Dziesmotas dienas izskaņa

Palielināt / Enlarge

Adelaides koris. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Sadziedāšanās. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Sadziedāšanās. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Sadziedāšanās. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Sadziedāšanās. Liepupes koris „Pernigele“. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Dziedošā jaunatne. FOTO Pēteris Strazds.

Latviešu tauta ir dziedātāju tauta. Tas spilgti parādījās pērn notikušajās Austrālijas Latviešu Kultūras dienās Sidnejā, kad 30. decembrī veselas dienas garumā Latviešu namu piepildīja dziesma no agra rīta līdz vēlam vakaram, – sākot plkst.9.00 no rīta ar Kopkora koncerta mēģinājumu, pēcpusdienā ar koncertu un vakarā ar Sadziedāšanās sarīkojumu, beidzamai dziesmai izskanot krietni pāri pusnaktij.

Pašai bija tas prieks stāvēt koristu rindās, un tā varēju pilnībā izbaudīt šo dziesmoto dienu. Lielais apmeklētāju skaits, kas pēc koncerta palika Namā uz Sadziedāšanās vakaru, šķiet apliecināja, ka publikai ir vēlme pakavēties ar koristiem pēc koncerta, būt arī pašiem daļai no dziedāšanas pacilājošā pārdzīvojuma, gan varbūt arī tāpat vēlēšanās pakavēties kopā svētku gaisotnē.

Beidzamajos gados koru saviesīgais vakars pēc Kopkora koncerta ir pārveidojies. Sidnejā, pirms sešiem gadiem, pēc kora koncerta Latviešu namā, koristi ar saviem tuviniekiem baudīja jauku vakaru Sv. Jāņa baznīcas zālē. Pēc ierastās apkūlību tradīcijas, katrs koris uzstājās ar kādu jautru dziesmu, reizēm izmantojot pazīstamas meldijas, kurām pievienoti pašsacerēti asprātīgi un trāpīgi teksti. Šīs kora apkūlības bija sen iemīļota tradīcija, kura deva koru saimei iespēju pēc kopējas nostrādāšanas pakavēties kopā, savstarpēji draudzēties.

Tradīcijas arī attīstās, veidojās no jauna. Kopš iepriekšējām Kultūras dienām Sidnejā tradicionālās koru apkūlības ir pārveidojušās. Šodien tās vairāk atspoguļo Latvijas Dziesmu svētku sadziedāšanās vakara tradīciju, tādā ziņā, ka pēc Noslēguma koncerta koncerta apmeklētājiem ir iespēja kopīgi ar koncerta dalībniekiem pavadīt vakaru dziesmotā gaisotnē. Latvijā šis vakars ir tautas iemīļots un ilgst līdz saullēktam un vēl ilgāk.

Pie mūsu sadziedāšanās tradīciju būtiskajām īpašībām, varētu pieskaitīt sekojošo:

• Koru saime apvienojās ar tautu, tā piesaistot ikvienu, kurš vēlētos piedalīties;
• Vakarēšana ar maltīti (koncerta dalībniekiem bez maksas);
• Vakara norises vadītājs (Vadītājam vēlams būt diriģentam ar spēju aizraut dziedātājus, solistam un ar labu humoru. 2010. gadā sadziedāšanos vakaru Kultūras dienās Melburnā vadīja Ints Teterovskis kopā ar diriģentu no Adelaides Aldi Silu. Divus gadus vēlāk Kultūras dienas Adelaidē sadziedāšanos vadīja Aldis Sils un pērn Sidnejā – vēlreiz ļoti populārais Ints Teterovskis.);
• Dzīva mūzika (Pirmo reizi notiekot sadziedāšanās vakaram Melburnā, pavadījumu spēlēja ansamblis no Latvijas Tango sin quinto, bet šoreiz Sidnejā trīs mūziķi no Latvijas Pernigeles kora kopā ar pašmāju vijolnieku Andri Kariku.).

Visas šīs sastāvdaļas varēja piedzīvot nupat notikušajā Saviesīgajā vakarā gan ar vienu papildinājumu – pievienojot senāko apkūlību tradīciju, atsevišķo koru priekšnesumus.

Latviešu nama Lielajā zālē bija ļaužu pieplūdums – visi galdi pilni – pāri par 300 dalībnieku, no kuriem apmēram trešā daļa bija koristi. Bez Austrālijas koristiem un Latvijas viesu kora Pernigele bija vēl dalībnieki no Īrijas kora eLVē, to starpā mūsu pašu bijušais Pēteris Kļaviņš (jun.), kurš jau vairākus gadus dzīvo Īrijā. Jauki, ka Austrālijas Kultūras dienās iegriežas dalībnieki no citām valstīm, ieskaitot iepriekšējos Austrālijas iemītniekus.

Ints Teterovskis ar sev raksturīgo enerģiju braši novadīja dziedāšanu, pa starpai arī kādu asprātīgu dziesmu, dalībniekiem piedaloties ne tikai ar dziedāšanu, bet ar līdzi tēlošanu. Caur smiekliem tika izpildīta Man cepure trīs stūriem, trīs stūriem cepure..., un visiem labi pazīstamā raķešu šaušana. Lai ikviens varētu dziedāšanā piedalīties, rīkotāji bija sagādājuši ekrānu, uz kura tika projicēti dziesmu teksti.

Atsevišķo koru priekšnesumi bija jauki, publikā izraisot jautrību un labsajūtu, reizē arī dodot iespēju iepazīties ar katra kora sastāvu.

Daiva Tuktēna ar saviem palīgiem bija gādājusi par to, lai visi sarīkojuma apmeklētāji ir labi paēdināti. Garšīgo uzturu it īpaši novērtēja koncerta dalībnieki, tā atjaunojot savus spēkus garās dienas beigās.

Kultūras dienu garumā Sidnejas gaismu tehniķi bija uzbūruši Latviešu nama Lielajā zālē līdz šim neredzētus gaismas efektus. Pie zāles sienām Jāņa Mačēna pirms daudziem gadiem koka darinātie latvju raksti bija apgaismoti ar īpašiem prožektoriem no apakšas, piedodot mājīguma sajūtu Lielai sarīkojumu zālei. Šo skaisto un dekoratīvo veidojumu īpatnējā apgaismošana deva iespēju rakstus baudīt ar jaunu skatu. Apsveicu Gintu Kārkliņu un Voldi Kainu par izcilo apgaismošanas darbu!

Prieks vēl bija par prāvo jauniešu dalībnieku skaitu. Vairums bija sasēdušies uz skatuves malas, no kurienes varēja labi pārskatīt notikumus zālē. Bija ļoti jauki, ka jaunieši paši uz savu iniciatīvu dziedāja arī sev īpaši mīļas dziesmas un spontāni uzdejoja. Jauniešu uzkrītošā līdzdalība sarīkojumā lika atcerēties un pārdomāt senāko Kultūras dienu tradīciju, kad saviesīgie vakari, pārsvarā mērķēti uz jaunatni, bija krodziņu vakari, katru vakaru tiekoties citā krogā. Beidzamajos gados ir bijusi liela maiņa Kultūras dienu vakara programmu norisē, un ir ieviesti saviesīgi vakari domāti visām paaudzēm, piemēram, danču vakari, dziesmu vakari un citi līdzīgi vakari. Raksturīgi arī tas, ka šie saviesīgie vakari pārsvarā notiek mūsu pašu namos un nevis krogos vai klubos, kas veicina plašāku līdzdalību. Šo pagriezienu, ka kultūras naktis ir pieejamas visiem, manuprāt, vajadzētu uzskatīt kā lielu plusu.

Pie galda, pie kura mēs ar vīru sēdējām, bija ģimene ar diviem pusaudžu bērniem. Šī ģimene bija pirms dažiem gadiem iebraukusi no Latvijas. Sarunu gaitā ar 15 gadus veco jaunieti uzzināju, ka kopš iebraukšanas viņas ģimenei bijis maz sakara ar vietējo latviešu sabiedrību, bet, ka Kopkora koncerts ar Sadziedāšanos vakaru viņus ir uzrunājis, jo tas esot sasaucies ar Latvijas Dziesmu svētku Noslēguma koncerta tradīciju. Kaut vietēji ir atšķirības ar Latvijas sadziedāšanos tradīciju – daudz mazāks dalībnieku skaits, nenotiek brīvdabā, sākās agrāk, beidzās agrāk, nav kopēja vakarēšana – tomēr ir vairākas līdzības; vissvarīgākā varbūt tā, ka visiem, latvju dziesmas iedvesmotiem, ir iespēja pēc koncerta pakavēties saviesīgā gaisotnē kopā sadziedot. Sadziedāšanās vakars tagad notika Austrālijā jau trešo reizi. Redzēsim, kā notiks tālāk, Melburnā, 2016. gada beigās.

Jānis Čečiņš savā uzrunā Kultūras dienu programmas grāmatā raksta: „Tradīcijas veidojas un pārveidojas! ...Jau gadiem ierastajiem sarīkojumiem esam centušies dot jaunu pieeju, bet jaunākos, populāros turpinām un papildinām.“ Varētu sacīt, ka šis dziesmotais vakars ir apliecinājums priekšsēža izteiktajām vēlmēm turpināt un papildināt vienu no jaunākām, populārākām tradīcijām.

Liels paldies Sadziedāšanās vakara rīkotājiem Imantam Līcim un Daivai Tuktēnai kopā ar viņu palīgiem par skaisti pavadīto vakaru kuplā, paaudžu apvienotā, dziedošā saimē.

Anita Andersone
Kopkora koncerta dalībniece
Laikrakstam „Latvietis“