Redakcijā

Palielināt / Enlarge

Rīgas Domes "Saistošie noteikumi" par Latviešu strēlnieku laukuma teritorijas izmantošanu un apbūvi.

Palielināt / Enlarge

„Latviešu strēlnieku laukuma teritorijas izmantošanas un apbūves saistošo noteikumu“ 1. pielikums, sadalot laukumu atsevišķās teritorijās ar atšķirīgiem noteikumiem.

Palielināt / Enlarge

„Latviešu strēlnieku laukuma teritorijas izmantošanas un apbūves saistošo noteikumu“ 5.1. pielikums, nepārprotami norādot Okupācijas muzeja piebūves un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla apjomus un novietojumu.

Sveicināti, lasītāji!

Laikraksta Diena 3. februāra numurā ir publicēta saruna ar arhitektu Tomu Kokinu par Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves būvatļaujas noraidīšanu. Manuprāt, tā ir dīvaina un kļūdu pilna, un ir raksturīga metodēm, kuras izmanto projekta pretinieki.

Piemēram, tāda elementāra kļūda, ka Strēlnieku laukumā „kara laikā tika sagrauta tur esošā apbūve“. Kā zināms, visu kvartālu nolīdzināja vēl pirms kara Ulmaņa laikā 1938. gadā, un pat būvbedre tika izrakta, lai celtu Rīgas pilsētas Valdes biroju namu.

Arhitekts saka, ka „lielākā projekta virzītāju kļūda, ka viņi pieņem, ka Strēlnieku laukums ir tāds, kāds ir, un tāds arī paliks. Respektīvi, nav veikta elementāra pilsētbūvnieciska analīze, kāda šī vieta izskatīsies nākotnē.“ Viņa redzējumā „ideālā scenārijā laukums tiek atjaunots vēsturiskajās parcelācijas robežās. [...] Gar Grēcinieku ielu, Kaļķu ielu un droši vien arī 11. novembra krastmalu paredzēta apbūve.“ Šo vīziju arhitekts Kokins noapaļo ar apvainojumu: „Projekta virzītāji nav spējuši vizualizēt ēku nākotnes kontekstā un izanalizēt skatpunktus“. Tātad – projekta virzītāji ir nekompetenti.

Tomēr īstenība ir tieši pretēja. Rīgas domes priekšsēdētājs N. Ušakovs ir izsludinājis Rīgas domes 2010. gada 13. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 64 „Latviešu strēlnieku laukuma teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi“, ar kuriem var iepazīties Rīgas pilsētas būvvaldes mājas lapā.*

Saistošos noteikumos ir iestrādātas Birkerta projekta kontūras un ieskicēts plānotās pārbūvētās ēkas profils. Detālplānojumā ir noteikta skaidra vīzija par to, kāds izskatīsies pats laukums. Ir minēti gājēju celiņi, nelielu koku stādījumi, iespējamo „atklātu ūdensbaseinu, strūklaku, ūdens virsmu un kritumu (ūdens sienas u.tml.)“ iekārtošana. Laukuma malā pie 11. novembra krastmalas ir paredzēti apstādījumi, kuri „nedrīkst blīvi aizsegt skatu uz Daugavas telpu un no Daugavas uz Vecrīgas apbūves panorāmu“. Kokina vīzijā paredzētā apbūve nav atļauta, kā arī nav atļauti reljefa pacēlumi par vairāk nekā 0,3 m virs muzeja ēkas ieejas līmeni.

Arhitekts Kokins apgalvo, ka „Tas daudzus aizvaino, protams. Redzams, ka tas milzīgais darbs, kas ieguldīts, cīnoties par vecpilsētas kvalitāti, tiek ignorēts.“ Patiesībā viņš pats aicina ne tikai ignorēt milzīgo darbu, kas ieguldīts detālplānojuma sagatavošanā un publiskā apspriedē, bet arī ignorēt lielo darbu, kas ieguldīts muzeja pārbūves projekta sagatavošanā un muzeja jaunās izstādes plānošanā un gatavošanā.

Kļūdains ir arhitekta Kokina apgalvojums, ka „Pēdējā pilsētas arhitektu kolēģijas sēdē konstruktīvā vienošanās tika panākta“. Līdz šai dienai Rīgas pilsētas arhitektu kolēģija nav nākusi ar pozitīvu atzinumu par jebkuru no sēdē piedāvātiem kompromisiem.

Zīmīgi, ka kampaņas laikā arhitekti-pretinieki ir bez aizķeršanās maldinājuši sabiedrību, uzdodot vēlamo par esošo, bet esošo par neesošo – dēvēdami arhitektu viedokli par Vecrīgas attīstību par reālu attīstības plānu, bet likumīgo detālplānojumu par neesošu.

Kam izdevīgi šādi maldi?

GN
2016. gada 6. februārī

* http://www.rdpad.lv/detalplanojumi_tabula/faili/saistosie_noteikumi_strelnieku_laukums.pdf