Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Mālpils mandala

3x3 Mālpilī 2010. g. 7.–11. jūlijā

Laikraksts Latvietis Nr. 107, 2010. g. 9. sept.
Sanita Bučiniece -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
3x3

Malpils1

Lektori un citi darītāji. FOTO Baiba Krūmiņa.

Malpils2

Kliņģeris visiem. FOTO Baiba Krūmiņa.

Malpils3

Daudzas un dažādas jostas. FOTO Baiba Krūmiņa.

Malpils4

Vadība un darba grupa. FOTO Baiba Krūmiņa.

Malpils5

Rotaļa visiem nometnes dalībniekiem. FOTO Baiba Krūmiņa.

Tagad, kad Latvijā jau līst rudens lieti, dārzos zied asteres un gladiolas, bet skolas bērni ar mugursomām plecos dodas uz skolu, atceroties karsto nedēļu Mālpils 3x3 nometnē jūlija viducī, pārņem gaišs prieks. Jo šī nometne bija noskaņās gaiša, rāma, pārdomāta, sirsnīga un patiesa. Kā trāpīgi salīdzināja Agrita Krieviņa: „Šī nedēļa bija kā mandala, ko kopīgi būvējām, un, kad tā bija gatava, mēs to izjaucām. Paliekošais ir pie mums, materiālā vide izirst. Šodien vēl spēcīgāk skaidrs, ka vakardiena atgriezties nevar, bet atņemt to arī nevar.“

Nometnes organizatori – kuplā Krūmiņu dzimta bija rūpējušies, lai mēs, 249 latvieši no malu maliņām (Latvija, ASV, Lielbritānija, Kanāda, Krievija, Zviedrija, Luksemburga) un 46 mālpilieši, justos ērti Mālpils Profesionālās vidusskolas telpās, lai darbs ritētu raiti skolas un kultūras nama darbnīcās. Ir prieks vērot, ka tradīcijas turpinās un tiek pārmantotas – raugi, Inese un Atis Krūmiņi šoreiz daudzus organizatoriskos darbus bija uzticējuši saviem nu jau lielajiem, 3x3 gaisotnē uzaugušajiem bērniem. Tā kā šoreiz nometnes vadmotīvs bija stāsts par trim tēva dēliem, tad Krūmiņdēlu Eduarda, Ingus un Kārļa kopīgā rosīšanās gan koncertu vadīšanā, gan citos pasākumos šķita ļoti atbilstoša tēmai. Savukārt Ingus Krūmiņš ar ģimeni nākamgad pats vadīs Cesvaines 3x3.

Kā allaž dienas nometnē paskrēja, darbojoties rīta, pēcpusdienas un pievakares ievirzēs. Visas ne uzskaitīt, ne aprakstīt. Mēs kā trīs tēva dēli gājām, darījām, uzzinājām, izzinājām, spītējot karstumam un tā radītajam nogurumam. Un kļuvām gudrāki. Viedāki. Zinošāki. Smēlāmies spēka avotos ar Aloidu un Viktoru Jurčenko, analizējām attiecību pinekļus ģimenē kopā ar Līgu Ruperti un Māru Tupesi, dievturu gudrībās ieklausījāmies ar Marutu Voitkus-Lūkinu, par veselības psiholoģiju un pedagoģiskām viltībām klausījāmies Solveigas Miezītes un Aijas Abens stāstos, par politiku diskutējām kopā ar Jāni Peniķi un Laumu Vlasovu, bet Latvijas vēsturi bildēs pētījām ar Andri Tomašūnu.

Un kļuvām prasmīgāki. Var pabrīnīties, ko tik vien nedēļas laikā var pagūt iemācīties un uzmeistarot! Un nometnes izstāde to apliecināja. Izrādās, šobrīd arvien dikti aktuāla ir... ziepju vārīšana! Ne velti Ingai Kalviņai-Silavai un Žoržam Silvam bija jārīko papildus ziepju darbnīca, jo interesentu bija garu gara rinda. Tādēļ arī izstādē tik daudz krāsainu, smaržīgu, dažādu formu ziepju gabaliņu. Taču līdzās arī gruntīgie latviešu amati – Gunas Petrēvicas un Gundegas Peniķes vadībā darinātie māla trauki, Agritas Krieviņas ādas apstrādes ievirzē meistarotie zābaki, Viļņa Kazāka koka darbnīcā grebtie darinājumi, metālā kalti nazīši un cirvīši kopā ar meistaru Ilgvaru Zāraku, stellēs austi paklājiņi Ingunas Sīmansones studijā, kopā ar Juri Ventaskrastu pīti klūdziņu groziņi un šķīvīši, arī jostas, mīļlietiņas, apsveikumu kartiņas, cepures no doņiem, tik dažādas rotiņas no pērlītēm un dabas materiāliem. Un, protams, latviskā virtuve – mmm... visa skola smaržoja, kad šajā ievirzē Ieva Kušķe un Lauma Krastiņa visus lika pie pavarda! Bet pavisam cita – zāļu un ziedu smarža uzvēdīja skolas vestibilā, kur pļavas mācībā Līga Reitere kopā ar daudzajiem nometniekiem bija savākusi Mālpils apkārtnē augošos ārstniecības augus. Mālpils tiešām priecēja mūs ar skaisto apkārtni – milzīgajiem ozoliem, ezeriņiem, kur atveldzēties, kalniem un pakalniem. To vislabāk novērtēja novadpētniecības ievirzes dalībnieki, kuri vietējās novadpētnieces Daces Brūnas vadībā katru dienu izstaigāja skaistākās Mālpils vietas. Taču neaizmirstamus brīžus mums sagādāja arī paši mālpilieši, kultūras nama pagalmā sniedzot īstu lielkoncertu ar dejotāju un dziedātāju piedalīšanos.

Un atkal kāpām kalnā. Sauleskalnā. Lai piedzīvotu saulrietu. Lai daudzinātu trīs tēva dēlus. Lai daudzinātu, tātad vairotu domu par mūsu spēju izdzīvot – cauri kariem un krīzēm, jebkuros apstākļos. Arī nometnes ciemiņi – Janīna Kursīte, Gvido un Aina Tobji, Māris Ķirsons, Jānis Sils, Viesturs Rudzītis mēģināja akcentēt šo domu.

Un to, ka mēs spēsim, liecina prāvais bērnu pulks nometnē. Mums vienkārši jāspēj. Bērnu prieks un jaunrade, spēlējot teātri, dejojot, veidojot burvīgu animācijas filmiņu, apgūstot karavīru prasmes, sportojot, Pusreizpusē un bēbīšu skoliņā mācoties pirmos mākslinieku triepienus, uzrāda radītprieku un dzīvotgribu. Ar kādu azartu jaunieši piedalījās Brīvajā mikrofonā un pasaku vakarā! Ak, jā! Nezinātājiem jāpaskaidro, ka ne tikai pārnestā nozīmē Mālpils nometne bija pasakaina, bet arī tiešā. Jo visu nedēļu mēs dzīvojām istabiņās, kurām katrai bija dots kādas pasakas nosaukums. Paskat vien – Ķeburkāji, Zalkša līgavas, Vecīša cimdiņš, Vectēva padoms, Ežapuķe, Lutauši, Dullie Daukas, Kurbadi, Burvju ķemmes, Putras kalns un vēl, un vēl... Un, protams, danči... Kā tad nu bez tiem? Katru nakti līdz spēku izsīkumam. Labi, ka ārā mierīgi burbuļoja strūklaka – kamēr muzikanti slaucīja sviedrus, tā deva valgmi dancotājiem. Bet nīkšanai un dziesmām noderēja auksts alus un Mālpils siers.

Man pašai gan sanāca vairāk rosīties pa skolas datorklasi, kur tapa nometnes avīze Mālraksts (lasāms arī tīmeklī 3x3 interneta lapā). Taču neviens drukāts teksts nevar aizstāt sajūtas. 3x3 ir jāpiedzīvo, to nevar izstāstīt, – tā vienmēr saku draugiem. Nu kā lai vārdos ietver tās izjūtas, kad siltā vasaras naktī nāc no noslēguma koncerta caur veco muižas parku, koki klusu šalc, kāds putns iedziedās, gaiss smaržo... un viss mājupceļš izgaismots ar simtiem sveču liesmiņām...

Avīzi veidojām kopā ar datordizaineri Gundegu Kalendru. Te viņas pārdomas:

„Mālpils nometne mums bija pirmā 3x3 pieredze. Spilgta. Emocionāla. Piepildīta. Un, pats galvenais, kopābūšana mūsu ģimenei paplašinātā formā, visas trīs paaudzes – bērni, mēs – vecāki un vecvecāki. Ikdienā vecmāmiņa un vectētiņš dzīvo otrā Rīgas malā un satikties vai kopā darboties mums nemaz tik bieži nesanāk.

Nu jau pagājuši vairāki mēneši, bet mēs vēl joprojām šad un tad pārrunājam nometni. Bērni (8 gadīgais Uga un 15 gadīgā Ella) reiz kādā vakarā teica tā: „Mammīt, tas bija kā tāds kārtīgs ceļojums. Tik daudz iespaidu.“ Tas man no bērnu mutēm likās kā vislielākais kompliments, jo ceļošana mūsu ģimenē ir ļoti svarīga un būtiska.

Otra lieta, ko noteikti jāpiemin, ir dažādu prasmju ieguve. Piemēram, Ella nometnē mācījās ziepju vārīšanu, un tā ir kļuvusi par diezgan regulāru un visai radošu nodarbi. Ella eksperimentē ar smaržām, krāsām un formām. Dažreiz atliek vien nobrīnīties, idejas attīstās tik viegli. Piemēram, nupat Ella man stāsta par ziepēm ar mežģīnēm iekšā, par ziepēm kā mazām kūciņām, par puķuzirņu ziepēm. Idejas rodas tik viegli, ka prieks. Bet iedvesma nenoliedzami nāk no nometnes laika.

Savukārt mana mamma nometnē apguva aušanu. Nu ir pilnīgi skaidrs, ka ziemas periodā tā būs jāturpina kādā studijā, jo vēlēšanās turpināt ir gandrīz nepārvarama. Bet mans tētis savukārt saslima ar klūdziņu pīšanu. Nu jau mājās top pirmie pastāvīgie darbiņi. Stāsts jau nav tieši par rezultātu, bet par to, ka darbošanās procesam ir iepazīta garša. Labā nozīmē.

Vēl kā patiess ieguvums jāmin jauniegūti draugi. Turklāt – mums visiem. Ugam savi, Ellai savi, vectētiņam savi. Turklāt tā ļoti patiesi un īsti, bez pilsētas maskām vai sociālā stāvokļa svarīguma. Vienkārši siltas attiecības.

Redzat, nometne ir bijusi vērtīgs notikums visai ģimenei. Un nemaz neprasiet, vai mēs gribētu braukt vēl. Jo atbilde tāpat ir skaidra. Brauksim. Ar prieku un mīlestību.“

Šeit, 3x3, mēs runājam un domājam par vērtībām. Ar to gan mēs galvenokārt saprotam garīgās vērtības – to, kas svarīgs mūsu pašu dzīvēs, un kam mēs gribētu redzēt turpinājumu savos pēcnācējos. Domāju, daudzi piekritīs, ka arī pats 3x3 ir šāda vērtība: mūsu iespēja mācīties citam no cita, būt atvērtiem un labestīgiem, izjust lepnumu par savu piederību – to taču ir vērts turpināt.

Bet šis process – 3x3 nometne, nerodas no zila gaisa un tukšā vietā. Lai 3x3 notiktu, ir nepieciešams gan ieguldīt darbu, gan arī visai ievērojamus naudas līdzekļus. Mēs līdz šim esam noturējuši dalībnieku iemaksas Latvijā tik zemas, lai ģimenēm 3x3 nekļūtu par finansiāli nesasniedzamu sapni, tādēļ īpaši esam pateicīgi par materiālo atbalstu: Pasaules Brīvo Latviešu apvienībai, SIA L&T, ALTS un anonīmai ziedotājai, Mālpils Kultūras nama vadībai un novada domei, Cepļu ģimenei, Kalviņu-Silvas ģimenei, Vidvudam Beldavam, SIA Kanclers Plus un Barkānu ģimenei, Ģirtam Valdim Kristovskim. Sakām Paldies arī visiem Rietumu latviešiem, kas nometnē piedalījās un maksāja rietumnieku dalībmaksu, tādējādi arī daļēji palīdzot Latvijas ģimenēm.

Sanita Bučiniece
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com