Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Novēlējums Valsts Svētkos

MLB Daugavas skolas un Melburnas Latviešu vidusskolas audzēkņiem

Laikraksts Latvietis Nr. 335, 2014. g. 18. nov.
Andrejs Jaudzems -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Jaudzems_Riga_2012

Andrejs Jaudzems Melburnas Latviešu vidusskolas izlaiduma aktā 2012. gada 24. novembrī. FOTO Gunārs Nāgels.

Andreja Jaudzema fotogrāfija. Prezidenta uzruna koncertā pie Brīvības pieminekļa Rīgā, 2014. gada 23. augustā. FOTO Andrejs Jaudzems.

Rakstu jums no Rīgas vēsā dienā, dažas dienas pirms Latvijas Valsts svētkiem 18. novembrī. Ļoti nesen biju tieši jūsu vietā un sēdēju Melburnas Latviešu nama Lielajā zālē kā skolas audzēknis. Tāpat kā jūs, biju uzvilcis savu tautas tērpu. Klausījos aprakstu par Latviju Valsts svētkos, par svecītēm lodziņos un par ziedu kaudzēm pie Brīvības pieminekļa. Gadu pēc gada, tāpat kā jūs, noliku ziedus pie Brīvības pieminekļa attēla vai aizdedzināju svecīti tepat Latviešu namā. Dziedājām valsts himnu, un pa reizei ar lielu godu es arī stāvēju karoga sardzē.

Nezinu īsti, kad tas iesākās, bet pēdējos gados manī sāka augt dedzinoša griba dzīvot Latvijā. Biju jau bijis Latvijā divas reizes, bet negribēju vairs braukt kā tūrists. Gribēju būt iedzīvotājs, piedzīvot ikdienišķo. Tad pagājušajā gada 18. novembra aktā noklausījos goda viesa Rolanda Lappuķes runu. Viņam bija lūgums katram sniegt savu artavu Latvijas labā un iesaistīties Latvijas valsts attīstībā. Izdomāju atsaukties uz šo lūgumu.

Tajā laikā biju 12. gadā vidusskolā, VCE klasē. Biju pamatīgi mācījies, un ieguvu vietu Monaša Universitātē uz tālākām mācībām. Bet tas mani pārāk nepievilka, manas domas bija pilnīgi Latvijā, un nolēmu ņemt atpūtas gadu, jeb gap year, lai brauktu uz Latviju un tur dzīvotu uz ilgāku laiku – vismaz sešus mēnešus. Sāku rakstīt visādas vēstules uz Latviju un sazinājos ar vairākiem cilvēkiem, jo gribēju savu laiku Latvijā pavadīt nozīmīgā veidā. Gribēju atrast darbu, lai nodarbotos ar kaut ko konkrētu ikdienā un tiešām kaut kā palīdzētu Latvijas attīstībai.

Un pēc laiciņa laimējās. Mani uzņēma kā praktikantu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomes sekretariātā, un kopš jūnija esmu strādājis valsts iestādē Rīgas centrā, 200 m attālumā no Brīvības pieminekļa.

Īsumā par Prezidentūru. Katra Eiropas Savienības dalībvalsts rotācijas kārtībā uz 6 mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darba norisi. Prezidentūra ir iespējama katrai ES dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma vai iestāšanās laika, veidot ES dienaskārtību un vadīt Padomes darbu. Šobrīd Itālija ir prezidējošā valsts ES padomē, un no 1. janvāra 2015. gadā Latvija pārņems prezidentūru uz sešiem mēnešiem. Turklāt, Luksemburga būs prezidējošā valsts 2015. gada otrā pusē. Ar prezidentūru nāk liela atbildība, un veiksmīgu prezidentūras īstenošana prasa lielu ieguldītu darbu tā sagatavošanā. Sekretariātā ir vairāki departamenti, tai skaitā programmas plānošanas, juridiskais un finanšu, kā arī komunikācijas departaments, kur es strādāju.

Sekretariātā es strādāju kā tulks – tulkoju no latviešu uz angļu valodu daudz dažādus dokumentus vai rakstus. Man arī ik pa reizei sanāk pārlasīt un veikt labojumus citiem svarīgiem dokumentiem. Vēl pie mana darba ir fotografēt dažādos ar prezidentūru saistītos pasākumus, piemēram, trio prezidentūras atklāšana Jūrmalā un preses konferencēs Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā un mūsu birojā. Šodien biju Ministru kabinetā fotografēt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja Anrī Malosa (Henri Malosse) tikšanos ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu un pēc tam preses konferenci. Tālāk arī bijām Ārlietu ministrijā, Nacionālajā bibliotēkā un Latvijas Universitātē. Savā laikā sekretariātā esmu arī veicis stock photography prezidentūras mājas lapai, fotografējot dažādas ēkas, kā piemēram, Latvijas Nacionālās Bibliotēkas jauno ēku Gaismas pili, Nacionālo Operu, Rīgas biržu un augstāko tiesu. Ja jūs ieskatieties LSESPS mājas lapā, redzēsit dažas manas fotogrāfijas.

Es turpinu attīstīt savas fotografēšanas prasmes un gūt pieredzi arī ārpus sekretariāta, apmeklējot vairākus pasākumus Latvijā. Esmu fotografējis ar mediju akreditāciju Positivus festivālā, David Guetta un OneRepublic koncertos, hokejā, rallijā, kā arī grupas Astro'n'out koncerttūrē. Tas bija ļoti īpašs, jo man bija iespēja doties ar viņiem līdzi uz koncertiem Siguldā, Liepājā, Cēsīs un Rīgā, pa kuru laiku iepazinos ar grupas dalībniekiem un menedžeri, kura arī ir producente Latvijas Radio Pieci. Minot Latvijas Radio, var piebilst ka es pirms trim nedēļām sniedzu īsu interviju 21. gadsimta latvietis sadaļai Latvijas Radio 1.

Lai gan esmu pasaules otrā pusē un tik tālu prom no savas tiešās ģimenes, man šeit Latvijā ir stipra māju sajūta. Jūtos, ka pilnīgi piederu šeit. Novērtēju to, ka varu runāt latviski katru dienu, katrā brīdī, pat ar svešiniekiem ielas malā. Baudu dziļo sadraudzību ar latviešu paziņām, radiem un kolēģiem. Man it sevišķi patīk tas, ka satieku tik daudz jaunu latviešu draugu un kontaktu. Novērtēju arī visas iespējas, kas man šeit ir radušās.

Drīz vien mans laiks šeit Latvijā būs cauri. Janvārī atgriezīšos Austrālijā un pēc īsas satikšanās ar saviem vecākiem, došos atkal uz latvisko vidi Vasaras vidusskolā Adelaidē kā audzinātājs. Pēc tam iesākšu savas studijas Monaša Universitātes inženierzinātnes fakultātē. Bet zinu, ka man pietrūks Latvija un tā māju sajūta ko es Latvijā jūtu, tā kā ceru atgriezties uz Latviju pa brīvdienām, un, pēc studiju beigšanas un grādu iegūšanas, plānoju atgriezties Latvijā, varbūt pat uz dzīvi.

Mans veltījums jums, Daugavas skolas un Vidusskolas audzēkņiem ir: ja vien ir iespējams, ņemt atpūtas gadu pēc vidusskolas beigšanas un piedzīvot ikdienišķo Latviju. Tāpat kā Rolands Lappuķe – mudinu jūs sniegt savu artavu Latvijai. Mudinu jūs izmantot savas latviešu valodas spējas, kultūras sapratni, vēstures un ģeogrāfijas zināšanas, kuras ir iegūtas no abām šīm skolām, un atbraukt uz Latviju, lai piedzīvotu šo vienreizējo māju un piederības sajūtu, tāpat kā es.

Gribu šajā brīdī patiekties visiem, kas mani atbalstīja un atļāva man īstenot savu sapni – it sevišķi LAAJ, DV Melburnas nodaļai un LAAJ par finansiālo atbalstu, Dainai Grosai un Kristīnei Saulītei par personīgo atbalstu. Sirsnīgs, sirsnīgs paldies!

Andrejs Jaudzems
13. novembrī, Rīgā

LAAJ Vicepriekšsēde Melburnā Kristīne Saulīte nolasīja šo sveicienu skolu Valsts svētku aktā Melburnā svētdien, 16. novembrī.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com