Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latvijas valsts svētki Adelaidē

Deviņi sarīkojumi par godu Latvijas dzimšanas dienai

Laikraksts Latvietis Nr. 388, 2015. g. 27. nov.
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Latvijas karogs pie Bernsaides (Burnside) Pilsētas pašvaldības nama. FOTO Pēteris Strazds.

Meditācija ar mūziku baznīcā. FOTO Pēteris Strazds.

Meditācija ar mūziku baznīcā. Jānis Laurs (čells) un Andris Jansons (klavieres). FOTO Pēteris Strazds.

Meditācija ar mūziku baznīcā. Vineta Lagzdiņa. FOTO Pēteris Strazds.

Meditācija ar mūziku baznīcā. Lilita Daenke ar tēva darināto kokli. FOTO Pēteris Strazds.

Ja viens piemiņas sarīkojums ir labs, vai deviņi ir deviņas reizes labāk? Adelaidē šogad patiešām varēja veselas deviņas reizes pieminēt Latvijas 97. dzimšanas dienu. Pie vismaz četriem sabiedriskiem namiem 18. novembrī uzvilka karogu, un jebkurš varēja būt šim notikumam par liecinieku; piemiņas dievkalpojums notika jau 15. novembrī, bet tieši 18. novembrī varēja tai pašā baznīcā apmeklēt mīļākas dzejas un mūzikas meditāciju; pēc kuras liels ļaužu pulks devās uz mielastu, kas bija sarunāts British hotelī.

Piektdienas, 20. novembra, vakarā bija sarīkota goda konsula un DLOA pieņemšana Tālavas Lielajā zālē, bet sestdienas, 21. novembra, rītā ar karoga uzvilkšanu un pūtēju orķestra mūziku ģimenes, bērni un jaunieši Tālavas dārzā varēja savā veidā svinēt Latvijas dzimšanas dienu. Ja nu kādam vēl nepietrūka spēks, tad svētdien, 22. novembrī, varēja apmeklēt Latviešu biedrības rīkoto svinīgo aktu, kurā ar savu svētku runu uzstājās Ārlietu Ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Elferts. Katru dienu kaut kas, – pilnīgi kā uz darbu!

Nebiju vienīgā, kas uz baznīcu neaizgāja; esot bijuši gaužam maz dievlūdzēju. Trešdien, 18. novembrī, Latvijas karogs lepni plīvoja pie Bernsaides (Burnside) Pilsētas pašvaldības nama, pie Tālavas, pie Daugavas Vanagu nama un pie Baltiešu Aprūpes nama.

Vēlā pēcpusdienā apmeklēju pagājušā gadā dzimušo tradīciju baznīcā noturēt Meditāciju ar mūziku un dzejas un prozas lasījumiem.

Puskrēslā, baznīcas mūru vēsumā (ārā bija +38 grādi! (Celsija)) Andris Jansons sāka spēlēt Bēthovena Mēnesnīcas sonātes pirmo, sapņaino daļu. Sāka nepieteikts un tik klusiņām, ka daži pat neapjauta, ka priekšnesums jau sācies. Tāpat, bez pieteikuma, bet ar saviem ievada vārdiem Jānis Laurs ļāva runāt sava skaistā čella sulīgai, bagātīgai balsij ar un bez klavieru pavadījuma. Prāvests Jānis Priedkalns atgādināja par leģionāriem, un kā tie Otrā pasaules kara laikā svinēja Valsts Svētkus, cīnīdamies par Latvijas brīvību un pastāvēšanu.

Vineta Lagzdiņa meistarīgi spēlēja flautu, pa starpām skandējot Māras Zālītes dzeju; Gunta Rudzīte nolasīja Annas Brigaderes aprakstu Astoņpadsmitais novembris par Latvijas valsts dibināšanas aktu 1918. gada 18. novembrī, kas beidzās ar vārdiem: „Drūmi mākoņi gulēja pār Latvijas dzimšanas stundu. Katrpus šūpuļa draudēja pacelta dūre. Dievs, Svētī Latviju!“ Vēl jau bija ar asinīm jāizcīna šī pasludinātā, patstāvīgā valsts.

Tad, kā no debesīm, plūda stīgu mūzikas skaņas, jo Lilita Daenke, balkonā paslēpusies, neredzēta spēlēja tautas dziesmas uz tēva darinātas kokles. Ārkārtīgi skaisti!

Meditācija beidzās ar Rīgas Dziesmu Svētkos ieskaņoto Ērika Ešenvalda Dvēseles dziesmas atskaņojumu.

Par izpildītāju var pieteikties katrs, kam vēlēšanās kaut ko spēlēt vai sacīt kā dāvanu Latvijai. Jāpateicas Margotai Puķītei par skaisto ideju, sarīkot neformālu, taču tomēr svinīgu sanākšanu, kas apmeklētājiem sniedz garīgu baudu.

Tieši baznīca ir īstā vieta šādai meditācijai. Kad vēl pēdējā dienas gaisma kā telpas vienīgais apgaismojums plūst cauri milzīgai, krāsainai stikla vitrāžai blakus altārim, un patīkams vēsums veldzē no dienas svelmes, tad katrs, mūziku un lasījumus klausoties, var ielūkoties sevī un būt klusībā viens ar savām domām par Latviju. Domas netraucē liekas runas vai aromāts no sekojoša kafijas galda, vai uzkodām ar vīnu. Paldies pienākas arī draudzes Dāmu komitejas priekšniecei Maijai Silai par dievnama atslēgšanu.

Vēlāk tai pašā vakarā tauta varēja priecāties British hotelī, bet par to būs rakstīt kādam, kas tur bija. Par citiem sarīkojumiem apraksti sekos.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com