Klusi un mierīgi

Palielināt / Enlarge

Brīvības piemineklis Rīgā pirms gājiena. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Dievkalpojums Sv. Jāņa baznīcā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Gājiens pie Brīvības pieminekļa. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Gājiens pie Brīvības pieminekļa. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Brīvības piemineklis Rīgā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Brīvības piemineklis Rīgā 2015. gada 16. martā. FOTO Aina Gailīte.

16. marts. Rīga. Saulīte pa zemes virsu ripo, zilas, zilas debesis un pavasarīgi svaigs un silts gaiss. Plkst. 9.30 gar kanālmalu eju līdz Brīvības piemineklim – tā laukums norobežots ar dzeltenām barjerām un ļoti, ļoti daudziem policistiem.

Skārņu iela, Sv. Jāņa baznīcas apkārtnē ļaudis ar ziediem, policisti arī bez uniformām un akreditētā prese košās vestēs. Plkst. 10.00. Sv. Jāņa baznīcā sākas piemiņas dievkalpojums kritušajiem latviešu leģionāriem. Baznīca pārpildīta, stāvu aizmugurē gandrīz vai plecu pie pleca ar Nacionālās apvienības zināmākajiem biedriem. Preses nav, dievkalpojuma laikā nedrīkst fotografēt, es to nezināju un paspēju tikt pie viena kadra.

Mācītāja Gunta Kalmes sacīto par pašreizējo situāciju Latvijā un pasaulē, par to, kas un kāpēc būtu jāmaina, ļoti izteikti pastiprināja atbilstoši Dievvārdi. Ak, kā to visu vajadzētu dzirdēt visiem Latvijā – gan tautai, gan varai. Vīru kora dziedātajām dziesmām – Jel cīnies, draugs un Par latvju zemi galvu jānoliek pievienojās daudzas zemas balsis.

Plkst. 11.00. visi pulcējās gājienam: no Skārņu ielas tālāk pa Kaļķu ielu līdz Brīvības piemineklim. Visi ar ziediem, daudz karogu, arī Igaunijas un Lietuvas, vairāki plakāti. Bijām pilnīgā drošībā – ielai abās pusēs ciešās rindās stāvēja policisti, protams, tas izraisa divējas sajūtas – drošību un arī neizpratni, kāpēc es savā zemē ar ziediem rokās nevaru būt drošs. Nonākot pie Brīvības pieminekļa laukuma, paveras varens skats – gandrīz vai no tramvaja sliedēm līdz pašam piemineklim stāv karognesēji divās rindās un pār gājiena dalībnieku galvām plīvo karogi. Gājiena sākumā iet arī mācītājs Guntis Kalme, joprojām uzticīgs latviešu leģionāru un deportēto Latvijas iedzīvotāju piemiņai.

Gulst ziedi pie Brīvības pieminekļa, skan īstas latviešu dziesmas vīru kora izpildījumā. Daļa gājiena dalībnieku dodas uz autobusu, lai laikus nokļūtu uz piemiņas pasākumu Lestenē tiem kritušajiem latviešu leģionāriem, kuriem ir zināma kapa vieta, bet ziedu paklājs top krāšņāks, jo pieminēt par Latvijas brīvību kritušos cīnītājus ir atnācis kāds tūkstotis cilvēku – sirmām galvām, jauni un pavisam jauniņi. Kopā nodziedājām Dievs, svētī Latviju un ļoti organizēti Brīvības pieminekļa laukumu atstāja karognesēji un visi pārējie. Atvēlētais laiks līdz plkst. 13.00. nebija pārtērēts.

Pasākumu organizēja Daugavas vanagu Latvijā Limbažu nodaļa. Savus prātojumus nepievienošu, jo šoreiz – ak, cik viss bija klusi un mierīgi. Tā notiek, ja apzināti netiek pieļauta konfrontācija. Par citiem pasākumiem šajā laikā nerakstīšu, jo nebiju klāt. Bet par tiem kumēdiņiem – cirku presei, ko sarīkoja „antifašisti“ pēc ziedu nolikšanas, vispār nav vērts pieminēt.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“