Dziesma mana tu

Šobrīd sabangotajā pasaules telpā, kurā sastopamies ar visdažādākajiem pārdzīvojumiem, jūlija otrās nedēļas 6 dienas latviešu tautai un valstij iezīmējās ar īpašu sarīkojumu ciklu, kas notika galvaspilsētā Rīgā, – XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Visas aprises varēja noskatīties un noklausīties jebkurā pasaules nostūrī, pieslēdzoties smadzeņu tīkliem. Kalna galotnes tās sasniedza svētku noslēguma koncertā 12. jūlija vakara stundās Mežaparka estrādē. Laiku un vietu tie, kas nevarēja būt koncertu vietās, varēja izvēlēties paši, pieslēdzoties tiešraidei Latvijas televīzijā vai tās arhīvā uzglabātajiem ierakstiem. Dzīvojam brīnumainā laikmetā, kur tas ir iespējams. Tālāk dažas pārdomas par redzēto un dzirdēto vispārējos vilcienos, kas radās darba istabā manā smadzeņu un gara pasaulē.

Vispirms, Latvijai ir jauns saimnieks. Vīrs ar platmali galvā – valsts prezidents Raimonds Vējonis, kas redz un zina, ka tautas un valsts nākotnes veidotāji būs šie mūsu jaunatnes pārstāvji, kas pulcējušies vienuviet, lai priecīgām sejām, dzidrām balsīm, raitiem soļiem, roku un ķermeņu kustībām piedalītos tautas garīgā mantojuma cildināšanā un paušanā.

Otrkārt, mums ir veiksmīga sabiedriskās sadzīves veidotāju saime – uzņēmīgi vecāki, jaunatnes audzinātāji, kultūras darbinieki, jaunu pieeju meklētāji, kas spēj un grib darboties, lai tauta un valsts dzīvotu saticībā un cerībā uz labākiem laikiem. 12. jūlijs Mežaparkā estrādē apliecināja, ka tautai un valstij ir nākotne, ka tās pastāvēs ne tikai gadus, bet gan gadu simtus tāpat kā līdz šim.

Treškārt, mums ir mūsu dziesma, mūsu deja, mūsu tēvzemes mīlestība, savos daudzējādos izpausmes veidos, kas mūs vieno un stiprina grūtos brīžos. Mums ir ar tām saistītā matemātika, kura veicina mūsu izdzīvošanas iespējas – gudras galvas!

Aizvadītie svētki vairāk kā jebkad agrāk apliecināja, ka, kaut gan maza tauta, mēs varam būt stipri, gaiši un brīnumaini savas zemes un valsts veidotāji un kopēji. Un, kā tādi – gatavoties Latvijas valsts simtgadei 2018. gada 18. novembrī.

Mārtiņš Štauvers
Laikrakstam „Latvietis“