplašināt mūsu piedāvājumu – gan drukātā avīzē, gan elektroniskā izdevumā, gan pašā portālā.

Portāls latviansonline nesen piedzīvoja lielas pārvērtības izskata ziņā un turpina gandrīz 14 gadus ilgo darbu ziņot latviski un angliski par Latviju un diasporu.

Portālā draugiem.lv ir dibinātās interešu grupas dažādās zemēs. Tāpat facebook ir arī latviešiem ļoti populārs, un tajā izveidotas daudzas grupas sakarā ar specifiskām organizācijām vai ģeogrāfiskām vietām.

Ja Ārlietu ministrijas Rīcības plāns koncentrējas uz it kā divām pusēm – Latviju un diasporu, tad draugiem un facebook ir lauzušas šo sadalījumu, un katrs sarunas dalībnieks ir vienkārši – latvietis. Un tā tam arī ir jābūt. Mums nav svarīgākais diasporas informēšana par Latviju vai Latvijas informēšanu par diasporu, jo, kā jau minēju, diasporas pārstāvis – tā sauktais ārzemju latvietis – ir novecojis jēdziens.

Pareizāk ir pieturēties pie termina Latvija ārpus Latvijas, un tad ir skaidrs, ka sazināšanās un informēšana ir daudzšķautnains uzdevums. Ir tēmas, kas interesēs latviešiem Bauskā tikpat kā Brēmenē vai Buenosairesā. Citām tēmām varētu būt daudz šaurāks interesentu loks dēļ ģeogrāfijas vai dēļ temata.

Sazināšanās principā notiek trijos līmeņos – ar tuvākiem draugiem, ar vispārīgo publiku kā ar indivīdiem, un kādas organizācijas vai valsts iestādes sazināšanās ar tās publiku. Globālais latvietis arī turpmāk sazināsies ar tuvākiem un ne tik tuviem draugiem tādā pašā veidā ka globālais vai vietējais vācietis vai kanādietis – izmantos telefonus, e-pastus, sociālos medijus un kādreiz pat satiksies aci pret aci. (Nav pilnīgi izslēgts, ka nosūtīs parasto vēstuli.) Te ir grūti saredzēt iespēju vai vajadzību izveidot sekmīgu konkurenci esošajiem sociāliem tīkliem. Ja kāds vēlās uzsākt projektu, lai pārspētu draugiem.lv, tad tas ir tikai komerciāls apsvērums.

Kā, un tikpat svarīgi – par ko – veidosies saziņa starp globālo latvieti un iestādēm vai organizācijām? Vienā līmenī ir komentāri pie ziņu rakstiem portālos. Bieži tie aiziet tālu prom no komentētā raksta tēmas un pārtop par personīgo attiecību skaidrošanu starp komentētājiem.

Ir divi virzieni, kur sazināšanos ar globālo latvieti jāuzlabo. Tos var raksturot ar jautājumiem Kas ir? un Kas notiek?

Ja latvietis pārceļas uz Madonu, tad var pieņemt, ka viņš drīz uzzinās par vietējām iestādēm un izklaides iespējām. Bet ja viņš pārceļas uz Melburnu Austrālijā, tad kā viņš atradīs latviešus šajā gandrīz 10 000 kvadrātkilometru lielajā pilsētā ar tās 4,4 miljoni iedzīvotājiem?

Viegli ir teikt, lai, piemēram, aiziet uz tīmekļa vietni laikraksts.com, kur ir atrodamas šādas ziņas par Austrālijas un dažu citu zemju pilsētām. Bet ja viņš nezin par šādas vietnes esamību?

1011. Saeimas vēlēšanu iecirknis pagājušā sestdienā bija Melburnas Latviešu namā. Tās adresi, acīmredzami, vairāki balsotāji bija dabūjuši no Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapas. Jo ieradušies Latviešu namā bija pārsteigtu uzzināt, ka šāds nams un tur esošā bibliotēka kalpo Melburnas latviešu sabiedrībai jau kādus 60 gadus. Te nav runa par cilvēkiem, kas nupat iebraukuši Austrālijā, bet gan dzīvojuši uz vietas dažus gadus.

Daudzus gadus autoritatīvais izziņu avots par latviešu organizācijām un īpašumiem ārpus Latvijas bija Kredītkooperatīvu gadagrāmata, bet tā kā tā iznāk tikai drukātā veidā, netiek sasniegta ne tuvu tik liela publika, kā sasniegtu elektronisks izdevums.

Uzturēt aktuālu šādu datu bāzi par visu Latviju ārpus Latvijas prasa lielu darbu, bet tas būtu par spēkam Latvijas valstij, un kalpotu kā sazināšanās līdzeklis starp latviešiem, kuri atrodas ārpus Latvijas, vai arī tādiem, kuri meklē kontaktus ar noteiktu zemi vai pilsētu.

Vēl sāpīgāks jautājums ir ziņas par latviešu sarīkojumiem. Ja runājam tikai par Latviju ārpus Latvijas, tad šie sarīkojumi sadalās divās kategorijās: vietējās latviešu sabiedrības rīkotos un citu rīkotos. Informētības līmenis par abu veidu sarīkojumiem ir ļoti dažāds. Vietējie latviešu ziņotāji, laikraksti un portāli sniegs ierobežotu informāciju.

Piemēram, laikraksts Latvietis cenšas ziņot par visiem latviešu sarīkojumiem Austrālijā, un tikai daļēji par sarīkojumiem citās zemēs, ieskaitot Latvijā. Bet mūs vairākkārt ir pārsteiguši nesagatavotus koncerti, kur Austrālijā uzstājās slavenie viesi no Latvijas. Portāls latviesi.com cenšas ziņot par latviešu sarīkojumiem visā Latvijā ārpus Latvijas, bet, vismaz cik tālu tas attiecas uz sarīkojumiem Austrālijā, ziņas ir samērā trūcīgas.

Šai ziņā ir maz, ko var prasīt palīdzībai no Latvijas valsts par vietējo latviešu rīkoto sarīkojumu apkopošanu.

Bet ir viena svarīga joma, kur Kultūras ministrija varētu pildīt vadošu lomu. Latvijai ir daudzi pasaules līmeņa kultūras darbinieki, kuri uzstājās gan Latvijā, gan Latvijā ārpus Latvijas. Kultūras ministrijai būtu jāuzstāda saraksts no vadošiem Latvijas koriem, solistiem, diriģentiem, māksliniekiem, aktieriem, režisoriem, ansambļiem, kuri mēdz uzstāties Latvijā ārpus Latvijas. Jāievada datu bāze ziņas, kur un kad šie Latvijas lepnumi uzstāsies vai savus darbus izstādīs gan Latvijā, gan ārpus tās. Tad jāizveido un jāuztur ministrijas mājas lapā kalendāru, kur var viegli uzzināt, piemēram, vai Austrālijā (vai Minhenē vai Bauskā) kādā noteiktā laika periodā ir redzams vai klausāms kāds izcils Latvijas mākslinieks.

Par katru atsevišķi var atrast izziņas dažādās mājas lapās, bet šāds kopskats ir informācija, ko globālais latvietis izmantotu. Varbūt tur arī atklātos tādas sakritības, ka nākamnedēļ trešdienā Katalonijas galvaspilsētā, Barselonā, Spānijā atklās izstādi Latvijas 20. gadsimta vēsture, kura balstās uz Latvijas Okupācijas muzeja materiāliem, bet nākamajā dienā tai pašā Barselonā notiek Kremerata Baltica koncerts ar Martu Argerihu un Gidonu Krēmeru.

Neaizmirsīsim, ka šodienas lielās mobilitātes apstākļos, kultūras notikumu saraksts kalpos ne tikai vietējās pilsētas iedzīvotājiem, bet būs arī aicinājums doties tuvākā vai tālākā ceļā uz šo notikumu. Tāpat kā šodien nav nekas īpašs aizbraukt uz Tallinu vai Viļņu apmeklēt kādas pasaules slavenības koncertu.

Kā sazināties Globālajam latvietim? Ar tiem pašiem rīkiem, kā visi citi, bet tikai izmantojot palīdzību, ko, cerams, nodrošinās mūsu valsts, lai varētu atrast viens otru, un lai zinātu, ko mēs darām.

Tad, atbildot Rainim, tās dziesmas atkal saskanēs.

Paldies par uzmanību!

Dr. Gunārs Nāgels
2014. g. 7. okt.