Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latviešu valodas izsmiešana

Tas, kas notika ar Gerhardu TV5, citās valstīs nebūtu iespējams

Laikraksts Latvietis Nr. 107, 2010. g. 9. sept.
Vineta Poriņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Otrdien, 31. augusta vakarā satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) pameta televīzijas studiju, jo bija nemierā ar TV5 raidījuma „Bez cenzūras“ prasību televīzijas tiešraidē runāt krievu valodā. (skat. lapas beigās)

TV5 raidījums spilgti nodemonstrēja aktuālo pētījumu – par latviski runājošo diskrimināciju Latvijā – esenci.

Satiksmes ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) runāšana valsts valodā un aiziešana no TV5 raidījuma ar šajā gadījumā visai ironisko nosaukumu Bez cenzūras (skat. tiešsaistē http://diena.lv/lat/politics/hot/gerhardam-liedz-interviju-valsts-valoda-ministrs-tiesraide-pamet-studiju) gan iepriecināja, gan lika domāt par to, ka citā ES valstī tas nebūtu iedomājams. Vai, piemēram, Vācijas ministram kādā TV pārraidē turku valodā uzspiestu runāt šīs mazākumtautības valodā, vai zviedru amatpersonai Zviedrijā – somu valodā, it īpaši, ja viņš/-a atteiktos no šādas iespējas? Jautājums arī par to, kāpēc vispār nepieciešami tik daudzie elektroniskie mediji krievu valodā, ja 93% šīs mazākumtautības cilvēku (Valoda, Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījums, 2008) vairāk vai mazāk prot latviešu valodu?

Notikusī situācija TV5 arī atkārtoti apstiprināja to, ka Latvijas valodas politika un integrācijas process atrodas strupceļā: latvieši un citi latviski runājošie publiskajā telpā joprojām bieži ir saistīti ar līdzīga veida diskriminācijas situācijām. Latvieši valodas politikas vilcienā ir kā ķīlnieki, jo valsts nenodrošina viņu elementārākās pamattiesības – saziņā brīvi lietot latviešu valodu un arī tikt saprastiem. Tas no Latvijas valdības puses, ar dažiem izņēmumiem, ticis ignorēts un par to joprojām tiek pievērtas acis.

Sabiedrisko diskusiju radījušā Eiropas Komisijas atbalstītā starptautiskā pētījuma Latvijas Universitātē Starpkultūru dialogs Eiropas multikulturālajā sabiedrībā (projekta vadītāja Latvijā – šī raksta autore) ietvaros tika veikta aptauja (par to arī: Laikraksts Latvietis, Nr. 93, Latvijas Avīze 12.06.2010.). Gribu atgādināt, ka EK pētījumā konstatētā latviski runājošo cilvēku diskriminācija un tas, ka psiholoģiskajā diskomfortā atrodas tieši valsts valodā runājošie cilvēki, radīja neizpratni un šokēja Latvijai tik saistošās Eiropas Savienības valstis, kas piedalījās pētījumā. To skaitā bija Francija, Zviedrija, Vācija, Itālija un Apvienotā Karaliste. ES dalībvalstīs nav iedomājama valodas izvēle oficiālajā saziņā: dominē viens variants – lieto tikai oficiālo jeb valsts valodu. Uz šo un citiem ar divvalodību saistītajiem autores pētījumiem iepriekšminētajā TV5 raidījumā paspēja atsaukties Satiksmes ministrs K. Gerhards, atbildot uz jautājumu, kāpēc raidījumā viņš runā latviski.

Latvieši, runājot tikai latviski, un Latvijas valdība, atverot acis uz Valsts valodas likuma pārkāpumiem, veicinātu latviešu valodas kļūšanu par dominējošo valodu Latvijā arī de facto, tādējādi vismaz nākamo paaudžu cilvēki neizjustu diskomfortu, Latvijā sazinoties latviešu valodā. Pašreiz ir labvēlīgs periods, lai vēlētāji jautātu politiskajām partijām, kāds ir viņu rīcības plāns, kas nodrošinātu Valsts valodas likuma ievērošanu.

Saziņa tikai valsts valodā efektīvi palīdzētu beidzot pārtraukt padomju periodā iedarbināto divvalodības (dzimtajā un krievu valodā) mehānismu, kurā krievu valoda kalpoja kā instruments ideoloģijai, kas pakļāva gan valodu, gan dvēseli. Joprojām sabiedrība šī mehānisma postošās sekas līdz galam neapzinās, jo ikdienā katrs nodarbojas savā profesijā, nevis specializējas otrās valodas apguves teorijā vai sociālpsiholoģijā.

Situācija, kādā atradās K. Gerhards un daudzi citi latviski runājošie, ir piemērs tam, ka cilvēku ar pozitīvu attieksmi jeb priekšstatu, ka latviešu valodai jābūt dominējošai valodai, atļaujas kritizēt, apsaukt un, kā liecina EK pētījuma rezultāti, pat fiziski ietekmēt. Latvijas pētījuma rezultāti par konstatēto latviski runājošo diskrimināciju starpkultūru saziņā ir pamatā izveidotajai jau esošo un iespējamo imigrantu integrācijas programmai. Daļa programmas paredzēta arī latviešu (paradoksālā kārtā) adaptācijai runāt latviski t.s. valodas izvēles situācijās.

Salīdzinot ar pētījumiem (Monica Heller, William Mackey, Jacques Mauras) par franču valodas kļūšanu kā dominējošo valodu Kvebekas provincē, Latvijas piemērs ar latviešu kolektīva lingvistisko diskrimināciju liecina, ka Latvijas pamatnācija vēl nopietni nav definējusi tās sociālo identitāti. Tāpēc tās atbalstam būtu lietderīgi veikt grozījumus ar Valsts valodas likumu saistītajos tiesību aktos, nepārprotami formulējot valsts valodas lietojumu. Arī pamatnācijas attieksme pret latviešu valodu kļūs vēl pozitīvāka.

Valsts valodas inspekcijā ir sagatavoti Noteikumi par svešvalodu prasmes pieprasīšanu darba ņēmējiem. Noteikumu apstiprināšana MK pasargātu darba ņēmēju no darba devēja nepamatotām prasībām prast kādu valodu, kura nav ES valoda, un veicinātu latviešu valodas kļūšanu par faktisko dominējošo valodu valstī.

Modernākas pārvaldības metodes valodas politikā palīdzētu tikt galā ar aktuālākajām problēmām valodas situācijā.

Lai apturētu sabiedrības šķelšanu, būtu vēlams iesaistīt mazākumtautību inteliģences cilvēkus, kuri nepiekrīt, ka krievu valodā rakstošā prese un elektroniskie mediji bieži runā visu mazākumtautību vārdā.

Rezultatīvi un mērķtiecīgi būtu arī turpmāk medijos un jaunos pētījumos publiskot pretlikumīgos gadījumus, kad cilvēkus diskriminē par krievu valodas prasmju trūkumu vai, kas ir vēl dīvaināk un īpaši ES kontekstā nepieļaujami, – diskriminē par valsts valodas lietojumu.

Vineta Poriņa
Laikrakstam „Latvietis“

Red.: Raksta autore ir monogrāfijas „Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms Latvijā“ (2009) autore, Dr. philol.


Otrdien, 31. augusta vakarā satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (VL–TB/LNNK) pameta televīzijas studiju, jo bija nemierā ar TV5 raidījuma „Bez cenzūras“ prasību televīzijas tiešraidē runāt krievu valodā. Gerhards bija ieradies studijā, lai runātu par satiksmes jomas aktualitātēm, un jau iepriekš bijis norādīts, ka Gerhards interviju sniegs tikai latviešu valodā, bet raidījumam sākoties, tā vadītājs Andrejs Mamikins pēc ievadvārdiem uzdeva Gerhardam jautājumu par to, kā viņš jūtas. Kad Gerhards atbildēja latviski, Mamikins viņu lūdza pāriet uz krievu valodu. Gerhards atteicās, norādot, ka ir brīdinājis par to, ka runās latviski un ka studijā, visticamāk, var nodrošināt tulkojumu. Raidījuma vadītājs norādīja, ka citos raidījumos Gerhards ir runājis krieviski, un tad raidījums demonstrēja kadrus no arhīva ar fragmentiem, kuros Gerhards runā krieviski.

Pēc šo fragmentu demonstrēšanas Gerhards atkārtoti tika aicināts runāt krieviski, uz ko ministrs atbildēja, ka šajā studijā ir skanējusi latviešu valoda un raidījuma vadītājs to labi zinot. Mamikins pateicās ministram par ierašanos uz interviju un vairāk jautājumus neuzdeva. Kad raidījumā iestājās reklāmas pauze, Gerhards pameta studiju. Par to paziņoja raidījuma vadītājs, norādot uz tukšo sēdvietu. Mamikins Gerhardu nodēvēja par „jūsu labdzimtību“. Raidījuma gaitā tika parādīts, kā Gerhards pamet TV5 studiju. Gerhards jau nolēmis vērsties Nacionālajā Radio un televīzijas padomē, kā arī Valsts valodas centrā ar lūgumu izvērtēt TV5 rīcību. 



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com