Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Atmiņas par 18. novembri – dažādos laikos un vietās.“

Lasītas Valsts svētku aktā Melburnā

Laikraksts Latvietis Nr. 336, 2014. g. 26. nov.
Ilze Nāgela -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LVLielais

Atminas_1_Silins

Uldis Siliņš.

Atminas_2_Saulite

Māra Saulīte.

Atminas_3_Delins

Emīls Dēliņš.

Atminas_4_Latisa

Elvīra Latiša.

Atminas_5_Brennere

Eva Brennere.

Atminas_6_Balodis

Miervaldis Balodis.

Atminas_7_Kasparsons

Kārlis Kasparsons.

Uldis Siliņš

1930tie gadi

Kā es atceros savu pirmo 18. novembri?

Grūti būs ko sakarīgu pateikt... Mēs esam Ādažu pagasta vecākā mājās. Viņa vārds bija Kalniņš, gara auguma, amata zīmi ap kaklu. Kā runātājs gauss, vārdi neritēja viegli pār lūpām.

Kāpēc es tur biju kopā ar māti un tēvu, man nav ne jausmas.... Bija arī vēl citi pagasta ļaudis.

Cik man toreiz bija gadu?... arī nezinu. Noteikti mazāk nekā tagad.

Laikam no tās pašas reizes man acu priekšā stāv karoga masts ar sarkanbaltsarkano karogu kādas publiskās ēkas priekšā.

Mēs ejam uz Valsts svētku svinībām. Krīt pirmās sniega pārslas... To es atceros kā šodien...

* * *

Māra Saulīte

Mans pirmais 18. novembris bija, laikam, ko atceros, 1938. gadā.

Man bija 6 gadi, un es biju Saldū.

Visas ielu malas bija izpušķotas ar kā mēs toreiz saucām – ar ploškām – tagad sauc spulgas – smalkāks vārds.

Un skatlogos bija Ulmaņa fotogrāfijas... svecēm izgaismotas... Latvijas karogi... baznīcas zvani – tas man ir palicis prātā kā pirmais par 18. novembri.

Bet vienas citas svinības bija Pertā, kur pilna zāle bija ar latviešiem – mēs nebijām daudz latviešos bijuši tai laikā – un kad dziedāja Dievs, svētī Latviju!... Mums visiem bija asaras acīs... kamols kaklā... tas vēl tagad man dziļi atmiņā iespiedies...

Bet katrs 18. novembris ir svinīgs, un tā tam vajag būt, jo Dievs, svētī Latviju! ir lūgšana un arī Latvijas himna.

* * *

Emīls Dēliņš

1944. gada 18. novembrī

18. novembris: Vēl neredzēti valsts svētki Liepājā. Vienā ziņā ikdienišķi, pelēki, vienkārši. Bet no otras puses – kāds lepns apliecinājums: mēs esam, mēs būsim, mēs paliksim – uz Latvijas zemes!

Pilsēta karogota viduvēji. Abi ar Imantu aizejam uz Rožu laukumu un, nevienam atļauju neprasot, uzvelkam Latvijas karogu 15. maija nama tukšajā karogmastā. Namā pašlaik mitinās vācu karalazarete, taču neviens mūs nekavē.

Pēc tam piemiņas brīdis Liepājas Brāļu kapos: viss miniatūrā – sardze, karogi, tauta. Jauki tomēr.

Pulksten 14.00 dievkalpojums Annas baznīcā. Mēs esam nams uz klints, – saka mācītājs.

Atkal atskan Dievs, svētī Latviju!

* * *

Elvīra Latiša

Pirmais 18. novembris, kas palicis atmiņā, es pat nezinu, kurā gadā tas bija, bet atceros, ka mana vecāmāte pa kluso ielika divas svecītes logos. Mamma bija drusku satraukta. Kaut kas tāds notika, kas bija sevišķs, un kaut kas, ko laikam nedrīkstēja; man tāda sajūta, kas tas laikam bija kādā gadā, kad Latvijā nedrīkstēja to darīt.

Pēc tam, es neatceros, vai tas bija tajā pašā gadā? – laikam, nē; mēs gājām pa ielu un bija noliktas dažas svecītes – ploškas, kā toreiz mēs saucām; – un es gribēju skriet klāt, bet es nedrīkstēja, jo tās bija jāsargā, jo tas bija par godu Latvijai – jāsargā... bet nezinu, kurā gadā tas bija.

Un tad – Fišbahas nometnē – mums nekā nebija, barakās nekā nebija, mēs bijām vairāk nekā 27 cilvēki vienā istabā divstāvu dzelzs gultiņās, bet mana vecāmāte izgāja mežā un savija vītnes, man liekas no priežu un egļu zariem un varbūt no brūkleņu mētrām... Kaut kur viņa bija dabūjusi dzeltenas puķītes... vai tās bija mārtiņrozes? vai tās bija krizantēmas?.. es nezinu, bet ielika tās un aplika apkārt ap mūsu barakas durvīm un iznāca vēl pāri diviem logiem pa augšu!

Un visi citi nāca brīnīties: re, kā viņi var atļauties tā te izrotāt.

Un tas bija par godu Latvijai, to es labi atceros: 18. novembra dienā mana vecāmāte to izdarīja, un visai mūs barakai bija lepnums – mēs svinam svētkus!

Mums ir 18. novembris!

* * *

Eva Brennere

Par 18. novembri... Manā garā mūžā tie ir diezgan daudz piedzīvoti, bet man liekas, ka tas iespaidīgākais bija 1945. gada 18. novembris Vācijā, nometnē.

Tad nāca tā apziņa, ka neskatoties uz grūtiem trimdas laikiem un visu zaudēto... jauno padomju okupāciju Latvijā... ka latvietība un latvieši tomēr turpinās pastāvēt, un ka tā ticība IR, ka Latvija atkal kādreiz būs brīva.

* * *

Miervaldis Balodis

18. novembris

Kādā drūmā un lietainā oktobra dienā – 1947., 1948. vai 1949.gadā – toreizējās Padomju Savienības repatriācijas komisija apmeklēja latviešu pārvietoto personu nometni netālu no Braunšveigas (Braunschweig), Vācijā. Nometnes iemītnieki, galvenokārt bija latviešu leģionāri. Repatriācijas komisija vervēja visus atpakaļ uz Padomju Latviju, apsolot tur gandrīz vai paradīzi – darbu, dzīvokli un labus dzīves apstākļus.

Repatriācijai pieteicās kādi pieci; vai viņi arī aizbrauca, paliek zem jautājuma zīmes.

Neilgi pēc tam sekoja 18. novembra atceres akts. Šajā aktā bijušā Latviešu leģiona 34. pulka bijušais komandieris, pulkvedis Janums runāja par 18. novembra nozīmi, jo sevišķi pasvītrojot divas netaisnības – svešinieku varmācīgu iebrukšanu mūsu zemē un otru, – ka mums – svešās uniformās – bija jāatvaira iebrucējs.

Gandrīz vienlaicīgi ar pulkveža runu, atmiņā atplauka nesenā repatriācijas akcija, kuras pamatā bija tikai meli, meli un vēlreiz meli...

Pulkvedis pauda nesatricināmu pārliecību, ka Latvija atkal atgūs brīvību, kaut toreiz tas izklausījās neiespējami un utopiski. Viņa vienkāršie, bet pārliecības pilnie vārdi pauda to pašu drošsirdību un uzņēmību, ko viņš bija parādījis karalaukā. Viņa vārdi piepildījās.

* * *

Kārlis Kasparsons

Pirmais 18. novembris?

Man patiesībā tas bija Austrālijā.

Kad iebraucot Austrālijā dabūjām permanentu apmešanos Melburnā un sāku ņemt aktīvu dalību latviešu sabiedrībā.

Tas bija 50tos gados, jā, tieši 1950. gadā, kad latvieši sāka pulcēties un organizēties Kolingvudas pilsētas namā, kur katru piektdienu notika latviešu sanāksmes, un 18. novembris tad tika arī ļoti svinīgi svinēts.

* * *

Atmiņas sakopoja Ilze Nāgela



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com