KLB 65 gadu atcere

Palielināt / Enlarge

KLB 65 gadu jubilāri – Tālis Burkevics, Regīna Meinholda un Inta Skrīvere. FOTO Imants Skrīveris.

Palielināt / Enlarge

KLB valde ar viesiem. Priekšā no kreisās: Ēriks Ingevics, Skaidrīte Dariusa un Dr. Tālavs Jundzis. Stāv no kreisās: Andrejs Grigulis, Jānis Stambulis, Andrejs Bobets un Juris Jakovics. FOTO Imants Skrīveris.

Šī gada 6. decembrī, Sv. Pētera baznīcas zālē, Reid, Kanberas Latviešu biedrība (KLB) atzīmēja 65 gadu darbību.

Svinības atklāja KLB priekšnieks Ēriks Ingevics. Savā uzrunā viņš deva pārskatu par biedrības darbību kopš tās dibināšanas 1949. gada maijā.

KLB ir otra vecākā biedrība pēc Adelaides Latviešu biedrības, kas tika dibināta dažus mēnešus agrāk.

Latviešu organizēšanās Kanberā sākās 1949. gadā janvārī, kad tika nodibināta Kanberas Latviešu komiteja ar uzdevumu uzturēt sakarus ar vietējām iestādēm un sabiedrību.

Dažus mēnešus vēlāk no tās izauga Kanberas Latviešu biedrība, kuras sākotnējais mērķis bija iepazīstināt austrāliešu sabiedrību ar latviešu ieceļotājiem un palīdzēt vietējām iestādēm darīšanās ar mūsu saimes locekļiem. Vēlāk biedrības loma mainījās, un par galveno uzdevumu kļuva latviešu sabiedriskās un kulturālās dzīves uzturēšana un mūsu tradīciju turpināšana.

Pirmos gadus Kanberā un tās apkārtnē dzīvoja kādi 300 latvieši. Sabiedriskā dzīve bija ļoti aktīva ar daudziem sarīkojumiem un kuplu apmeklētāju skaitu. Darbojās koris, tautas deju kopa un rokdarbnieču kopa, kas rīkoja izstādes, un iestudēja teātra uzvedumus. Darbojās sestdienas skola un bibliotēka. Kanberā arī notika trīs Austrālijas Latviešu Kultūras dienas.

Bet laika tecējumā stāvoklis ir mainījies, vecākai paaudzei aizejot mūžībā, un lielai daļai jaunākās paaudzes iekļaujoties austrāliešu sabiedrībā. Vispārējais sabiedriski aktīvo cilvēku skaits ir krietni samazinājies, un lielākā daļa pasākumu ir izbeiguši darbību.

Tomēr mūsu sabiedriskā rosība nav pilnīgi apsīkusi, un mazākā apmērā tā turpinās ar regulāriem saietiem un sarīkojumiem katru mēnesi.

Runātājs teica, ka, jubilejas svinībās piedalās vairāki tautieši, kas jau bija Kanberā, kad dibinājās Kanberas Latviešu biedrība. Tie ir Regīna Meinholda, Inta Skrīvere un Tālis Burkevics.

Noslēgumā viņš izteica pateicību biedrības valdes locekļiem par viņu nesavtīgo darbu. Valde pašreizējā sastāvā jau ir darbojusies daudzus gadus.

Ingevica uzrunai sekoja vietējo organizāciju pārstāvju apsveikumi: ev. lut. draudzes vārdā draudzes priekšnieks Egons Eversons, DV Kanberas nodaļas priekšsēdis Edvīns Peniķis un tautas deju kopas Sprigulītis vārdā Lisa Bruzgule.

Biedrību sveica divi svinībās klāt esošie bijušie biedrības priekšnieki: Andrejs Bobets (1986-1989) un Juris Jakovics (1989-1994), kas arī kā LAAJ vicepriekšsēdis Kanberā apsveica biedrību jubilejā.

Rakstiskus apsveikumus nolasīja Andrejs Grigulis.

No Latvijas biedrību sveica bijušais biedrības priekšnieks Jānis Ātrens (1977-1980). Viņš pieminēja, ka svarīga loma vadībā ir valdes locekļiem, un izteica pateicību diviem viņa laika valdes locekļiem – Birutai Ūdrei un Ojāram Bobetam.

Otrs rakstisks apsveikums bija no bijušā biedrības priekšnieka Aleksandra Zagorska (1953-1954 un 1973-1977), kas patlaban dzīvo Darvinā. Viņš pieminēja Kanberas latviešu saimes lielo aktivitāti kā kulturālā, tā arī politiskā laukā. Viņa sveicienam pievienojās viņa dēls Leons, kas izteica pateicību Kanberas latviešu saimei, it sevišķi sprigulīšu saimei, par atbalstu viņam saprast un ieaugt latvietībā.

Sekoja Latvijas Zinātņu Akadēmijas viceprezidenta Dr. Tālava Jundža runa par tēmu Latvijas drošība un aizsardzība pēc Krievijas agresijas Ukrainā.

Noslēgumā bagātīgs mielasts un jubilejas torte (cepēja Lita Ātrena) ar šampanieti.

Skaidrīte Dariusa
Laikrakstam „Latvietis“