Kas ir „Garezers?“ Mēs esam „Garezers“!

Palielināt / Enlarge

Mācītājs Roberts Franklins „Garezera“ sezonas atklāšanā notur svētbrīdi akcionāriem un viesiem Karogu kalna pakājē. FOTO Vilnis Trops.

Palielināt / Enlarge

Izglītības nozares vadītāja nolasa ziņojumu par „Garezera“ mācību programmām. No kreisās: „Garezera“ padomes priekšsēde Anda Vizule. FOTO Vilnis Trops.

Palielināt / Enlarge

Garezera 2016. gada padome. Pirmā rindā: Samuels Knochs, Lauris Rožkalns (rev. komisija), Anda Vizule (priekšsēde), Jēkabs Bērzkalns (kasieris) Vilnis Gertners. Otrajā rindā: Jānis A. Kukainis, Andra Krieva, Anita Briede-Bilsēna; 3. rindā: Markus Apelis (sekretārs), Imants Ejups (prezidents), Mārtiņš Pūtelis, Gunārs Inka, Pēteris Burģelis (rev. komisija). FOTO Vilnis Trops.

Ir vēl agrs rīts bet jau, netālajā Garezera ēku kompleksā skan darbošanās troksnis. Tur korporāciju dalībnieki saved kārtībā naktsmājas kārtējam komeršu saietam maija mēnesī. Darba rosme Garezerā, tā pastāvēšanas 51. gadā nerimst. Jau agrā pavasara mēnesī notiek rosība Latviešu mācību un atpūtas centrā Garezers. Ir tikai maija mēneša pirmā nedēļa, bet jau darbošanās dažos centra nostūros ir sākusies, pirms meiteņu un zēnu kāju dipoņa, kā arī balsis ierastajās takās nomainīs pirms tam ierasto motorzāģa troksni un āmuru klaudzēšanu.

Visi centra atjaunošanas un uzlabošanas darbi tiek vērsti uz centra sagatavošanu laicīgi kārtējam mācību un atpūtas darbam Garezerā. Arī raugoties ēdamzāles virzienā, mūs var saistīt ļaužu sarunas nelielās grupiņās, kur tiem, savstarpēji apsveicinoties un pārrunājot dažādas lietas, pulcējas ar vien vairāk Garezera akcionāri, lai lemtu par šī gada vasaras sezonas darbību un atrast jaunus veidus, kā Garezerā ikdienā uzlabotu tā eksistenci.

Ar ikgadēju un ierastu aicinājumu Garezera prezidents Imants Ejups aicina visus pulcēties Karogu kalna piekājē, kur kalnā karogu mastā tika uzvilkti ASV un Latvijas karogi, klātesošajiem nodziedot Latvijas himnu. Ar svētvārdiem mācītājs Roberts Franklins pateicās Dievam par rasto iespēju tautas dēliem un meitām rast Latvijai līdzvērtīgu nostūri šajā viesmīlīgajā zemē, lai pilnībā sevi atdotu mācībām un atpūtai. Jau kuro gadu, visu paaudžu latvieši rod piepildījumu, smeļoties tautas kultūras apcirkņos un bagātinot sevi ar iesaistīšanos dziesmās un dejās. Mūsu rīcībā ir trīs bagātīgi iekārtoti muzeji, ar jo plašu tautas kulturālā mantojuma klāstu. Arī trešajam – Skautu un gaidu muzejam ir apjomīga ekspozīcija, kas uzskatāmi parāda latvju jaunatnes kustību Latvijā un arī šeit, mūsu trimdas zemē – ASV.

Pēc mācītāja R. Franklina uzrunas, Garezera prezidents visus klātesošos aicināja Treimaņa zālē uz akcionāru kopsapulci. Sezonas ieskaņai, visiem darbs ir pa pilnam, lai savā starpā izspriestu un pārrunātu lietas par vēl efektīvāku Garezera pārvaldes darbu.

Ar sekmēm ir aizvadīts centra pastāvēšanas 50. jubilejas gads, kurš liek mums paskatīties uz šajā laika periodā noieto ceļu ar mazliet redzošākām acīm un secināt, ka mēs atrodamies laikā, kad 21. gs. tehnoloģijas mums uzliek jaunus pienākumus, tās apgūt. Jau vairs aiz kalniem nav Latvijas simtgade. Ar kādiem sasniegumiem mēs to sagaidīsim mācībās, darbā un arī sportojot? Uz visiem šiem jautājumiem akcionāriem ir jārod skaidra atbilde. Cik lielā mērā atbalstīsim mūsu iemīļoto Latviešu izglītības un kultūras centru? Vai mums pietiks nauda ziedojumiem, lai atbalstītu iecerēto – viena miljona dolāru G-50 naudas līdzekļu fondu, lai nākamos 50 pastāvēšanas gadus varētu brīvi cepuri kulstīt?

Ar katru gadu arvien vairāk nolietojas ēku fonds, un ir nepieciešams veikt kapitālus uzlabojumus visā 105 akru teritorijā. Mēs ik gadus Garezerā pievienojam pa jaunai celtnei. Bet, vai mūsu labdarības ziedojumi neizsīks un vai mūsu uzbūvētajai infrastruktūrai, to uzturēšanai kārtībā mums naudas pietiks, jo jau tagad tās izlietojums mūsu izstrādātajām mācību programmām, izdevumi par tām pārsniedz ieņēmumus no skolas un nometņu ieņemtajām naudām? Šie un līdzīgi jautājumi varētu likt par daudz ko padomāt akcionāriem kopsapulces laikā. Mēs apzināmies, ka šo zemes platību, ar uz tām atrodošajām ēkām (daļēji, jo daudz ko esam būvējuši no jauna), esam nopirkuši, un tās mums arī ir jāuztur kārtībā.

Atbildi šajā laika momentā mums varēja dot Garezera prezidents savā ikgadējā ziņojumā kopsapulcei. Varbūt, daudzi atradīs atbildi uz šiem sasāpējušiem jautājumiem Garezera prezidenta Imanta Ejupa ziņojumā.

Savu ziņojumu akcionāru kopsapulcei viņš uzsāka ar vispārēju sveicienu klātesošajiem.

Imanta Ejupa ziņojums kopsapulcē

Cienījamie Garezra akcionāri, viesi un draugi! Sveicu Jūs visus 2016. gada kopsapulcē! Pēc visai garas ziemas mēs visi esam atkal laimīgi būt kopā pavasarīgajā Garezerā. Visu pirms es vēlos pateikties administrācijas darbiniekiem – Pēterim Pūtelim, Sandrai Pavlovskai, Mārai Korei, Guntaram Rusmanim, Ilēnai Rusmanei, Erikam Ārumam un Modrim Vilemsonam. Vēlos izteikt pateicību mūsu programmu vadītājām: Sandrai Kronītei-Sīpolai, Lailai Švalbei, Ivetai Eilandei un Kristai Cickovskai par labo sadarbību 2015. gadā. Padomes vārdā pateicos visiem pagājušās vasaras darbiniekiem, to skaitā – skolotājiem, audzinātājiem, virtuves saimniecei ar saviem darbiniekiem, ambulances personālam, ūdens sargiem, nodarbību vadītājiem, Dzintaru biroja un kantīnes vadītājām, visiem saimnieka puišiem un meitenēm. Vissirsnīgāko pateicību tomēr ir pelnījuši tie simti cilvēku, kuri brīvprātīgi ziedoja savu brīvo laiku Garezeram. Paldies visiem! (Aplausi!)

Nepilni 19 mēneši darbā ir pagājuši administratoram Pēterim Pūtelim. Pa to laiku esam paguvuši nosvinēt Garezera 50 gadu darbības jubileju ar golfa, futeņa, voleja turnīriem, krāšņu salūtu, Palooza sarīkojumu, Garezera vidusskolas 6 nedēļas, Garezera Garšas, divus GSS posmus, Garezera izstādes, dokumentālās filmas izrādi par šo centru, LELBAS izkārtotos dievkalpojumus, 3x3 ģimeņu nometni, 3 bērnu nometnes posmus, ansambļa Pērkons koncertu, GVV izlaiduma koncertu, 6 Biz-biz bērnu nedēļas un Gaidu un skautu ziemas nometni. Interesants gads, vai ne!

Kopš pagājušā gada akcionāru kopsapulces mēs kā akcionāri esam fokusējuši darbu, turpināt sekot izveidotam stratēģiskam plānam, lai nākotnes vadītāji varētu turpināt strādāt pie jau iepriekš norādītām vajadzībām, attīstīt Atbalsis, kā ienākuma avotu, aktīvi piedalīties citu organizāciju sarīkojumos, iepazīstinot tautu ar Garezera darbību, aktīvi palīdzēt Pēterim Pūtelim pildīt savus administratora pienākumus, sakārtot administrācijas un padomes rokasgrāmatu, kurā tiktu atspoguļotas šodienas vajadzības, pārskatīt statūtus un proponēt izmaiņas Garezera vajadzībām, strādāt pie finansēm un fondu pārkārtošanas, uzstādīt efektīvu līdzekļu vākšanas kampaņu.

Ar ilggadīgās Garezera kasieres Baibas Dumpes pensijā iešanu, kasiera darbā atnāca Modris Vilemsons, kurš varēja kārtot ikdienas un sezonas kasiera vajadzības. Vasaras beigās pieņēmām pilna darba laika kasieri Ilēnu Rusmani, kurai, kopā ar vīru Guntaru Rusmani, Garezera nākotnes attīstība un pastāvēšana ir sirds lieta. Padomes loceklis Jēkabs Bērzkalns pieteicās palīdzēt un kopā ar Ilēnu savest grāmatvedību kārtībā. Ir ievestas jaunas programmas un procesi, lai Garezera finanses saskanētu ar grāmatvedības jaunajiem noteikumiem. Visi līdzekļu fondi tiek pārkārtoti, lai katru mēnesi varētu pārskatīt izdevumus un sadarboties ar auditoriem. Paldies Ilēnai un Jēkabam par neskaitāmi daudz nostrādātām stundām!

Garezera 50 gadu pastāvēšanas iedvesmā, tika uzstādīta līdzekļu vākšanas kampaņa. Nolasīšu vēstuli, kuru nosūtīsim visiem akcionāriem: „Kad sākām plānot Garezera 50 gadu pastāvēšanas jubileju, izveidojās kopējs priekšstats, ka Latviešu centrs atrodas pusceļā. Kad Garezeru dibināja, neviens nezināja, cik ilgi tas pastāvēs. Tas pats jautājums tika pacelts pēc Latvijas otrreizējās neatkarības nodibināšanas. Izrādās, ka Garezers ir ne tikai pastāvējis, bet arī turpina augt un attīstīties.

Ir skaidrs, ka mūsu visu uzdevums un mērķis ir nodrošināt, lai Garezers pastāv un attīstās vēl nākamos 50 gadus. Identificējām centra novecojošo infrastruktūru, kā būtiskāko problēmu Garezera turpmākai pastāvēšanai. Pagāja vairāki mēneši, pirms paspējām visas, tobrīd lielākās un svarīgākās vajadzības salikt kopīgā sarakstā ar aptuveniem budžeta skaitļiem.

Lai atjaunotu vai remontētu un papildinātu esošo infrastruktūru, rēķinājām, ka izmaksa būtu tuvu pie miljons dolāriem dažos nākamajos gados. Ar šo nolūku dibinājām G-50 fondu, vācām ziedojumus kapitālā fonda, rezerves un izglītības vajadzībām. Līdz šim esam saņēmuši vairāk par $ 400 000, no kā esam pirmos $ 250 000 izmantojuši, veicot pirmos projektus no kopējā saraksta. Mums šovasar ir dota iespēja ieguldīt vēl $ 100 000 Garezera nākotnei. Tas ir matching fond challenge no Garezera Draugu pulka. Ja latviešu organizācijas var kopīgi sasniegt $ 50 T ziedojumos, tad Garezera Draugu pulks arī noziedos tādu pašu summu. Esam līdz šim saņēmuši $ 15 T lielu summu.

Nākamā prioritāte uz saraksta ir Indrānu ēku remonts. Tur ir astoņas kabīnes, kur dzīvo 8 – 10 gadus veci nometņotāji. Zināmi uzlabojumi ir nepieciešami, lai atbilstu pavalsts noteikumiem. Vajadzētu arī atvietot oriģinālās divstāvu gultas, salabot vai atjaunot jumtus, logus, durvis, kāpnes un paplašināt vannas istabas.

Kā nākamo soli, mēs pētām saucamo ģenerālo plānu, gan Garezera īpašumam, gan organizācijas darbībai. Tas būtu process, kas iesaista visu Garezera saimi, lai identificētu svarīgākās vērtības, vajadzības un mērķus nākotnes darbībai. Tas būtu pamats tālredzīgai attīstībai, kas iet uz zināmu secību, neskatoties uz padomes vai administrācijas maiņām, palīdzētu līdzekļu vākšanas darbībai un būtu zināms, kam ir nepieciešams atbalsts. Aicinām Jūsu organizāciju piedalīties ar mums, lai kopīgi nodrošinātu Garezera darbību nākamajos 50 gados.

Kas ir Garezers? Mēs esam Garezers!

Šogad 5 padomes locekļiem beidzās termiņi. Visi pieci ir nolēmuši kandidēt no jauna Garezera padomē. Garezera padome novērtē Jūsu padomus, enerģiju un labo sadarbību. Sagaidu, ka Jūs ievēlēs aklamācijas kartībā.

Šovasar atkal visas mācību programmas būs apmeklētas kuplā skaitā. Atklāsim divas jaunas papildprogrammas: Valodas sēta un Valodas vārti. Jaunās programmas izauga no plašai publikai atvērtām pārrunām, kā Garezers varētu piesaistīt bērnus un arī ģimenes, kurām valodas spējas nav diezgan, lai šo ģimeņu bērni varētu sekmīgi piedalīties pamata mācību programmās ar latviešu valodu. Šajās divās papildus programmās būtu jāpiedalās ikvienam, lai iesaistītu visus ģimenes locekļus, neatkarīgi no viņu latviešu valodas zināšanām. Tādējādi būtu izveidota vide, kur sekmīgi noritētu latviešu valodas vingrināšana.

Marta vidū, 14. Vispārējo Latviešu dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas priekšniece Marisa Gudrā, kura arī ir GVV absolvente, atbrauca uz Garezera padomes sēdi, lai personīgi lūgtu GVV piedalīties Baltimoras svētkos 2017. gadā, no 30. jūnija līdz 3. jūlijam. GVV direktore jau ir uzsākusi sarunas ar skolas saimi un audzēkņu vecākiem par iespēju piedalītie Baltimoras Dziesmu svētkos.

Pēdējos gados Garezeram ar PBLA un ALA starpniecību no Latvijas Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda ir piešķirtas lielākas naudas summas. Šīs naudas segs lielu daļu Latvijas skolotāju G-1 vīzu nokārtošanu, lai tie varētu strādāt Garezera mācību programmās, segs kulturālu pasākumu izdevumus, kā arī būs atbalsts Latvijas mākslinieku viesošanās laikā Garezerā un lieti palīdzēs GVV mācību materiālu izgatavošanā. Šovasar gaidām Tautas mūzikas mūziķus no Latvijas, lai tie varētu muzicēt vidusskolā, GSS un arī veidot Tautas mūzikas paraugklases plašākai publikai. Latvijas Kultūras ministrija jau ir piešķīrusi Garezeram naudu Latvijas simtgades svētku izrīkošanai 2018. gadā.

Kā dzirdiet, mēs jau kaļam plānus nākotnei! Garezers ir jau pastāvēji 51 gadu un tas ir spējis mainīties, lai pielāgotos jaunām vajadzībām un prasībām, bet pamata misija nav mainījusies. Garezers ir vieta, kur vienmēr būs iespējas latviešiem pulcēties, mācīties un priecāties Dievam un Latvijai!

Vilnis Trops
Garezerā, 2016. gada 7. maijā
Laikrakstam „Latvietis“