Altiste Andra Dārziņa un pianists Ventis Zilberts

Palielināt / Enlarge

Ventis Zilberts un Andra Dārziņa. FOTO Gunārs Binde.

Andras Dārziņas un Venta Zilberta sešu koncertu turneja ASV notiks šo rudeni: Detroitā – 25. septembrī, Klīvlandē – 26. septembrī, Mineapolē – 27. septembrī, Vašingtonā DC – 2. oktobrī, Priedainē, NJ – 3. oktobrī un Bostonā – 4. oktobrī.

Šī būs latviešu altistes Andras Dārziņas pirmā koncertu turneja latviešu kopienai ASV. Latviešu Kultūras biedrība rīko turneju sadarbībā ar Detroitas Latviešu biedrību, Klīvlandes Latviešu koncertapvienību, Minesotas Latviešu koncertapvienību, Latviešu organizācijām Vašingtonā, Ņūdzersijas Latviešu biedrību, Latviskā Mantojuma fondu Bostonā un ar Latvijas Republikas kultūras ministrijas, Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) un Amerikas Latviešu apvienības atbalstu. Koncertos skanēs latviešu un citu komponistu kamermūzika.

Pirmdien, 21. septembrī, Latvijas Radio 3 Klasikas tiešraidē notiks Andras Dārziņas un Venta Zilberta studijas koncerts, kas dubultosies kā Ieskaņas koncerts abu izcilo mākslinieku turnejai Amerikā. Koncerts notiks sadarbībā ar Latviešu Kultūras biedrību TILTS. Koncertu varēs klausīties www.latvijasradio.lv plkst. 18.00. (Latvijas laikā). Pēc tam koncertu varēs noklausīties LR3 arhīvā.

Andra Dārziņa un Ventis Zilberts ir allaž bijuši degsmīgi latviešu mūzikas vēstneši, ilggadīgi atskaņodami latviešu kamermūziku gan Latvijā – koncertzālēs Rīgā, Siguldā un citās pilsētās, gan ievērojamos festivālos un koncertos Eiropā. 2013. gadā A. Dārziņa un V. Zilberts ierakstīja latviešu klasiskās mūzikas tvartu (CD) Latvian Impressions II *ar vācu ieraksta firmu Animato. Par savu pirmo tvartu (CD) ar latviešu mūziku altam un klavierēm – Latvian Impressions I**, Andra Dārziņa saņēma PBLA Kultūras fonda Krišjāņa Barona balvu (http://www.laikraksts.com/raksti/3053).

Andra Dārziņa par sevi stāsta: „Es mēģinu skatīties „aiz“ notīm, saprast, ko komponists gribējis pateikt. Mūzikas valodā var radīt visvisādus tēlus un emocijas, pat diezgan komplicētas – cerību, nervozitāti, rezignāciju, atmiņas, vientulību, impulsivitāti, nevaldāmu prieku, pārsteigumu utt. Manuprāt, spektrs ir daudz lielāks, nekā tikai tas, ka mūzika ir priecīga vai bēdīga. Es mēģinu to izteikt spēlējot, ne jau kā loģisku stāstu, ko var tulkot mūsu valodā (tādi skaņdarbi arī ir), bet sekot mūzikas emocionālai spriedzei, plūsmai. Domāju, ka šajos meklējumos jābūt pilnīgi patiesam, jāaizmirst sevi, nekas nedrīkst būt viltots vai uzspiests. Ja spēj klausītājiem sniegt emocionālu vai intelektuālu pārdzīvojumu, izraisīt jūtu pacēlumu, tad atskaņojums ir patiesi skāris cilvēku sirdis. Manuprāt, tā ir mūzikas un muzicēšanas jēga.“ (Laikraksts Latvietis Nr. 292, 2014. g. 17. janvārī: http://www.laikraksts.com/raksti/4124)

Andra Dārziņa

Dzimusi Adelaidē, Austrālijā; beigusi Adelaides Universitāti 1982. gadā un divus gadus vēlāk aizstāvējusi mūzikas bakalaura grādu. Kā divu ievērojamu stipendiju ieguvēja, 1985. gadā papildinājusies Berlīnes Mākslas augstskolā pie Volframa Krista (Wolfram Christ), 1988. gadā maģistra eksāmenā saņemot uzslavu. Papildinājusies pie pasaulē pazīstamās altistes Kimas Kaškašjanas (Kim Kashanian). Piedalījusies kā soliste Austrālijas Latviešu 36. Kultūras dienās (1986). Ar Berlīnes Filharmonijas simfonisko orķestri koncertējusi Eiropā, ASV, Japānā u.c. Koncertējusi arī ar Karajana un Bāden-Bādenes simfonisko orķestri. 1989. gadā sākusi spēlēt Štutgartes Simfoniskajā orķestrī. No 1993. gada līdz 2003. gadam, Hamburgas Filharmonijas orķestra altu grupas koncertmeistare. Ieguvusi vairākas starptautiskas godalgas: 1983. gadā pirmo vietu Dienvidaustrālijas Radio nacionālajā konkursā, 1987. gadā Ženēvā iegūta ceturtā vieta starptautiskā konkursā Friz Frederic Liebstoekl 59 altistu konkurencē. 1992. gadā otrā vieta Lionel Tertis International Viola Competition Anglijā un 1995. gadā Hamburgas Valsts operas Eduarda Zeringa (Eduard Soring) balva.

Kopš 1998. gada ir profesore Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā. 2003. gadā kā viesprofesore tiek uzlūgta uz gadu aizvietot slaveno altisti Tabea Zimmermann Hansa Eislera Berlīnes Mūzikas augstskolā. 2004. gadā atstāj darbu orķestrī un kļūst par Štutgartes Mūzikas augstskolas alta klases profesori. Kopš 2006. gada pasniegusi meistarklases Starptautiskos latviešu jauno mūziķu meistarkursos Ogrē un Siguldā. Pēdējos gados īpašu vērību pievērsusi kamermūzikai. Koncertējusi ar stīgu kvartetu Florestan Quartett, Terzetto Hamburg, piedalījusies Džordža Enesku festivālā Bukarestē, Rumānijā, Šlēsvigas-Holšteinas mūzikas festivālā, arī Francijā un Anglijā, kur spēlējusi izcilākajās Berlīnes, Hamburgas un Amsterdamas kamermūzikas zālēs. Ar šo gadu piedalās prestižajā Austrāliešu Pasaules orķestrī (Australian World Orchestra) – pasaulslaveno diriģentu Simon Rattle, Zubin Mehta vadībā, kurā muzicē austrāliešu visizcilākie mūziķi no visas pasaules. Pētera Vaska fonda rīkotajā koncertā Mazajā Mežotnes pilī 2012. gada vasarā koncertējusi ar pianisti Laumu Skridi. Andra Dārziņa labprāt spēlē mūsdienu mūziku un ir vairāku darbu pirmatskaņotāja. Savos koncertos bieži atskaņo Maijas Einfeldes, Tālivalža Ķeniņa, Pētera Plakida, Pētera Vaska un citu latviešu autoru skaņdarbus. Latvijā koncertējusi ar Simfonietta Rīga, Kremerata Baltica, Hertu Hansenu, Laumu Skridi, Venti Zilbertu un citiem izciliem latviešu māksliniekiem.

Ventis Zilberts

Mācījies Pāvula Jurjāna mūzikas skolā Rīgā (skolotāji Valda Kalniņa, Šmarions Valdšteins, Zigrīda Āboliņa) un Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā; to beidzis 1966. gadā (prof. Igora Kalniņa klase). Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas klavieru klasi absolvējis prof. Igora Kalniņa vadībā 1971. gadā. Absolvējis arī Nikolaja Rimska – Korsakova Ļeņingradas Valsts konservatorijas aspirantūru (prof. Natana Perelmana klase). 1974. gadā sāk strādāt Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas klavieru nodaļā; kopš 1998. gada ir Klavieru, kā arī Kameransambļa un Klavierpavadījuma katedras profesors. Viņa klasi absolvējuši vairāk nekā 50 pianistu, to vidū Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēki Inguna Puriņa, Vita Vēriņa, Normunds Vīksne, Mārtiņš Zilberts.

Latvijas radio pianists-koncertmeistars (1976–2004), sadarbojoties ar apmēram 100 vokālistiem un instrumentālistiem, radio studijā ieskaņots vairāk nekā 900 kompozīciju. Ar flautisti Ditu Krenbergu, trombonistu Boļeslavu Voļaku, dziedātājiem Jāni Sproģi un Ingu Pētersonu ir tapuši ieskaņojumi kompaktdiskos. Koncertu maršruti veduši uz daudzām pasaules valstīm – Poliju, Bulgāriju, Zviedriju, Vāciju, Franciju, Portugāli, Dāniju, Somiju, Igauniju, Lietuvu, Gruziju, Uzbekistānu, ASV, Kanādu. Par nopelniem Latvijas labā 1998. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1995. gadā saņēmis Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras Fonda Mūzikas nozares balvu par trimdas latviešu mūzikas popularizēšanu Latvijā.

Dace Aperāne
Laikrakstam „Latvietis“

*http://www.laikraksts.com/veikals.php#LatviesuImpresijas2

**http://www.laikraksts.com/veikals.php#LatviesuImpresijas