Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Skolotāju konference Rīgā

PBLA Izglītības padomes rīkotā skolotāju konference Rīgā, 2010. g. 12.-13. jūlijā

Laikraksts Latvietis Nr. 106, 2010. g. 2. sept.
Ilze Ostrovska -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Skolotaju1

Skolotājas Karīna un Valda uzdod klases darbu.

Skolotaju2

Ilze Ostrovska stāsta par Austrālijas Vasaras vidusskolu. FOTO Karīna Jaunalksne.

Skolotaju3

Baiba Indrēvica skaidro lāča lomu, ejot Ķekatās (lācis – Andris Ziedars). FOTO Karīna Jaunalksne.

Skolotaju4

Lācis. FOTO Karīna Jaunalksne.

Pirmais turpinājums. Sākums Laikrakstā „Latvietis“ Nr. 105

Pēc pusdienām trīs melburnieši – Karīna Jaunalksne, Valda Jefimova un Andris Ziedars klāstīja par mācību metodēm un skolēnu domāšanu, kā arī dalījās ar savu pieredzi, kā panākt, lai skolēni aktīvi piedalītās mācību stundās, padomājot gan par kautrīgajiem un palaidnīgajiem skolēniem. Labi, ka tika izdalītas informācijas lapas līdzņemšnai, jo manas smadzenes uz dienas beigām jau vairs nespēja uzņemt visu pasniegto ideju klāstu pilnībā. Tagad, pāršķirstot tās, jau gara acīm redzu jaunas idejas turpmākam darbam un domāju, ka es neesmu vienīgā.

Lai jaunā informācija labāk iesēstos mūsu galvās, skolotājas Valda un Karīna beigās sadalīja mūs 9 grupās, un katrai grupai iedeva tematu un veidu, kādā bija jāmāca dotais temats. Mūsu grupiņai bija jāmāca neliela daļa no Latvijas vēstures – PSRS sabrukšana un Latvijas otrā neatkarība, lietojot asakas metodi. Tas nozīmē, ka zivs astē ir laikaposma sākums un galvā beigas, bet pa vidu asakveidā ieraksta svarīgākos notikumus un cilvēkus, kas iespaidoja beigu rezultātu. Tad klases priekšā katrai grupiņai bija jāpastāsta kādas nodarbības un palīglīdzekļus varētu lietot, pasniedzot doto tematu un metodi.

Semināra dalībnieku beigu rezultāts bija netālajā krodziņā Sveiks, Šveik!, kur neformālā gaisotnē turpinājās dienā iesāktie sasāpējušie jautājumi, tika pārrunāti spilgtākie dienas iespaidi un, protams, turpinājās iepazīšanās ar interesantiem, līdzīgi domājošiem un entuziastiskiem cilvēkiem.

Otrdien, 13. jūlijā pirmā runātāja bija Ilze Ostrovska (Austrālija, Adelaide), kura īsi un kodolīgi iepazīstināja pārējos dalībniekus ar Annas Ziedares Vasaras Vidusskolas (VV) darbību un savām pārdomām par VV lomu latviskā audzināšanā un kāpēc tā vēl pēc 36 gadiem tik veiksmīgi ir spējusi darboties. Viņa uzsvēra trīs, pēc viņas domām, svarīgākos punktus: 1. Tas ir tā kā atalgojums, students ir it kā saņēmis caurlaidi piederēt tādai kā elitārai grupai, jo visu pamatskolu ir cītīgi mācījies un apguvis latviešu valodu. Jāatzīmē, ka visi latviešu pamatskolas beidzēji automātiski neiet tālāk uz VV, ja viņiem nav pietiekami laba latviešu valoda, lai varētu sekot līdzi VV mācību programmai. 2. VV katram studentam ir iespēja izcelties. Neviens nepaliek par pelēko masu, jo no visa tā, ko VV piedāvā, ikviens var atrast sirdij tuvu aizraušanos, kas padodas. Ja students nav izcils mācībās, tad varbūt būs labs sportā. Ja prievīšu siešana liekas garlaicīgākā nodarbošanās pasaulē, tad ir iespēja atklāt savu aktiera talantu. VV beigās par katru no dalībniekiem (slavenībām) var izlasīt žurnālā, kura sagatavošanā arī var piedalīties studenti, izmēģinot pirmos žurnālistikas soļus. 3. Draugi. VV ir veiksmīgi radītas situācijas, kurās pat kautrīgākajiem studentiem ir dota iespēja atrast kopēju valodu un sadarboties ar gandrīz visiem citiem VV dalībniekiem. Studentam ir savas klases jauniešu grupiņa, tad ir citi jaunieši darba grupā un pavisam citi interešu grupās.

Svarīgu lomu VV darbībā spēlē visas latviešu sabiedrības atbalsts. Latviešu organizācijas sniedz finansiālus atbalstus, privātpersonas ziedo savu laiku un zināšanas. Kāpēc? Pēc Ilzes domām, latviešu organizācijas saprot, ka VV ir tā vieta, no kurienes nāk liela daļa potenciālo organizāciju biedru un vadītāju. VV jaunieši apgūst, protams, pašiem neapzinoties, organizēšanas un vadīšanas prasmes. Labs piemērs ir 4. klases balle, kuru ceturtklasnieki paši saviem spēkiem dabū organizēt. Sākot ar tēmas izdomāšanu, reklamēšanu, izdevumu aprēķināšanu, zāles dekorēšanu, vakara aktivitāšu plānošanu un pašas balles vadīšanu. Bet tie jaunieši, kuri vēlāk atgriežas VV jau kā audzinātāji, tie vēl tālāk attīsta savas vadītāja iemaņas, jo tad nu ir jāspēj darboties kā līderim.

Nākamā runātāja bija Indra Halvarsone (ASV). Viņa stāstīja par ASV Miera korpusa latviešu valodas programmu. Šī intensīvā programma apvienoja divas ļoti dažādas mācību metodes – dabīgo un drill, kas veicināja latviešu valodas apgūšanu ļoti īsā laika posmā. Šī programma ir atrodama tīmeklī: www.latviansonline.com. Indra arī praktiski parādīja semināra dalībniekiem, kā šī metode darbojas un mācīja jaunu valodu. Jāatzīstas, ka laikam esmu slikta skolniece, jo no trīs jaunajiem vārdiņiem un pāris teikumiem, atceros tikai vienu vārdu – rirke (marķieris).

Evija Veide (izdevniecības Jumava galvenā redaktore) savukārt pastāstīja par jaunākajiem izdevumiem latviešu valodas apguvei, kas ir tapuši, sadarbojoties un uzklausot bērnu dārzu audzinātājas, kā arī Jumavā strādājošās mammas. Viņa aicināja uz sadarbību visus klātesošs, lai pēc iespējas labāk varētu aizpildīt robu diasporas latviešiem vajadzīgiem mācību materiāliem.

Žurnāla Spicīte redaktore Ināra Pomere ātri pastāstīja par žurnāla tapšanas vēsturi. Ka vecākiem ir savi žurnāli, jauniešiem savi, bet bērniem nav bijis. Spicīte ir domāta, ka sākumā bērni var lasīt kopā ar vecākiem, bet vēlāk paši. Pēdējie Spicītes izdevumi bija par brīvu pieejami grāmatu tirdziņā.

Pēc kafijas pauzes Baiba Indrēvica (Latvija) no folkloras kopas Laiksne stāstīja par savu pieredzi darbā ar bērniem. Viņa īpašu uzmanību pievērsa laikam no Mārtiņiem līdz Meteņiem, kad iet Ķekatās un katra tēla nozīmei. Lācis, piemēram, nekad neko nesaka, tikai rūc – lai aizbaidīto ļaunos garus, lācim ir jāizrūcas visos istabas kaktos. Lāča lomā ļoti labi iejutās Andris Ziedars (Austrālija), uzvilcis masku galvā viņš rūca visos kaktos. Gaiļa uzdevums ir visus izdancināt (Kur Tu teci deja), dzērve ir gudrības simbols, tāpēc viņas uzdevums ir uzdot mīklas. Vilks, kā jau vilks, vienmēr grib kādu noķert un apēst. Baiba parādīja spēli, kur vilks grib vārīt dzērvi, bet vispirms ir jānoķer tās aste. Zirgs ir par visu varu jāpārdod, tāpēc tam liek taisīt visādus trikus, lai iepatiktos jaunajam saimniekam. Garā sieva visu laiku meklē sev jaunu vīru, jo, ja nedabū, tad nekas cits neatliek kā palikt kopā ar Mazo vīriņu, kura uzdevums ir iepazīstināt ar vecajiem amatiem – populāri danči ir Kurpniekdancis un Kalējdancis. Čigāniete ir liela zīlniece, kurai var būt pašai sava valoda. Baiba parādīja vēl vienu iespējamo zīlēšanas veidu – uz paplātes saliktus korķus, zem kuriem ir visādi sīki nieciņi. Ja parādās poga, tad čigānietei ātri jāizdomā, vai nu pareģot jaunas bikses, vai tieši otrādi, ka tiks saplēstas jau esošās. Nāve, lai cik bailīga tā arī nebūtu, nes kādu labumu. Tas, kurš Ķekatās izdancinās Nāvi, tam visu gadu nekas nekaitēs. Beigās Baiba parādīja dažas zīmējamās un skaitāmās spēles.

Kad pusdienas bija paēstas vēsajā pagrabtelpā, bija atkal laiks izvēlei. Vieni devās gūt jaunas iemaņas interaktīvā mācību pieejā, ko pasniedza Baiba Jurjāne un Arita Lauka (Latvija).

Otri varēja noklausīties Daces Anstrates un Ingas Pelcmanes (Latvija) stāstījumu par bilingvālo mācību metodiku vecākām sākumskolas un vidusskolas klasēm. Dace strādā Jelgavas skolā ar bērniem, kuriem ir attīstības traucējumi, bet Inga pasniedz vēsturi gan latviešu, gan krievu bērniem Garkalnes skolā. Abas skolotājas ikdienas darbā daudz lieto mācību materiālus tā sauktajā vieglajā valodā, ko lielāko daļu viņas pašas izstrādā. Liekas, kas tur sarežģīts – paņem vienu latviešu daiļdarbu, izņem ārā visu lieko valodu, saliktos teikumus sadali vienkāršos nepaplašinātos teikumos un gatavs. Bet nekā, tā tikai liekas! Semināra dalībnieku uzdevums bija pārveidot pirmo lappusi no Kaķīša dzirnaviņām, atstājot tikai pašu svarīgāko. Daži saīsināja tekstu līdz 5 teikumiem, daži līdz 9, bet izrādās, ka tieši šī grāmata jau ir pārrakstīta vieglajā valodā un tajā oriģinālais, viss pirmās lappuses, teksts ir ietilpināts vienā teikumā. Man par lielu pārsteigumu (patīkamu), izrādās, ka eksistē pat tāda lieta kā Vieglās valodas aģentūra, kura, es ceru, izdos vēl daudz grāmatu vieglajā valodā, bez jau izdotajām Blaumaņa un Skalbes.

Pēc neliela pārtraukuma Inga un Dace turpināja iesākto, bet Baiba un Arita citā telpā izrādīja savu paštaisīto mācību vielu. Kas tik tur nebija! Dienasgrāmatas, spēles, eksperimenti, kartiņas, grāmatas un kalendāri. Visi materiāli bija taisīti, piedomājot par bērnu interesēm un spējām. Semināra dalībniekiem bija iespēja iejusties bērnu lomās un izmēģināt aizraujošās spēles un eksperimentus, kā arī dalīties ar savās skoliņās izgatavotajiem materiāliem.

Nopietns darbs prasa nopietnus rezultātus, tāpēc pašā noslēgumā, izvērtējot diasporas vajadzības, semināra dalībnieki pieņēma sekojošas rezolūcijas:

PBLA 2010. gada skolotāju konference lūdz Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai

Izveidot atbalsta sistēmu izglītībā, kas ļautu bērniem, kuri iebraukuši dzīvot Latvijā un vēlas mācīties valsts skolās, iekļauties tajā pašā klašu līmenī, kurā viņi mācījās, dzīvojot ārpus Latvijas;

Attiecīgi sagatavot skolotājus, kuru klasēs nonāk bērni, kas dzīvojuši ārpus Latvijas, lai viņi būtu iejūtīgi pret šo skolēnu vajadzībām, spētu īstenot individuālu un atšķirīgu pieeju programmas apguvē, ja tas būtu vajadzīgs, kā arī nepieciešamības gadījumā nodrošināt, ka mācībās bērniem palīdzētu skolotāju palīgi;

Sadarbībā ar ieinteresētām Latvijas skolām, ārzemju latviešu bērniem vasaras brīvlaikos izveidot latviešu valodas prasmju pilnveides nometnes vai cita veida latviešu valodas prasmju nostiprināšanas nodarbības;

Informēt un vajadzības gadījumā nodrošināt ārzemju latviešu skolas ar tām nepieciešamajiem mācību materiāliem;

Nodrošināt Latviešu valodas aģentūrai pietiekamu finansējumu, lai tā spētu sniegt plašāku atbalstu latviešu diasporai, jo tā arvien diemžēl palielinās.

Lai nodrošinātu ne tikai latviešu diasporas pārstāvju valodas, bet arī etniskās, kultūras identitātes un reliģiskās piederības saglabāšanu un attīstīšanu, kas tika īstenota ar programmas Latviešu diasporas atbalsta programma 2004.-2009.gadam palīdzību, izstrādāt programmas turpinājumu.

Pārdomājot visu šajās divās dienās redzēto un dzirdēto, man nostiprinājās pārliecība, ka šādas konferences/semināri ir ļoti noderīgi, jo mums – gan klausītājiem, gan runātājiem vēl ir ļoti daudz ko viens otram dot, un mēs varam daudz ko viens no otra mācīties.

Ilze Ostrovska
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com