Patriotisms pieveic laika apstākļus

Adelaides Latviešu biedrību

Palielināt / Enlarge

Referents Aleksandrs Gārša un ALB priekšsēde Astra Kronīte. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

ALB literārās pēcpusdienas dalībnieki. FOTO Pēteris Strazds.

Adelaides latvieši ir kulturāla un patriotiska tauta, – pat 40°C karstums viņus neatturēja no literārās pēcpusdienas svētdien, 22. februārī, par politisku tēmu Pēdējās Saeimas vēlēšanas, un ko tās nozīmē Latvijas nākotnei. Protams, arī referenta izvēle spēlēja savu lomu, jo Aleksandrs Gārša ir Adelaidē labi pazīstams un iecienīts referents, kas savu vielu sagatavo rūpīgi un zinoši, un ar dedzību seko Latvijas politiskai dzīvei.

Austrālijā esam pieraduši pie šejienes vēlēšanu sistēmas: divas galvenās un jau sen pastāvošas partijas, balsošana obligāta (ja negrib maksāt soda naudu par nevēlēšanu), ievēlētās partijas vadītājs automātiski kļūst par ministru prezidentu, kurš no savas partijas ievēlētiem deputātiem izvēlas ministrus. Ierasti un vienkārši. Latvijā vienmēr radušās daudzas sīkas partijas, no kurām rodas šķelšanās un nestabilitāte. Latvijas pirmajā brīvvalsts laikā šai nestabilitātei punktu pielika Ulmaņa diktatūra (un labi, ka tā), bet šodien, nestabilitāte palīdz Latvijā iesakņoties Maskavai simpatizējošām partijām.

Divpadsmitās Saeimas vēlēšanās 2014. gada oktobrī vislielāko balsu skaitu – 23% – ieguva Saskaņas Centrs, par kuriem balsoja ne tikai krievi, bet arī latvieši. Vispār vēlēšanās piedalījās tikai 58% balsot tiesīgie. Laimīgā kārtā, Vienotība – 22%, Zaļo un Zemnieku Savienība – 19.5% un Nacionālā Apvienība – 16.5% varēja veidot koalīciju, lai Saskaņa nevarētu valdīt Latvijā. Tautā pastāv uzskats, ka nebalsošana ir protests, bet tas tikai palīdz Saskaņai, taču šoreiz diezgan lielu negatīvu iespaidu uz vēlētājiem atstāja notikumi Ukrainā, un arī fakts, ka Saskaņu finansē Krievija.

Jaunai valdībai nākotnē jātiek galā ar dažiem nopietniem uzdevumiem. Vispirms jau jānodrošina Latvija militāri un jāatrod 2% no valsts budžeta valsts aizsardzībai. Jānovērš iekšējie draudi – kā krievu aģitēšana, sakūdīšana un nodalīšana. Interesanta aptauja rāda, ka 90% krievu Latgalē ir par krievu valodu kā otru valsts valodu, bet tikai 16% ir par pievienošanos Krievijai. Ir nepieciešams ekonomisko uzplaukumu izjust arī parastās tautas līmeni, ne tikai teorijā un makroekonomikā. Vispār, tautai jāiemācās, ka Latvijas neatkarība ir svarīgāka par individuālo kabatu. Toties politiķiem jāiemācās, ka nedrīkst palielināt savas algas, tanī pašā laikā liekot tautai ciešāk savilkt jostas.

Uzturēšanās atļauju pārdošana krieviem un saimnieciskā atkarība no Krievijas jāizbeidz, vairāk orientējoties uz rietumiem, bet jāpretojas EU negatīviem ierosinājumiem. Jāizbeidz uztraukties, ko domās Krievija, ja mēs rīkosimies tā vai šā. Jābūt drošiem savos vārdos un rīcībā.

Vissvarīgāk – jāizbeidz lielā tautas ekonomiskā emigrācija, jo Latvija zaudē darbaspēku un ienākumus, kas uztur tautas jaunākos un vecākos iedzīvotājus. Jāveicina ražošana, lai rastos vairāk darbavietu un labākas algas. Ir ļoti svarīgi reformēt izglītības sistēmu, lai izaudzinātu lojalitāti neatkarīgai, rietumnieciskai Latvijas valstij, neatkarīgi no iedzīvotāja tautības. Valsts valodas referendumam nekādas praktiskas sekas vēl nav redzamas, jo vēl arvien pastāv krievu skolas, kur mācības notiek krievu valodā un krieviskā garā, kur jāšaubās, vai audzina Latvijas patriotus, un darba devēji vēl arvien diskriminē pret krieviski nerunājošiem latviešiem.

Savu ļoti saistošo referātu Aleksandrs Gārša beidza ar vārdiem: „Panākumi būs par tik, cik tauta beidzot sapratīs, kas īsti notiek, un pieies ar mazliet prātu un gribu, lai valsts uzplauktu un pastāvētu latviska un pārtikusi.“ Taču tālredzīga, prātīga valdība var daudz ko darīt, lai tautai palīdzētu saprast.

Sekoja publikas jautājumi un komentāri par dzirdēto; tad baudījām vīnu un uzkodas, par kurām rūpējās ALB saimniece Ināra Kalniņa. Sarīkojumu vadīja Adelaides Latviešu biedrības priekšsēde Astra Kronīte.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“