|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 360, 2015. g. 15. maijā
Jancis -
Kur vēl tā kā dzimtenē putniņi dzied
Un mežmalā puķes visjaukāki zied?
Kur vēl tā kā dzimtenē ozoli šalc
Un dzintartīrs strautiņš tek putodams balts?
(J. Stūrmanis)
Nenoliedzami un nepārprotami atbilde ir tikai viena – nekur citur kā dzimtenē – BET – liktenim tā ir paticies, ka vienu krietnu baru letiņus vecums ir pārsteidzis zemeslodes apakšgalā un tiem vairs nav šance cerēt uz baltu strautiņu vai vizbulītēm mežmalā. Bet vai tas nozīmē, ka viņiem būtu jākļūst par svešzemniekiem? Ka viņu pēcteči trieps krāsu strīpas uz ģīmja un krūtīm un sāks lēkāt ap ugunskuru?
Nepavisam, nē. Par to taču letiņi cēla un būvēja LATVIEŠU CIEMU. Lai latvieši savas vecumdienas varētu pavadīt latviskā vidē – latviešu starpā. Ciemu, kur nepārtraukti skan latviešu valoda un latviešu dziesmas; kur tiek rīkoti rauti un citas saviesīgas būšanas. Tur dzīvo ap 120 latviešu gan Aprūpes namā, gan privātās mājiņās. Ar vārdu sakot, te ir gandrīz vai piektais Latvijas apgabals. Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Latgale un Latviešu Ciems Austrālijā. Vareni! Tad nu varētu domāt, ka letiņi dzīsies uz šo Ciemu kā traki – un dzinās jau ar, daudzus gadus. Bija pat jāstāv rindā, lai tiktu pie mājiņas iegādes. Bet nu... Kaut kas savāds noticis... Ciemā stāvot vairākas mājiņas – tukšas. Un jau ilgāku laiku.
Viens ir skaidrs – apmiruši vēl visi nav. Svētkos un citās lielās padarīšanās Ciemā sanāk ciemiņi ka biezs. Nevar apgriezties. Kāpēc viņi nenāk uz pastāvīgu dzīvi? Letiņi pie letiņiem? Pārmest jau nevienam nevar, ko tu zini, kādi katram apstākļi? Vienam – varbūt pastāvīgi buldurējot naturalizēta austrālieša valodā ir aizmirsies latviski runāt un nu ir neērti uz Ciemu nākt – ka neapceļ. Citam varbūt ģimenes locekļi tiešām krāsojās un lēkā ap ugunskuru. Bet tie tak būs tikai izņēmumi. Kur palikuši brašie dziedātāji, kas sita sev pie krūts un dziedāja: Latviet's biju, latviet's būšu...?
Mēs dziedam! Nāciet šurp uz Latviešu Ciemu un dziedāsim visi kopā!
Jancis
Laikrakstam „Latvietis“