18. novembris – sirsnīgi un lepni

Palielināt / Enlarge

Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa. Priekšā Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar ģimeni. Otrā rindā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un ministru prezidente Laimdota Straujuma. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Pie tortes – Ligita Odumiņa, viena no svētku tortes konditoru komandas. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Militāra parāde Daugavmalā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Prezidents kājām no Daugavmalas aizgāja uz Melngalvju namu. Viņu pa ceļam intervēja Egils Zariņš; prezidents vairākas reizes fotografējās ar tautu. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Vaira Vīķe-Freiberga Rīgas Latviešu biedrības namā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Rīgas Latviešu biedrības namā. Koris ar diriģentu Edgaru Račevski. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

„Staro Rīga“ Bastejkalnā – vairāki rakstaini dūraiņi ar dzīvo uguni – ploškām vidū. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Valsts prezidents Raimonds Vējonis vakarā pie Brīvības pieminekļa. FOTO Aina Gailīte.

Šogad daudzi bija parūpējušies, lai 18. novembra pasākumi ritētu raiti un paliktu ilgi atmiņā, arī daba – visu dienu lija. Kā jau pieņemts, rīts iesākās ar dievkalpojumu Doma baznīcā, tad oficiālā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa, Saeimas svinīgā sēde ar Ināras Mūrnieces uzrunu, kura izsauca jūtamu satraukumu opozīcijas rindās, militārā parāde Daugavmalā, Valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija Melngalvju namā, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltītais koncerts Nacionālajā teātrī (tikai lūgtām personām), prezidenta uzruna pie Brīvības pieminekļa vakarā, Valsts himnas dziedāšana 11. novembra krastmalā un svētku uguņošana. Papildus tam, visas dienas garumā dažādos kultūras centros notika svētku koncerti, var teikt – katra gaumei. Un šogad tieši šai vakarā tika atklāts arī gaismas festivāls Staro Rīga, kas pirmo reizi izgreznoja arī Brīvības pieminekli. Īsumā pastāstīšu to, ko pati redzēju.

Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa

Laukums tikai nedaudz pie paša pieminekļa apjozts ar barjerām, pārējo laukuma daļu uzraudzīja ik pa gabalam stāvošie pašvaldības policisti, goda sardze pie pieminekļa; no Laimas pulksteņa puses nāk, rindās sastājušies, valsts augstākās amatpersonas, prezidents ar ģimeni, vairāki ministri un deputāti ar bērniem, ārvalstu vēstnieki –šoreiz arī no samērā eksotiskām valstīm un no lielās kaimiņvalsts arī.

Bruņoto spēku karavīri stāv taisni izslējušies kā stīgas, pūtēju orķestris nospēlē Dievs, svētī Latviju. Skatītāju pamaz, toties lietussargu krāsas spilgtas. Gājiena beigās arī pāris rindas ar tautas pārstāvjiem, galvenokārt ar maziem bērniem, tiem būs atmiņas visam mūžam. Noslēgumā prezidents aprunājas un sarokojas ar vairākiem skatītājiem, daudziem ir vēlme nofotografēties kopā, tas brīžam izsauc jautrību.

Militārā parāde Daugavmalā

Man tā sākas ar preses pārstāvju kontroli pils vārtu rūmē, foto somas tiek izpurinātas, kabatas izgrieztas uz otru pusi, krastmalā saņemam norādījumus uz kuru pusi, līdz kurai līnijai un kad varam iet un skriet. Parādei sastājušās daudzas Latvijas armijas daļas dažādos formas tērpos zem dažādiem karogiem, tāpat vairāku NATO valstu karavīri ar saviem karogiem. Šogad skatītājus priecēja britu atraktīvā soļošana, pagājušo gadu – ASV.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un ģenerālleitnants Raimonds Graube pieņem parādi un dodas sasveicināties ar karavīriem. Lietus līst, skaidri zinu, ka bildes būs slapjas, un kājas jau tagad ir slapjas. Svinīgi noformētajā tribīnē, kur zem jumta stāv amatpersonas un citu valstu militārie atašeji, prezidents saka uzrunu un apsveic visus Latvijas dzimšanas dienā. Tad karavīri taisnās rindās aizsoļo, un viņiem seko militārās tehnikas demonstrējumu brauciens. To tehnikas vizināšanu es uztveru vēsi, vienkārši nelieli demonstrējumi, bet skatītājiem un visiem bērniem tā ļoti patīk. Vienalga kurš jautās,– vai prezidents, vai ģenerālis, kas tev vislabāk patika, – visi bērni atbild: tanki. Šogad lietus dēļ pār krastmalu nelidoja helikopteri ar lielo karogu, toties Rīgas jūras līcī atradās divi Krievijas karakuģi – vairākas dienas glābās no vētras Baltijas jūrā.

Pa ceļam uz Latviešu Biedrības namu iegriezos Kronvalda parka baltajā teltī, kur tika dekorēta dzimšanas dienas torte 40 m² lielumā – balta ar dzērveņu sarkano. Milzīga un ļoti garšīga! Paldies Ligitai Odumiņai no konditoru komandas par cienāšanu. Vakarā torte tika sagriezta apmēram 13 000 gabaliņos, un divu stundu laikā tika apēsta un slavēta. Šāda garda dāvana Latvijas dzimšanas dienas viesiem tiek dota tikai otro gadu; es jau gaidu nākamo torti.

Latviešu biedrības namā – Māmuļā

Vīru koru dižkoncerts pulcēja milzum daudz klausītāju, daudzi stāvēja kājās. Apvienotajiem vīru koriem pievienojās arī jauniešu jauktais koris maestro Edgara Račevska virsvadībā. Rīgas LB priekšsēdētājs Guntis Gailītis visus sveica ar īsu uzrunu un pieteica koncerta viesi, eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kuru skatītāji uzņēma ar ilgiem aplausiem, kājās stāvot. Pēc bijušās prezidentes uzrunas kāds vīrs, šķiet, ka korists, skaļā balsī oponēja, faktiski, – saucot lietas īstajos vārdos, bet tas notika tik ātri un tam netika pievērsta oficiāla uzmanība, ka es tikai varu atstāstīt par šādu faktu.

Kora dziesmas bija viena par otru skaistākas. Sapratu, ka šeit ir sava gaisotne, ka koncerta apmeklētāji arī ir ilggadīgi; kādu brīdi mani sanervozēja aiz manis sēdoša lakstīgala, kas spalgā balsī dziedāja līdzi vairākas dziesmas. Par cik šeit biju pirmo reizi (pēdējoreiz šeit biju virsnieku nama laikos), nevaru skaļi teikt, te ir tā un šitā, bet savs iespaids man radās, kuru gan man gribētos mainīt, tāpēc centīšos Māmuļā iegriezties vēl. Ēkas greznais interjers atjaunots, trešā stāva halli rotā arī trīs Ulda Zemzara gleznas; 90-to gadu darbi.

„Staro Rīga“

Izejot ārā, tumsā un lietū, devos pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa Krišjāņa Valdemāra ielā. Tur uz skatuves skanēja patriotiskas dziesmas un pulcējās milzums ļaužu lielajam lāpu gājienam. Nenoskaidrojusi pa kādām ielām gājiens ies, devos uz Bastejkalnu apskatīt kādu gaismas festivāla Staro Rīga jauno objektu. Tur man acīs iekrita vairāki it kā metāla no iekšpuses sveču izgaismoti rakstaini dūraiņi, tas bija skaisti un silti. Pa to laiku arī 14 000 – 15 000 cilvēku lielais lāpu gājiens noslēdzās pie Brīvības pieminekļa. Sākās kora Kamēr un pūtēju orķestra koncerts. Pieminekļa pakājē atkal bija skaistos rakstos izkārtoti sanestie ziedi; manuprāt, šie ziedu kārtotāji – darbinieki ir pelnījuši oficiālu atzinību un uzslavu.

Ieradās prezidents Raimonds Vējonis, kāpa dekorētā tribīnē un teica raitu runu sanākušajai tautai zem raibiem lietussargiem. Tad viņš ar pavadošajām personām atkāpās, laukumā nodzisa prožektori. Visi stāvēja, atliektām galvām, un skatījās uz Brīvības pieminekli; viss sākās: skanēja Jāņa Lūsēna Trīs zvaigznes, piemineklis līdz pat zvaigznēm iemirdzējās te karoga krāsās, te Lielvārdes jostas rakstos. Tas bija fantastiski, emocionāli un skaisti, un, galvenais, tas bija pārsteigums visiem. Iedegās prožektori, un prezidents ienira tautā.

Uz šādas nots man beidzās Valsts svētku svinības Rīgā. Citiem svētku kulminācijas brīdis bija uguņošana Daugavmalā. Es neesmu šāda pasākuma cienītāja klātienē, patīk tikai bildes paskatīties. Bet Rīgas uguņošanu tomēr redzēju no vilciena loga, jo vilciena vadītājs pat piebremzēja, un visi pasažieri saskrēja pie logiem.

Latvijas dzimšanas dienu svinēja ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās un citās valstīs, katrā latviešu mājā un, iespējams, ne tikai latviešu.

Dievs svētī Latviju!

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“