Intervija – Lāra Brennere

Palielināt / Enlarge

AL56KD rīcības komitejas līdzpriekšsēdes Lāras Brenneres uzruna pēc Kultūras dienu karoga saņemšanas Austrālijās Latviešu 55. Kultūras dienu Kopkoru koncerta noslēgumā Sidnejā 2014. gada 30. decembrī. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Lāra Brenere (centrā) Dziesmu un Deju svētku gājienā Rīgā 2013. gada 7. jūlijā. FOTO Gunārs Nāgels.

Šķiet tikko sagaidījām 2016. gadu, bet nu, dienām lielā ātrumā ritot, strauji tuvojas Austrālijas Latviešu Kultūras dienas – un šogad tās būs jau 56. Kultūras dienas. Lai iepazītos ar tās rīkotājiem un lai uzzinātu kaut ko par gaidāmajām Kultūras dienām tikos Melburnas Latviešu namā ar vienu no šī gada Kultūras dienu rīkotājām – Lāru Brenneri. Tikko ir beidzies Lāras vadītais deju mēģinājums ar Daugavas skolas audzēkņiem, kā jau katru sestdienu.

– Vai Tu pirmo reizi vadīsi ALKD?

LB: Jā, šī ir pirmā reize, kad vadīšu Kultūras dienas. Bez tā es esmu vadījusi tautas dejas kopu Ritenītis kopš 1996. gada, tas ir pāri par 20 gadiem. Arī esmu vadījusi Austrālijas latviešu deju kopu Jūrmalnieki kopš 2012. gada. Esmu arī bijusi Kultūras dienu rīcības komitejā kā nozares vadītāja tautas deju nozarē 1999. gadā un 2002. gadā, kad bija Ivara Mirovica vadītās Kultūras dienas Melburnā. Pieredze jau ir.

– Vai Tev varbūt kāds no ģimenes ir bijis Kultūras dienu vadītājs?

LB: Jā, arī mana vecmāmiņa – Eva Brennere ir bijusi Austrālijas Latviešu Kultūras dienu vadītāja 1989. gadā.

– Kādi tad ir Tavi radu raksti? Iepazīstini mazliet ar sevi!

LB: Es neesmu dzimusi Austrālijā; esmu piedzimusi Anglijā. Es ierados Austrālijā, apmēram, gada vecumā. Mani vecvecāki ieradās Austrālijā pēc kara, pēc dīpīšu nometņu laika Vācijā. Mans tēvs ir dzimis Austrālijā, bet māte – Anglijā; mātes tēvs ir no Latvijas, bet mātes māte ir austriete. Mans tēvs bija aizdevies uz Angliju kopā ar Mālu teātra ansambli; Anglijā, svinot Jāņus, viņš satika manu mammu. Anglijā viņi saderinājās, apprecējās, un tad piedzimu es. Un tad dāvana no vecvecākiem Melburnā bija vienvirziena biļetes, lidojumam uz Austrāliju.

–Kādas ir Tavas pašas pirmās atmiņas par Austrālijas Latviešu Kultūras dienām?

LB: Es zinu, ka es esmu bijusi uz daudzām Kultūras dienām kā mazs bērns, vēl klēpī vecākiem droši vien, bet pirmās īstās atmiņas bija no vecmammas kultūras dienām 1989. gadā, kad es dejoju ar Daugavas skolu Tautas deju sarīkojumā, Melburnas Pilsētas namā (Town Hall). Tas bija Ivara Dragūna tautas deju uzvedumā. Es atceros, ka mēs dejojām vienā lielā dārziņā un viena no meitenēm izkrita no dārziņa un pa vidu palika... un man tas tā prātā palicis; viņas seja, ko lai es daru? Un es zinu, ka viens no mazajiem dejotājiem pazuda Melburnas pilsētas namā tieši tajā sarīkojumā. Viņš kaut kur pazuda, un mamma un paps nevarēja viņu atrast...

– Vai ir kādas īpaši spilgtas atmiņas no Austrālijas Latviešu Kultūras dienām?

LB: Arī no 1989. gada, kad šķiet bija koris Daugaviņa no Latvijas, kora diriģentam Kārlim Beinertam ar sievu Viju un ģimeni bija naktsmājas pie mums. Es labi atceros, ka mēs bijām uz kora Daugaviņa koncertu un labi atceros tās dziesmas un tos iespaidus no tām dziesmām – tas bija vienreizēji!

– Man liekas, ka koris „Daugaviņa“ bija viens no pirmajiem lielajiem koriem, kas atbrauca uz Austrāliju...

LB: Pat no tā laika, kad Daugaviņa atbrauca uz Kultūras dienām, un mēs sadraudzējāmies ar viņiem, viņi dziedāja Zigmara Liepiņa dziesmas, kuras es, kā 9 gadus veca meitene toreiz, iemācījos. Nākošajā gadā, kad mēs kā ģimene devāmies uz Latviju, mēs gājām ciemos pie Zigmara Liepiņa uz Kolkas Ragu viņa vasaras mājā. No tā es iemācījos, ka no viesiem Kultūras dienās nāk visas tās draudzība saites.

– Droši vien būs vairāki sarīkojumi un pasākumi, kuri paliks kā pārsteigumi publikai līdz pašām KD; par tiem Tu droši vien tagad nestāstīsi, bet par kuriem jau tagad vēlētos kaut ko tuvāk pastāstīt? Ko saglabāsi kā KD tradīciju?

LB: Mēs esam mēģinājuši, cik iespējams, saglabāt visas Kultūras dienu tradīcijas. Mums būs Kultūras dienu Atklāšanas koncerts, teātris, Tautas deju koncerts, Kopkora koncerts, Garīgās mūzikas koncerts un, protams, KD Noslēguma balle. Būs arī Jauniešu mūzikas koncerts un referātu rīti. Bērniem būs ģimenes rīts.

Mums būs viesi no Latvijas; būs Viesu koncerts; tas būs nedaudz savādāk – nevis atsevišķi, bet vienā koncertā deju grupa ar kori kopā.

– Kas šajās KD būs savādāk nekā bijis līdz šim?

LB: Kaut kas savādāks šoreiz būs – atsevišķs muzikālais koncerts Pagānu gadagrāmata, kurā kopā dziedās kori Daina un Veseris; viesosies Ivars Cinkuss un Uģis Prauliņš.

– Vai Kultūras dienām būs savs patrons/patronese? Vai tiks aicināta Latvijas Kultūras ministre vai kāda cita Latvijas valdības amatpersona?

LB: Latvijas Kultūras ministre Dace Melbārde būs AL56.KD patronese un mūsu viesis, un kā jau minēju agrāk – piedalīsies – dziedās arī Kopkora koncertā. Ja viņa varētu atbraukt, man būtu liels, liels prieks.

– Tā kā tautas dejas ir Tava sirdslieta un jau 20 gadus vadi deju kopu „Ritenītis“, vai šajās KD varbūt baudīsim īpašu uzmanību tautas dejām?

LB: Tā bija viena lieta, ko es noteikti gribēju varbūt ne uzsvērt, bet noteikti ietvert mūsu Kultūras dienās. Vienmēr viesi ir mūziķu grupa vai kapela, kori vai solisti, bet tikai vienu reizi Austrālijas Latviešu Kultūras dienās kā viesi ir bijusi deju grupa, un, cik es zinu, tas bija 1999. gadā, kad Kultūras dienas rīkoja Māra Misa. Viņa bija uzaicinājusi deju grupu Gundega. Tā bija vienīgā reize, kas uz mani atstāja lielu iespaidu. Es ļoti gribēju to atkārtot, it sevišķi tagad, kad vairāk ir iespējas dejot Latvijā Dziesmu un Deju svētkos, ko mēs jau tagad divos Dziesmu un Deju svētkos esam darījuši un dejosim arī nākamajos.

– Vai jums būs tautas deju uzvedums vai koncerts?

LB: Mums būs tautas deju uzvedums ar tēmu, bet par to atļaušu stāstīt Tautas deju uzveduma veidotājiem Kalvim Jaunalksnim un Naomi Vitersa (Withers).

Man un Markusam ļoti patīk šī tēma un liekas iespaidīga. Šajā uzvedumā dejos arī viesi no Latvijas – deju kopa Līgo.

– Tā kā latvieši tagad daudz bieži brauc pa pasauli, vai ir paredzēta publika no Latvijas?

LB: Par publiku grūti spriest patreiz, bet noteikti mums būs daudz dalībnieku no Latvijas un arī no citām tuvākām un tālākām pasaule zemēm. Ceru, ka dalībnieki apmeklēs arī tos pasākumus, kuros paši nepiedalās. Mums ir Kultūras dienu mājas lapa un LAAJ mājas lapa; tur tūristi var iegūt informāciju. Ir bijusi liela interese par Kultūras dienām no latviešiem ārpus Austrālijas: ne tikai no Latvijas, bet arī no Kanādas, Amerikas un Eiropas. Laimīgā kārtā es biju pagājušā gadā uz PBLA sanāksmi, un man bija iespēja tur pareklamēt mūsu Kultūras dienas, un to pašu es darīšu arī šogad; būšu Latvijā vēlā septembrī.

– Kādi sarīkojumi un pasākumi notiks Melburnas Latviešu namā? Vai KD sarīkojumi, pasākumi notiks arī kādās citās vietās? Kādi un kur? Kādēļ?

LB: Sarīkojumu būs daudz, bet diemžēl visi nebūs Latviešu namā. Mēs esam noīrējuši Latviešu namu uz visām Kultūras dienām – 24 stundas dienā un katru dienu. Tur būs gan sarīkojumi, gan mēģinājumi; arī kafejnīca būs atvērta un darbosies katru dienu. Rīcības komitejas sastāvā ir arī kafejnīcas pārstāve Linda Drēziņa, kas darbojas kopā ar mums tā, lai saskaņotu laikus, kad kafejnīcai jābūt vaļā un kas ir vajadzīgs no kafejnīcas.

Sarīkojumi, kur ir vajadzīga lielāka skatuve vai zāle, notiks citur, kā piemēram, Nacionālā teātrī šeit pat Seintkildā (St. Kilda), kur būs Tautas dejas un Viesu koncerts. Midelparka (Middle Park) baznīcā notiks Atklāšanas koncerts, Svētās trīsvienības (Holy Trinity) baznīcā – šeit pat pāri par ielu no Latviešu nama, tur būs Garīgās mūzikas koncerts. DV namā būs lietišķās mākslas izstāde. Informācijas centrs būs Latviešu namā.

– Vai Melburnas Latviešu nama telpas tiek kā īpaši gatavotas, uzpostas, remontētas, varbūt pat pārbūvētas, KD gaidot?

Par lielām pārbūvēm nezinu, bet tiek pārtaisītas visas elektrības lietas uz skatuves; speciāli Kultūras dienām netiek nekas pārbūvēts.

– Vai ceriet uz atbalstu no Austrālijas valsts iestādēm, vai Latvijas valsts iestādēm?

LB: Ir jau daudz darīts. Sagatavojām Kultūras dienu līdzekļu vākšanas sarīkojumu kalendāru un gandrīz visi no šiem sarīkojumiem jau ir notikuši. Arī ir atbalsts no Latvijas Kultūras ministrijas. Un arī esam iesnieguši lūgumu atbalstīt vietējām Austrālijas valsts iestādēm.

– Lūdzu, pastāsti par AL56KD rīkotāju saimi – Taviem čaklajiem palīgiem!

LB: Kad mēs ar Markusu tikām ievēlēti vadīt Kultūras dienas, mēs izstrādājām savu Kultūras dienu vīziju; izvēlējāmies un uzaicinājām cilvēkus, kas būs mūsu komitejā. Atklāšanas koncertu rīko Lilita Lauriņa kopā ar Viktoru Brenneru. Tautas deju uzvedumu rīko Kalvis Jaunalksnis kopā ar Naomi Vitersu (Withers). Jauniešu muzikālo koncertu rīko Laila Grosa kopā ar Jānu Andersoni. Kultūras dienu Noslēguma Jaungadu balli rīko Kristīne Erdmane. Pagānu gadagrāmatu rīko Anita Andersone kopā ar Sandru Birzi. Teātra izrādi rīko Ieva Kaina kopā ar Ievu Ozoliņu. Kopkora koncertu rīko Roberts Birze. Tirdziņu, kas notiks Latviešu namā, organizēs un vadīs Valda Jefimova. Ģimenes diena ir Amandas Hirstas-Vaitas (Hirst-Whyte) vadībā. Par AL56.KD suvenīriem atbildīgs ir Juris Vīksne. Sports ir Jura Misiņa un Valda Čirpa ziņā. Mākslas izstādes mums būs Ritas Kauliņas un Anitas Hermanes pārziņā, bet par lietišķās mākslas izstādi rūpējas Ilze Švarca. Saviesīgos vakarus vadīs Tālis Švarcs. Biļetes ir Lijas un Ināras Brutānes pārziņā.

– Kur notiks mākslas izstāde?

LB: Cerams, ka daļa notiks Latviešu namā, bet varbūt arī citur, jo var nebūt pietiekoši vietas; tas vēl tiek plānots.

– Kādi sporta pasākumi paredzēti?

LB: Ar sportu būs ļoti interesanti šogad. Sports notiks Melburnas sporta un akva centrā (Melbourne Sports and Aquatic Centre). Lietuviešiem ir Kultūras dienas Melburnā tanī pašā laikā, kad mums – latviešiem Viņi ir ierosinājuši kopā rīkot sporta sacīkstes, piemēram, sacensties basketbolā. Un jaunieši, kas dejo tautas dejas, grib arī sacensties sportā; būs kuplas sporta sacīkstes šoreiz.

– Kas ir atbildīgs par informāciju?

LB: Mārtiņš Kvins un kopā ar Dāvidu Zemdegu viņu pārziņā ir KD mājas lapa.

– Ko Tu vēlētos vēl piebilst, bez manis jautātā?

LB: Es domāju, ka šīs būs ļoti kuplas Kultūras dienas, mums par tām ir bijusi ļoti liela interese arī no ārpus Austrālijas. Cerams, ka sarīkojumiem būs publika lielā skaitā, jo interese par Kultūras dienām ir bijusi liela. Es domāju, ka mums būs tāds vienreizējs pasākums kā Pagānu gadagrāmata.

–Kas notiek ar sarīkojumu Federācijas laukumā?

Federācijas laukumā mums būs iespēja dažas stundas uzstāties – dziedāt, dejot, kas būs redzamas arī uz lielā ekrāna laukumā, un parādīt visai Melburnai, kas ir latvieši. Šo sarīkojumu veidoju es ar Markusu Dragūnu kopā.

– Kādā veidā KD iesaistīsies skolas bērni?

LB: Skolas bērniem šogad būs iespējas piedalīties teātrī, tautas dejās; Ģimenes rītā būs iespēja bērniem vairāk piedalīties – nodarboties ar mākslu, iemācīties rotaļas, iesaistīties sporta nodarbībās utt. Ģimenes rīts notiks Latviešu namā. Bērniem arī būs paredzēta mākslas izstāde, bet par to lai stāsta tās veidotāji.

– Vai Kultūras dienās Melburnā piedalīsies ar dziedātāji un dejotāji no citiem latviešu centriem Austrālijā?

LB: Visi kori un dejotāji jau ir pieteikušies un izrādījuši interesi piedalīties. Ir arī interesi izrādījis jaundibinātais korītis no Jaunzēlandes.

Paldies par interviju un vēlu sekmīgas Kultūras dienas!

Ilze Nāgela
Laikrakstam „Latvietis“