Dabas varenība un skaistums

Palielināt / Enlarge

Aija un Jānis Stambuļi. FOTO Andrejs Grigulis.

Šī gada 22. augustā Kanberas Latviešu biedrības rīkotajā saietā Imanuela baznīcas zālē Aija un Jānis Stambuļi stāstīja par sava ceļojuma iespaidiem apceļojot Eiropas ziemeļus – Norvēģijas garo krastmalu, tās fjordus līdz Polāram lokam, Islandi un Grenlandi.

Šo ceļojumu viņi veica ar kuģi un iekšzemes autobusa ekskursijām.

Iespaidīga ir bijusi ekskursija uz Svartisen – otro lielāko Norvēģijas glacieri (šļūdoni). Savā lielajā varenībā, gaiši zilā krāsā tas ir izcēlies starp zaļo priežu mežu apaugušiem kalniem. Pats autobusa brauciens ir devis iespēju redzēt dziļās ielejas un šauros līkloču ceļa pagriezienus. Lai gan vasara ir bijusi neparasti silta, tomēr kalnu galotnes vēl segtas ar sniegu. Viens no skaistākajiem fjordiem ir bijis Naeroy fjords. Starp augstām un krāšņām krastmalām bija redzami mazi ciemati, kas liecina, ka cilvēks var atrast sev mājokli pat dabas skarbā zemes stūrī.

Savukārt Oslo un Bergenā viņi skatīja vēsturisko pagātni – Edvarda Grīga memoriālo mājvietu, 13. gs. celto cietoksni Aershus, kur notiek Nobela balvas ceremonijas, un muzejus, kur glabājās vikingu laiku laivas un citas mantas.

Turpretim Islandē viņi iepazinās ar tās īpatnējo ģeotermālo bagātību, peldoties Blue Lagoon dabīgā, 39°C grādu siltajā ūdenī; tāpat arī skatot geizerus, senzemes radošos tvaika mākoņus, burbuļojošus dubļu sēravotus. Islandē daba mainās no tuksnešainām vietām uz augstiem kalniem un ielejām, kur var redzēt dažas saimniecības. Viņi arī skatīja vulkānu Eyja Fjalla Jokull, kas ar savu izvirdumu 2011. gadā apstādināja visu gaisa satiksmi.

Nolaižoties Grenlandē, radās bažas par lidmašīnas bremzēm, jo Grenlandes akmeņainā zeme nav piemērota garu ceļu būvēšanai. Apkārtnē trūkst zaļuma, bet skatu uzlabo koši krāsotās koka mājas un zilais Disko jūras līcis.

Savu stāstījumu Stambuļi papildināja ar uzņemto dabas skatu slīdītēm, un tā arī saieta dalībnieki varēja vairāk nojaust šīs dabas varenību.

Pēc saieta visi pakavējās pie kafijas un uzkodām.

Skaidrīte Dariusa
Laikrakstam „Latvietis“