Lāčplēša diena Melburnā

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

DV Melburnas nodaļas priekšsēdis Jānis Kārkliņš. FOTO Ilze Ābele.

Palielināt / Enlarge

Māc. Daiņa Markovska priekšlasījums. FOTO Ilze Ābele.

Palielināt / Enlarge

Silvija Migle (Silvia Miglis) ar Atzinības rakstu saņēmējiem. No kreisās: Ivars Mirovics, Gunārs Klauss, Indulis Piksons, Juris Nemiro, DV Melburnas nodaļas priekšsēdis Jānis Kārkliņš. FOTO Ilze Ābele.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: DV Melburnas nodaļas priekšsēdis Jānis Kārkliņš, Gregs Vaitlovs (Greg Whitelaw), Laima Ziedare, Viktors Zeidaks, Daina Zvirbule, Kārlis Ziedars, Andreas Fedizins (Fedyszyn), DV Melburnas nodaļas Vanadžu Vadītāja, Silvija Migle (Silvia Miglis). FOTO Ilze Ābele.

Svētdien, 9. novembrī, DV Mītnē Ziemeļmelburnā, bija pulcējušies ap 50 tautiešu, lai pieminētu mūsu tautas varoņus Lāčplēša dienā. Pēc karoga ienešanas un kopīgi nodziedātas valsts himnas, māc. Dainis Markovskis ievadīja svinīgo aktu ar svētbrīdi. Sekoja DV Melburnas nodaļas valdes priekšsēža Jāņa Kārkliņa uzruna, kurā viņš apskatīja Lāčplēša dienas vēsturi un tās nozīmi mūsu dzīvē.

Seši jaunie biedri deva savu svinīgo solījumu: Andreas Fedizins (Andreas Fedyszyn), Gregs Vaitlovs (Greg Whitelaw), Viktors Zeidaks, Kārlis Ziedars, Laima Ziedare un Daina Zvirbule. Par darbu DV organizācijas labā DV Austrālijas valdes Atzinības rakstus saņēma: Gunārs Klauss, Ivars Mirovics, Juris Nemiro un Indulis Piksons. Dāmu komiteja jaunajiem biedriem un Atzinības rakstu saņēmējiem piesprauda ziedus.

Sekoja māc. Daiņa Markovska priekšlasījums Lāčplēša dienas tradīcijas šodienas Latvijā. Tradīcijas pastāv, ja tās ir izaugušas un dzīvo tautā, bet vai Latvijas iedzīvotāji zina, kas ir Lāčplēša diena? 2005. gadā kāda sociālo pētījumu aģentūra iztaujāja 500 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Lai gan šai dienai ir ievērojama nozīme Latvijas vēsturē, liela daļa Latvijas iedzīvotāju par to zina maz vai nemaz. 39% aptaujāto nezināja, kādēļ tiek atzīmēta Lāčplēša diena. 17% domāja, ka Lāčplēsis ir nacionālais varonis, karotājs un 11. novembris ir viņa dzimšanas diena.

Tomēr ar katru gadu Latvijas iedzīvotāji un jaunākā paaudze tiek izglītota: rāda video filmas, un informācija par Lāčplēša dienas nozīmi parādās gan TV, gan arī presē. Bruņoto spēku vienības apmeklē skolas, un ir organizācijas, kas rīko konkursus jauniešiem.

Lāčplēša dienā ir ekumeniskais dievkalpojums Doma baznīcā un ceremonijas pie Brīvības pieminekļa, Brāļu kapos un vakarā – Daugavmalā.

Sarīkojuma otrajā daļā mēs redzējām 20 minūšu garu video, ko ir ierunājis Kao Vjets Ngujens (Kao Viet Nguyen). Viņš dzīvo Latvijā kopš bērnības, un stāstīja par savu dzīvi ļoti skaidrā latviešu valodā. Viņš ir gleznotājs, un viņu it īpaši interesē Lāčplēsis. Viņš ir sīki iepazinies ar Pumpura Lāčplēsi un citām teikām par līdzīgiem stipriniekiem. Visi šie stāsti būs apvienoti gleznu un zīmējumu ciklā, kas sauksies Lāčplēša hronika un tiks izdota 6 daļās. Pirmā daļa ir jau tirgū, un mēs vienu eksemplāru varējām apskatīt.

Kao video ir internetā uz You Tube, un to varat atrast pēc šīs adreses:

https://www.youtube.com/watch?v=PeLo6j-A1aQ

Sarīkojuma oficiālā daļa noslēdzās ar kopīgi nodziedātu Daugavas vanagu dziesmu un karoga iznešanu. Sekoja atspirdzinājumi un cepumi.

Aivars Saulītis
Laikrakstam „Latvietis“