Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latvijas vēstnieks Austrālijā viesojas Sidnejā

Andris Teikmanis viesojas Sidnejā, Brisbane, Kernsā un Kanberā.

Laikraksts Latvietis Nr. 331, 2014. g. 23. okt.
V.K. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No kreisās: Aldis Birzulis, Vita Kristovska, Latvijas vēstnieks Austrālijā Andris Teikmanis, Jānis Čečiņš.

Latvijas goda konsuls Jaundienvidvelsā Aldis Jānis Birzulis bija sarīkojis plašu un dažādu programmu Latvijas vēstniekam Austrālijā un Jaunzēlandē Andrim Teikmanim viņa vizītes laikā Sidnejā. Bija dažādas tikšanās ar valdības pārstāvjiem, referāti, pārrunas, intervijas gan presē, gan radio. Kad Andris Teikmanis tikās ar Austrālijas Latviešu 55. Kultūras dienu (AL55.KD) Rīcības komitejas priekšsēdi Jāni Čečiņu, viņš ar smaidu pieņēma suvenīrus – KD krekliņus, bet ar nožēlu paziņoja, ka nevarēs apmeklēt KD, jo ieplānotais budžets paredz tikai vienu ceļojumu uz Austrāliju, un Ziemassvētku laikā nav iespēju tikties ar austrāliešu politiķiem, kas ir nepieciešams dialoga veicināšanai ar Austrāliju.

Vēstnieks Andris Teikmanis uzskata, ka viņam kā vēstniekam ir divi galvenie uzdevumi.

Vispirms – uzturēt saites ar Austrālijas un Jaunzēlandes valdībām. Vēstnieks savas vizītes laikā grib pārrunāt divpusējos jautājumus. Pašreiz ļoti svarīgs ir drošības jautājums, piemēram, situācija Ukrainā, Afganistānā, Tuvējos austrumos, kur iesaistīta gan Austrālija, gan Jaunzēlande. Vēstnieks stāsta par labu sadarbību ar Austrālijas vēstnieku Latvijā, kurš dzīvo Stokholmā. Šajās dienās arī akreditēts jaunais Jaunzēlandes vēstnieks Latvijā.

Par savu ļoti svarīgu uzdevumu A. Teikmanis uzskata informēt Austrālijas valdības pārstāvjus par Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā 2015. g. pirmajā pusgadā. Savu nākošo vizīti A. Teikmanis iecerējis Latvijas prezidentūras laikā. Viņš uzskata šo notikumu par ļoti svarīgu, jo šī ir unikāla iespēja, uzsver vēstnieks, jo nākošā Latvijas prezidentūra būs tikai pēc 15 gadiem. Vēstnieks uzsver: „Prezidējošās zemes statuss katrā ziņā dod iespēju Latvijai parādīties daudz redzamāk uz pasaules kartes.“ A. Teikmanis paskaidro: „Mans uzdevums izcelt Latvijas vārdu diplomātiska laukā pasaulē, un Latvijas prezidentūra dod ļoti labu iespēju to izdarīt.“

Kā otru zīmīgāko uzdevumu vēstnieks uzskata saites uzturēšanu ar Latvijas kopienu Austrālijā un Jaunzēlandē. A. Teikmanis grib un cenšas tikties ar latviešiem, grib noskaidrot viņu intereses un kādi ir īpaši jautājumi, ko vajadzētu izvērtēt, un ko Austrālijas latvieši sagaida no Latvijas valdības, un censties, iespēju robežās, atrast veidu kā atbalstīt mūsu intereses.

Šoreiz vēstnieks apceļo Austrālijas austrumu krastu: Sidneju, Brisbani, Kērnsu un Kanberu, bet nākošajā vizītē vēstnieks apmeklēs Melburnu, Adelaidi un Pertu.

Vēstnieks uzsver: „Jo biežāk apmeklēju Austrāliju, jo konstatēju, ka latvieši visur ir vienādi. Austrālijas latvieši ir tieši tādi paši mīļi, jauki, dažādi latvieši, kam ir gan labās, gan pārejās īpašības, kam ir ļoti dažādi viedokli, kas ir ļoti individuāli katrs pa sevi, bet tomēr spējīgi atrast kopīgas intereses, vienoties par kopīgu darbību. Tur mēs visi patiešām esam vienādi visā pasaulē.“

Vēstnieks paskaidroja par Latvijas valdības sadarbību ar Austrāliju Ēģiptē apcietinātā Austrālijas latvieša – žurnālista Pētera Grestes lietā. Latvijas vēstniece Ēģiptē vairakkārt tikusies ar Ēģiptes valdības pārstāvjiem. Diplomāts cer, ka kopēju diplomātisku spiedienu ietvaros Gresti drīz atbrīvos.

Bet allaž svarīga ir tautsaimniecība. A. Teikmanis paskaidroja, ka jūlijā, Latvijas goda konsulu konferencē Rīgā bija sarīkots īpašs seminārs Latvijas kompānijām. Šeit savos ieteikumos dalījās gan goda konsuli, gan arī tie Latvijas kompāniju pārstāvji, kuriem šeit ir tirdzniecības saites. Klātesošie dalījās pieredzē, kā jāveido tirdzniecības sakari ar Austrāliju, kas ir jāņem vērā un arī kas var to veicināt.

Īpaši tika izcelts Rihards Andersons, kurs ir ieguvis ļoti labu pieredzi, attīstot sava produkta pārdošanu. Produkts ir ekoloģiskās piedevas degvielai. Tās ražo Latvijā, tad tās eksportē uz Austrāliju. Vēstnieks šeit redz iespēju, un, ja projekts attīstīsies, tad eksports uz Austrāliju varētu palielināties par vairākiem miljoniem.

Latvijas Finieris jau eksportē savu produkciju; šai firmai ir ļoti liela pieredze produktu eksportā pa visu pasauli.

Vēstnieks saredz arī citas iespējas. Šeit piemērs ir gaisa satiksmes līgums. Tas varētu būt diezgan veiksmīgs tūrisma veicināšanā. Pašlaik pamatā tūrisma ceļi no Austrālijas uz Eiropu ved caur Singapūru vai Bangkoku. Bet Latvija varētu attīstīt citus ceļus. Baltic Air ir noslēdzis līgumu ar Etihad, tātad varētu lidot caur Dubaju. Šis ceļš caur Emirātiem uz Rīgu būtu vistiešākais, tātad varētu būt tikai viena nolaišanās, kas palīdzētu abpusējam tūrismam.

A. Teikmanis uzsvēra, ka jāmeklē iespējas. Pašreiz Latvijas eksports uz Austrāliju galvenokārt saistās ar augstas vērtības produktiem, piemēram, mašīnbūves un dažādas iespējas izstrādājumiem ar finieri; būtu jāatrod citas un dažādas iespējas.

Kā vienu no saviem uzdevumiem Andris Teikmanis redz iespēju attīstīt eksportu. Vēstnieks paskaidro, ka iepriekšēja gada Latvijas eksports ir bijis, apmēram, 7 milj. eiro. 2014. g. pirmajā pusgadā ir bijis pieaugums. Teikmanis cer, ka būs lielāks pieaugums, skatoties uz Latvijas kompānijām, kuras attīsta tirdzniecības attiecības ar Austrāliju. Lielais attālums spēlē savu lomu, bet to var pārvarēt, ir jāattīsta iespējas un tās jāizmanto.

Vēstnieks doma, ka jāizpēta iespējas apmaiņai izglītībā. Te varbūt darbs būtu latviešu centriem Austrālijā. Starp citu, divi austrālieši un viens jaunzēlandietis studē Rīgā (var studēt angļu valodā). Taču vēstnieks arī uzsver, ka nevēlas Latvijas augstskolas padarīt par melnu caurumu imigrācijā; vajadzētu noskaidrot, vai studentam ir vēlme studēt Latvijā. Taču Austrālijas studenti ir gaidīti Latvijas augstskolās.

Vēstnieks priecājas, ka Inese Galante novembrī koncertēs Austrālijā. A. Teikmanis uzsver, ka pasaules mērogā Latvija ir neliela valsts, bet mūzikas laukā varam sevi pieskaitīt pie lielvalstīm. Izcilus pasaules talantus, kas uzstājas lielākajos pasaules operas namos, mēs esam spējīgi eksportēt, un to mēs arī darām. Priecājamies, kad viņi viesojas arī Latvijā. Bet saprotam, ka šie lielie mākslinieki pieder pasaulei.

Ir iespējams vairāk veicināt latviešu mūziķu koncertus Austrālijā, un te būtu loma latviešu sabiedrībai. Šie projekti ir finansiāli diezgan ietilpīgi, taču iespējas ir. Ar kopīgiem spēkiem varam daudz sasniegt. Vēstnieks uzsver: „Esam gatavi atbalstīt, meklēt naudu, ja tas ir tā vērts.“

Intervijas beigās vēstnieks teica: „Es ļoti augsti vērtēju visu mūsu goda konsulu darbu, jo es pat nezinu, kā vispār mūsu attiecības starp Latviju un Austrāliju būtu attīstījušās, ja mums nebūtu šādu goda konsulu. Viņu galvenais izcilais uzdevums ir, ko viņi ar uzcītību ir veikuši, ir aizstāvējuši un nodrošinājuši Latvijas pilsoņu intereses Austrālijā un Jaunzēlandē; tas ko dara visi mūsu goda konsuli ir milzīgs darbs – par to viņiem pienākas milzīgs, milzīgs paldies.“

V. K.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com