Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Piemiņas zīmes Sibīrijā

Fonda Sibīrijas bērni dibinātāja Dzintra Geka

Laikraksts Latvietis Nr. 105, 2010. g. 25. aug.
Dzintra Geka -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Sib1

Karaulā ar mazu, cauru laivu mūs aizveda līdz kuģītim, lai dotos pa Jeņisejas upi pret straumi uz Dudinku.

Sib2

Krusts latviešu māmuļai Otīlijai Vītolai Pimenas kapsētā.

Sib3

Mācītājs Guntis Kalme notura svētbrīdi pie Lamas ezera, kur ir 1942. gadā nošauto Baltijas artilērijas virsnieku atdusas vieta.

21. jūlijā devāmies ceļā uz Sibīriju, Tālajiem Ziemeļiem, lai aizvestu piecas plāksnes un noliktu kā piemiņas zīmi Latvijas bērniem, kuri palikuši Sibīrijas zemē. Vistālākā vieta, kurp devāmies, atrodas apmēram 300 kilometrus no Noriļskas. Pa Jeņiseju ar kuģi 300 kilometrus uz augšu, gandrīz līdz Ziemeļu ledus okeānam, apmetnei Tolstij Nos un Pimenas kapsētai, kur atdusas brauciena dalībnieces Livetas Sprūdes vecmāmiņa. Mācītājs Guntis Kalme aizlūdza par visu Sibīrijā palikušo dvēselēm. Bijām 18 brauciena dalībnieki. Piedalījās Amerikas latvieši – Aivars Jerumanis jau trešo reizi, bet Valdim Ķerim tā bija Sibīrijas un Krievijas iepazīšana. Pārējie – Sibīrijas bērni, viņu pēcteči un filmēšanas grupa – kinorežisore Dzintra Geka, operators Aivars Lubānietis, montāžas režisors Armands Zvirbulis.

Brauciena dalībnieces Dace Siliņa un Biruta Eda Ikauniece, kuras kā bērnus izsūtīja 1941. gadā, vēlreiz redzēja savas izsūtījuma vietas Starokorotkino un Kolpaševu.

22. jūlijā ieradāmies Pēterburgā, bija loti karsta diena, apskatījām pilsētu, cara vasaras rezidenci un vakarā deviņos bijām lidostā, lai izlidotu uz Noriļsku. Tur mums neļauj lidot, jo vajagot specatļaujas uz rokas, bet visi priekšnieki guļ. Mums izdodas sacelt kājās Noriļskas augstāko priekšniecību un beidzot mums ļauj lidot. Pēc tam uzzinājām, ka tā viņi darās ar ārzemniekiem, lai nākamajā vakarā būtu jāpērk jauna biļete lidojumam. Sapratu, ka visas ziepes tikai sāksies.

Ielidojām Noriļskā, un tur mūs gaidīja autobuss, braucām uz Dudinku un nolikām piemiņas plāksni muzejā Latvijas bērniem – deportāciju upuriem. Tālāk ar kuģi, kas gāja uz Karaulu. Braucam visu dienu līdz Karaulai, bet naktī vēl tālāk ar laivām līdz Pimenas kapsētai, tur nolikām krustu latviešu māmuļai Otīlijai Vītolai, ar mums kopā brauca viņas mazmeita.

Pagulējām vien dažas stundas, jo bija jāsteidzas atpakaļ uz kuģi, lai atgrieztos, taču bija sākusies vētra. Ar mazu, cauru laivu mūs aizveda līdz kuģītim, bijām slapji kā žurkas, temperatūra tikai +8 grādi. Atkal ceļā 12 stundas pa Jeņiseju pret straumi un atgriezāmies Dudinkā. Esam dziļā naktī, bet mums vēl 100 kilometri pa šausmīgu ceļu līdz Noriļskas pilsētai. Kad esam rīta pusē pie mērķa, mums salūzt autobuss, tālāk mūs ved ar ātro palīdzību līdz viesnīcai. Beidzot esam gultās. Varam pēc 3 diennaktīm dušā nomazgāties.

25. jūlijā Noriļskas muzejā nolikām piemiņas plāksni, tikāmies ar nedaudzajiem latviešiem un represēto pārstāvjiem, kā arī apmeklējam Šmita kalnu, kur akmeņogļu raktuvēs no bada un smaga darba vai nošaujot, gājuši bojā vairāk kā 1000 latviešu karavīri, leģionāri, virsnieki.

26. jūlijā atkal ar kuģi devāmies uz Lamas ezeru. Braucām 6 stundas, līdz nokļuvām 1942. gadā nošauto Baltijas artilērijas virsnieku atdusas vietā, kur izveidota piemiņas vieta.

Tur mācītājs Guntis Kalme noturēja svētbrīdi. Tālāk mūs sagaidīja latviešu strēlnieka mazdēls Oļegs Kraševskis. Viņa vectēvs nošauts jau 30-tajos gados, tēvs bijis bārenis. Oļegs Latvijā nekad nav bijis, bet pret mums bija ļoti viesmīlīgs. Pārnakšņojām tūristu mājā ezera krastā un otrā dienā braucām atpakaļ uz Noriļsku.

Tālāk mums bija lidojums uz Krasnojarsku, kur vietējā organizācija Memoriāls mums stāsta par represijām Krievijā, arhīvi kopš 2005. gada slēgti. Tālāk braucām uz Acinsku, kur dzīvo divi Sibīrijas bērni – Skaidrīte Bulāna un Arnis Circenis. Kopā ar viņiem braucām uz Biruļusu kapsētu, kur atdusas daudz latviešu, vietējie uzlikuši kapsētai jaunu sētu, muzejā atstājam trešo piemiņas plāksni, tiekamies ar nedaudzajiem latviešiem – Robertu Lerhi un viņa brāļa meitu. Nakšņojam Acinskā, bet tad devāmies tālāk uz Tomsku.

No Tomskas braucam uz Kargasoku, brauciens bija šausmīgs, jo 200 km bez asfalta un ar tādām grambām, ka varēja dabūt smadzeņu satricinājumu. Tikai pustrijos nakti tur iebraucām, mūs sagaidīja ļoti labi, draudzīgi. Nolikām piemiņas plāksni, tikāmies ar pilsētas mēru. Uz Ustj-Timu šoreiz nebraucām... tikāmies ar Sibīrijas bērniem, kurus bijām apciemojuši jau iepriekšējās reizes. No Tomskas lidojām uz Maskavu, bet lidmašīnu nevarēja Domodedovā nosēdināt, jo viss bija vienos dūmos. Redzamība nekāda, smird pēc deguma, elektrība lidmašīnā pazuda, kaut kā beigas nosēdināja, bet otrā dienā Domodedova jau bija slēgta. Maskavā bija ļoti karsts, un tāpēc pa pilsētu ekskursijā nebraucām, bet sēdējām baznīcās, kur bija vēsāks, kamēr gāja vilciens uz Rīgu... Pēc 16 garām ceļojuma dienām 5. augustā atgriežamies mājās.

Plānojam doties uz Vjatlagu nākamajā gadā, kur bojā gājuši ļoti daudzi vīri un tēvi.

Pirmdien, 23. augustā Rīgā, Okupācijas muzejā rādījām daļu no šī gada brauciena, viss bija pārpildīts, cilvēku interese milzīga.

Paldies jums par atbalstu, brauciens bija sarežģīts, grūts fiziski un morāli! Tikai pateicoties ziedojumiem, mēs to varējam paveikt.

Ar sirsnīgu sveicienu,
Dzintra Geka
Laikrakstam „Latvietis“

Nodibinājums Fonds Sibīrijas bērni
Reģ.Nr.40008057169

Ziedojumi Latvijā: SEB banka
Kods: UNLALV2X
Konts lati: LV47UNLA0002058469357

Ziedojumi Austrālijā:
Latvian Australian Credit Co-operative Society Ltd
Account Name: Sibirijas Berni
BSB: 704723
Account No.: 032080101



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com