Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


No skolas sola līdz kapa malai

Kā Austrālijas latviešu organizācijas izmanto mobilās tehnoloģijas?

Laikraksts Latvietis Nr. 332, 2014. g. 30. okt.
Arnis Gross -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Pasaules mērogā planšetdators (tablet computer) jau tagad kļūst populārāks nekā portatīvais dators. Ar planšetdatora iebūvētam tehnoloģijām un sensoriem (GPS, kompass, mikrofons, bezvada Internets, foto un video ierakstīšana un atspēlēšana, kustības detektors) veidojas tādas aplikācijas (lietotnes), kurus pat nevarējām iedomāties pirms dažiem gadiem.

Ikdienā izmantojam viedtālruņus un planšetdatorus e-pastam, žurnāliem un avīzēm, foto galerijām, video filmām, Internetam, sociālajiem tīkliem un citām aplikācijām. Arī vairākas latviešu organizācijas Austrālijā ir sākušas nopietnāk izmantot mobilās tehnoloģijas.

Planšetdatori Adelaides, Melburnas un Sidnejas Latviešu skolās

Jau vairāk par gadu Adelaides, Melburnas un Sidnejas Latviešu skolas izmanto planšetdatorus (iPad) savās stundās. Katrā planšetdatorā ir uzinstalētas vairākas lietotnes (Apps), kas ļauj skolniekiem mācīties un vingrināties latviešu valodu, gramatiku, kultūru, vēsturu, ģeogrāfiju, mākslu un citus priekšmetus.

Joprojām populārākā lietotne ir Bitsboard. Bitsboard ir vairākas populāras un izglītojošas spēles, kuras apkopotas vienotā platformā. Gala rezultāts ir profesionāli izstrādāta lietotne ar skaistām, augstas kvalitātes bildām un noslīpēts interfeiss maksimāli ērtai lietošanai.

Bitsboard ir aizraujošs veids kā apgūt jaunus vārdus, veidot teikumus, pārbaudīt gramatiku un papildināt savas ģeogrāfijas, vēstures, mūzikas un citas zināšanas. Var izvēlēties no 10 000 lielā kataloga vai pats izveidot savu spēlīti no esošiem attēliem un skaņām. Bitsboard arī izmanto iebūvēto fotokameru un mikrofonu. Uzdevumus var augšuplādēt katalogā, lai ikkatram Bitsboard lietotājam tie būtu pieejami. Iedomājieties, ka Gulbenes pamatskola varētu izveidot spēlīti par Latvijas pilsētām, tradīcijām vai kādu citu tēmu un skolēni Čikāgas un Melburnas Latviešu skolās to uzreiz var izmantot.

Citas lietotnes, ko izmanto latviešu skolās (gan iOS, gan Android vidēs):

  • YouTube – Iespēja piekļūt pie bagātās video krātuves, kur var noskatīties gan Dziesmu svētkus un citus kultūra notikumus, latviešu panākumus mākslā un sportā, latviešu tradīcijas, jaunākās ziņas un vēl daudz ko citu.
  • Socrative – Skolotājs reālā laikā saņem atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Skolnieki izmanto viedtālruni vai planšetdatoru, lai nosūtītu savu atbildi. Līdzīgs Promethean ActiVote sistēmai, bet izdevīgāks un vieglāk lietojams.
  • Ābece – Pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī visiem interesentiem, kuri vēlas apgūt latviešu valodas pamatus. Katram burtam tiek atskaņota tā izruna un nosaukts vārds, kas sākas ar šo burtu. Skaistā un precīzā oriģinālgrafika kopā ar interaktīvām ilustrācijām motivē un palīdz viegli un ātri apgūt latviešu valodas alfabētu.
  • Latvian Nouns – Latvian Nouns izloka lietvārdus (sirds, ūdens, ļaudis, grāmata, biedrs, alus...), īpašvārdus (Kārlis Skalbe, Vecrīga, Gaiziņš, Cēsis, Ziemsvētki...), īpašības vārdus (vismīļākais, brīnišķīgā, skaista...), skaitļa vārdus (trīs, desmit, piecpadsmit...), personu, piederības, norādāmos un attieksmes vietniekvārdus (es, tavs, šis, tā, kas...), kā arī visu iepriekšminēto vārdu šķiru kombinācijas (tas plēsīgais lauva, apbrīnojams spēks, šī kopējā cīņa...). Pat tādus izņēmumus, kā smiešanās, plikadīda, suns, bende un vēl daudz citus.
  • Latvian Verbs – Latvian Verbs izloka darbības vārdus latviešu valodā īstenības, pavēles, vēlējuma, atstāstījuma un vajadzības izteiksmēs, visās attiecīgās konjugācijās, kārtās (darāmā un ciešamā) un laikos (vienkāršā un saliktā).
  • Lociņš – Vingrinājumi latviešu valodas darbības vārdu locīšanā. Izmantoti vairāk kā 180 latviešu valodas darbības vārdi, kas ir grupēti pa tēmām (Es, Es un ģimene, Es un citi, Es ikdienā, Es un Latvija, Lasu un spēlēju teātri). Darbības vārdi lietoti darāmajā un ciešamajā kārtā, īstenības izteiksmes vienkāršajā un saliktajā tagadnē, pagātnē un nākotnē, vajadzības izteiksmes, pavēles izteiksmes formās.
  • Žurnāls Ilustrētā Junioriem – Latvijā veidotais žurnāls ik mēnesi uzrunā gan jauniešus vecumā no 7-15 gadiem, gan viņu vecākus, vecvecākus un skolotājus. Var iepazīt visdažādākās tēmas – dzīvnieki un daba, kosmoss un zemūdens pasaule, pašmāju un ārzemju personības, pieejami dažādi praktiskie darbi un radoši konkursi.
  • TuneIn – Ar TuneIn Radio ir iespējams klausīties tiešraides no Latvijas Radio 1, Latvijas Radio Klasika, Radio Oira, SWH, Kurzemes Radio, Radio 101, Radio NABA, Radio Valmiera un vēl 30 citām latviešu radio. Izmantojot AirPlay bezvada savienojumu (kopā ar Apple Express Modem vai Apple TV), var pieslēgties pie mājas skaņu sistēmas. Ja planšetdatoram ir 3G/4G neierobežotais datu pieslēgums, tad var izbaudīt latviešu radio pat savā automašīnā.

Vēl vairāk latviešu lietotnes var atrast mājas lapā http://lietotnes.lv (piem. latviešu avīzes, žurnāli, radio, TV, dziesmu krājumi)

MLB Bibliotēkas kataloga digitalizācija

Melburnas Latviešu Biedrības Bibliotēka darbojas jau kopš 1949. gada un šodien ir joprojām viena no lielākām latviešu bibliotēkām ārpus Latvijas (vairāk kā 19 000 publikāciju). Bibliotēkas mērķis ir sakrāt un uzglabāt visu, ko publicē latvieši ārpus Latvijas un kas par viņiem publicēts citos izdevumos.

Sējumi plauktos novietoti iegādāšanās secībā pēc inventāra grāmatas vienlaidu numerācijas un dalīti pēc lieluma divās grupās – normālformātā un žurnālu formātā. Bibliotēkas sirds ir Oto Meilerta dāvātais katalogu skapis, ar kura palīdzību var meklēt grāmatas pēc autora vai tēmas. Tēmas ir bāzētas uz dibinātājas Lilijas Dunsdorfas pārveidotās Dewey klasifikācijas sistēmas (DDK) latviešu valodā.

Lai apzinātu, kas glabājas MLB Bibliotēkā izveidoja projektu ar galveno mērķi digitalizēt visu 19 000 lielo katalogu. Rezultātā lasītājs ar planšetdatora (iPad) palīdzību šodien var ātri un viegli sameklēt publikācijas pēc autora, nosaukuma, redaktora, izdevēja, publicēšanas gada, tēmas vai pēc kāda cita atslēgvārda. Digitalizētais katalogs būs arī pieejams Latvijas Nacionālajai Bibliotēkai, kā arī citām ieinteresētām bibliotēkām.

Projekts tika sadalīts trijos posmos. Pirmajā posmā iegādājās tehniku un izstrādāja datorprogrammu bibliotēkas vajadzībām. Otrajā posmā, kas ilga trīs mēnešus, bija jānofotografē ap 19 000 kartiņas un jāieraksta gan inventāra gan DDK numurus. Tā kā kataloga kartiņas bija gan ar roku rakstītas, gan svītrotas, gan ar dažādas kvalitātes rakstāmmašīnām rakstītas tika konstatēts, ka nebūs izdevīgi izmantot teksta atpazīšanas datorprogrammu (OCR) un veidojās trešais posms, kur pārējos publikācijas datus (autors, nosaukums, lpp, izdevējs, redaktors, utt) arī bija jāieraksta jaunajā kataloga datubāzē. Šim pēdējam posmam nāca palīgā 17 talcinieki no Melburnas un Adelaides, kuri no aprīļa līdz septembrim ierakstīja iztrūkstošos kartiņa datus.

Latvians Online mobilajās ierīcēs

Jau gandrīz 15 gadus Latvians Online (http://latviansonline.com), viens no lielākiem Interneta portāliem ārpus Latvijas, turpina piedāvāt ziņas, viedokļus un domrakstus par visdažādākajām tēmām, kā arī mūziku, filmu un grāmatu recenzijas gan angļu gan latviešu valodās.

Šogad jūnijā Latvians Online palaida jaunu mājas lapas dizainu, kas pilnīgi pielāgojas mobīlajiem viedtālruņiem un planšetdatoriem. Izmantojot Responsive Web Design un augstās izšķirtspējas tehnoloģijas ir tagad iespējams ērti un viegli lasīt jaunākās ziņas pat mazākos viedtālruņa displejos. Ar jaunajām Web tehnoloģijām (HTML5, CSS3, JavaScript un AJAX) arī stipri vienkāršojas portāla navigācija un lietotāja interfeiss, uzlabojas meklēšanas algoritmi un saturu var tālāk nosūtīt pa e-pastu vai dalīties sociālos mēdijos.

Latviešu ev. lut. Draudzes Kapsēta

Pirms vairāk nekā 60 gadiem Melburnas Ev. lut. draudze nopirka atsevišķu zemes gabalu Foknera (Fawkner) kapsētā. Bija iecerēts tālajā Austrālijā izveidot kaut ko līdzīgu brāļu kapiem, lai latvietis varētu tikt guldināts blakus latvietim. Ar gadiem radās celiņi, piemineklis, urnu novietnes, cipreses un dzīvžogs, kas norobežoja latviešu kapsētu no austrāliešu kapiem.

Vēlākos gados Draudzei bija iespēja piepirkt klāt zemi, un šodien kapsētā apglabāti jau vairāk par 1500 latviešiem. Lai labāk pārvaldītu latviešu kapsētu ir iesākts projekts digitalizēt kapu plānu, kurā ietilpst visi zemes kapi un urnu novietnes. Ar planšetdatora palīdzību pašlaik nofotografē visas kapu vietas, kā arī piereģistrē visus apglabāto iztrūkstošos datus. Rezultātā jebkurš interesents varēs gan no Draudzes mājas lappuses, gan no mobilās ierīces viegli atrast savus senčus.

Arnis Gross
Runa Universitātes 95 gadu atceres sarīkojumā Melburnas Latviešu namā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com