Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


45 gadi

Atmiņas par Melburnas Latviešu namu

Laikraksts Latvietis Nr. 105, 2010. g. 25. aug.
Ansis Vairogs -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Sportistes

Volejbolistes uniformās.

No Latviešu ciema, pagājušo svētdien ar busiņu braucot uz sarīkojumu Nama labad Latviešu namā, laikam jau neviena nebija, kas atcerētos, ka šīs abas iestādes ir latviešu trimdinieku radītas grūtā darbā. Populārais uzvedums Nama labad tik radīts pēc būvdarbu nobeigšanas, lai kasē vienmēr ieplūstu svaiga naudiņa.

No sākuma jau gāja ļoti labi, bet tagad, neskatoties uz to, ka aizvien vēl ir rīkotāji un uzvedumu izpildītāji, apmeklētāju skaits, tāpat kā citos sarīkojumos, ir ļoti sarucis. Nama uzturēšanas vajadzībām ir jāķeras pie ietaupījumiem. Oriģinālās programmas dēļ šogad apmeklētāju skaits ir lielāks nekā iepriekšējos gados.

Uz šīm pagātnes pārdomām mani uzvedināja spēcīgs nama stute Kārlis Kasparsons. Viņš man atgādināja, ka šodien paiet 45 gadi, kopš zāles atklāšanas svinībām. Sarīkojumu kalendārā tas nebija minēts. Sarīkojuma zāles celšanā biju pielicis mazo pirkstiņu – no pamatu rakšanas līdz zāles sienu dēlīšu lakošanai. Vēl jau ir saglabājusies bilde no pamatu racējiem un dažiem skatītājiem. Karstākie racēji jau aizsaulē, un es te šovakar vienīgais, kas var liecināt, ka šai zālei ir pamati.

Zāles būves sākumā, kādā kooperatīva sēdē sēdēju blakus kungam, kas visiem jauniem paziņām paskaidroja, ka viņš ir bijušais Latvijas armijas virsnieks. Tad virsnieks samērā skaļi ar lielu ironiju paziņoja, ka nama entuazisti par grāvja rakšanu tālāk netiks. Kad vēlāk zāles atklāšanas ceremonijā redzēju arī virsnieku, nebija nekādas vēlēšanās pārbaudīt viņa tālākos pareģojumus. Mājas pirkšanas un zāles celšanas uzdevumus maksāšanai tika vāktas pajas. Reizēm arī sarīkojumi naudas vākšanas labā.

Vācijas un Anglijas bēgļu nometnēs ļoti populāra bija volejbola spēle. Uzzinājis, ka ari Melburnā netrūkst volejbolistu, griezos pie nama ideologa Misiņa ar priekšlikumu izbūvēt volejbola laukumu. Viņš man atvēlēja strādnieku no fabrikas, un pēc divām nedēļas nogalēm tagadējās zāles vietā bija pēc precīziem izmēriem būvēts volejbola laukums. Ar steigu bija jāgādā nama komanda, kuru sastādīju no spēli piedzīvojušām dāmām. Lai komanda izceltos ne tikai ar spēli, bet arī ar ārējo izskatu – uniformu, no Misiņa fabrikas dabūju Anglijas sāls maisus, kuriem dibena gala izgriezu caurumus galvām, bet abos sānos mazākus rokām.

Manai dāmu volejbola komandai bija liela piekrišana; laikam jau ne tik daudz spēles ka sporta tērpu dēļ. Tā pienāca laiks izbeigt pagātnes atmiņas un koncentrēties uz tagadnes jauniešu priekšnesumiem.

Ansis Vairogs
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com