Svitenes skola 180 ziemvasarās

Palielināt / Enlarge

Šajā ēkā netālu no autoceļa Eleja – Bauska bijusi Svitenes skola līdz 20. gs. 20. gadiem. FOTO Zane Brauna.

Palielināt / Enlarge

Šajā ēkā netālu no autoceļa Eleja – Bauska bijusi Svitenes skola līdz 20. gs. 20. gadiem. FOTO Zane Brauna.

Palielināt / Enlarge

Mākslas skolas audzēknes Mairitas Kitijas Škapares glezna „Mākslas skolas pasniedzēja Gunta Novika pie Svitenes pils satiek pāvu“, 2016., audekls, akrils. FOTO Gunta Novika.

Palielināt / Enlarge

Plenēra dalībnieki Svitenē – no dažādiem novadiem un dažādos vecumos. FOTO Tālivaldis Muzikants.

Palielināt / Enlarge

Plenēra dalībnieki Svitenē – no dažādiem novadiem un dažādos vecumos. FOTO Tālivaldis Muzikants.

Svitenes pils (Schloss Schwitten), no kuras pavisam netālu Rundāles pils ansamblis un Līvenu kādreizējā muižnieku ligzda Mežotnē, Eiropas augstmaņu aprindās bijusi labi zināma. Kā izpētījis Imants Lancmanis, lielas un lieliskas balles Svitenē rīkotas 1842. un 1843. gadā.

Balle tajā pašā pilī notika arī 2016. gada 16. jūlijā, šoreiz gan pavisam citā satvarā. Proti, aizritējuši 180 gadi kopš Svitenes pagastam sava skola, kura mainījusies līdzi varām un demogrāfiskajai realitātei. Īstais brīdis nosvinēt tādu jubileju.

Skolas aizsākumi meklējami tuvāk savulaik skaistās Bērsteles muižas teritorijai. Līdzās mājām, kas saucas Audzes, vēl saglabājušās 1871. gadā no jauna celtās sviteniešu skolas aprises. Pirmais Svitenes skolas skolotājs Jēkabs Rozenbergs guldīts netālajos Cielavu kapos. Viņa laikā skolēni rakstījuši ar zoss spalvām un uz skolu nesuši sveces – telpu apgaismošanai.

Lielākais pavērsiens Svitenes gaismas pils vēsturē noticis 1920./1921. mācību gadā, kad vietējā pamatskola pārceļas uz pils telpām. Aiz muguras paliek firsta Anatola Līvena laiki arī Svitenē. Skolas audzēkņu skaits Latvijas brīvvalsts pirmajā desmitgadē tuvojas diviem simtiem. 1936. gadā Svitenes skolu beidz Arvīds Rozentāls, par kura meitu Īru vēl runāsim.

Skolas vadība gadu gaitā bijusi arī spilgtu un neordināru personību rokās. Piemēram, Kārlis Hammers, kurš pēckara gados Svitenē iedibinājis augstu kordiriģēšanas kultūru. Stingrs, radošs, aizrautīgs – tā viņu raksturoja jubilejas pasākuma režisētāji. Viņa dēls, arī Kārlis, arī diriģents – ar smaidu vēlāk piebildīs, ka tēvs dažkārt steidzoties uz koncertu, pats sev apsējis divas kaklasaites.

Svinīgajā pēcpusdienā tika sveikti skolā strādājušie skolotāji, kā arī godināti1946. gada absolventi Modra Laukmane un Jānis Zemtautis. Pēdējais atcerējās, kā ar ratiem braukuši līdz tuvākai birzij, lai izlaiduma dienai sagādātu meijas. Toreiz pieejamākais transporta līdzeklis bija ne jau traktors, bet zirga pajūgs.

Pienāk latviešu tautai drūmais 1949. gads. Tieši tajā Svitenes pilī darbu sāk viena no Zemgales pirmajām lauku vidusskolām. Skolas komandām augstas vietas Elejas rajona sporta sacensībās, tās audzēkņi piedalās republikas matemātikas olimpiādēs. Pedagogu saimei pievienojas kvalificēti rīdzinieki.

1951. gada rudenī ar Latvijas Valsts pedagoģiskā institūta diplomu Svitenē ierodas Biruta Lemberga. 2016. gada jūlijā skolotājai jau patuvu 90 gadu slieksnis, un, tiekoties ar saviem bijušajiem audzēkņiem, viņai acīs aizkustinājuma asaras.

Rīdzinieks Artūrs Veinbergs, vēlāk pilntiesīgs Organiskās sintēzes institūta zinātniskais līdzstrādnieks, tajos gados uz Sviteni dodas kā viesskolotājs. Viņa ķīmijas stundas tik aizrautīgas, ka daži absolventi vairs nevar neizvēlēties studijas tieši šajā specialitātē. Arī Veronika Brauna, kura beidz skolu reizē ar šo rindu autoru.

Universitātē ķīmiju studē arī Sesavas pagastā dzimušais bijušais svitenietis Jānis Polis, kurš akadēmiķa Solomona Hillera vadībā Brežņeva laikos kļūst par remantadīna tēvu. Viņa izgudrotais pretgripas līdzeklis atnes slavu Latvijas zinātnei un peļņu tās ražotājiem, bet ne laimīgu mūža nogali Jānim tagad jau neatkarīgajā Latvijā.

Vidusskolas 1957. gada absolventu pulciņā ir arī Anna Ābele, meitene ar izteiktu iekšēja protesta garu. Sākot ar 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarāciju visa Latvija viņu pazīst kā Augstākās padomes deputāti Annu Seili. Viņai īpaši nopelni valsts zemes dienesta izveidē un, darbojoties LNNK kodolā, nacionālās pašapziņas gara uzturēšanā. Bijusi tautas priekšstāve piecās Saeimās, Svitenē allaž gaidīta kā savējā.

Diemžēl vidusskola Svitenē darbojas tikai līdz 1963. gadam: slikti ceļi, sarucis bērnu skaits, citi redzējumi. Novada izglītības centrs soli pa solim pārceļas uz Pilsrundāli. Tā cauri vēl vairākiem cikliem nonākam līdz šodienas realitātei – lepnajā Svitenes pilī, tā teikt, pastāvīgi pierakstīti vien 26 vietējās mākslas skolas audzēkņi.

Gunta Novika, sviteniete 44 gadu garumā, vada Pilsrundāles Vidusskolas struktūrvienību Svitenes skola. Tajā iekļaujas arī pirmsskolas grupiņas un četras sākumklases, kam mājvieta citā, nesen pārbūvētā mājā. Jaunās un spriganās audzes pārstāvji kuplināja arī 16. jūlija programmu. Kristīne Emiljanoviča tā iejutās Vizmas Belševicas mazās varones Billes pasaulē, ka varētu domāt, pati startē jauno aktieru iestājeksāmenā.

Vēl daži vārdi par Īru Rozentāli, kura Svitenes skolu beigusi 1974., vēlāk studējusi Mākslas akadēmijā. Rīgā daudz aizguvusi no vecmeistariem Ritas Valneres un Borisa Bērziņa. Dažas viņas gleznas pilī varēja aplūkot jau skolas 150 gadu jubilejā 1986. gadā. Tagad vairākas agrākās klases rotā jauno sviteniešu amatieriskie mākslas darbi.

Īra, kas pēc tēva nāves dzīvo savas dzimtas mājās Grundiņi aiz Svitenes parka un Virsītes upes, mākslas skolas audzēkņiem un studistiem māca zīmēšanu, glezniecību un kompozīciju. Citiem vārdiem, – vizuālās mākslas pamatus. Skaistā vide parka malā ir pateicīga vieta plenēriem, kas šeit vasarās regulāri pulcē arī profesionālus māksliniekus no citiem Latvijas novadiem un pat Lielbritānijas. Pēc Īras Rozentāles ierosmes aizsākta tradīcija plenēros tapušās gleznas dāvināt Rundāles novada mākslas darbu kolekcijai.

Dienā, kad Bauskā atklāja festivālu Vivat Curlandia!, Svitenē izskanēja daudz labu vārdu un vēlējumu – skolai, pilij, kultūras centram. Skolai ir sava himna ar latviešu valodas skolotājas Veltas Kočajevas vārdiem. Svinīgajā saietā savās pārdomās par Svitenes nākotni dalījās Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Tuvākā perspektīvā, cerot arī uz Eiropas Savienības naudu, varētu noasfaltēt ceļa posmu Pilsrundāle – Svitene.

Kā iedvest pastāvīgu rosību senās, aizvien majestātiskās pils abos stāvos? Pārvērst to par viesu namu būtu pats trafaretākais risinājums. Te piebilstams, ka ar ES un pašvaldības kopieguldījumu, izdevies restaurēt daļu iekštelpu un atsegt unikālu parketa klājumu, kas darināts pirms vairākiem gadsimtiem.

Guntas Novikas vadībā skolas muzejā pilī savāktās dažādu laikmetu liecības, melnbaltās fotogrāfijas, sarkanos pionieru lakatus ieskaitot. Jautājums vien, cik daudz Latvijas laukos šodien cilvēku, kas gatavi ilgāk kavēties novadpētnieciskā centrā bez ekstrām, bez praktiskākām lietām.

Svitenes skolas 180 ziemvasaras (profesora Riharda Treija sinonīms vārdam gads) aizvadītas dažādos ritmos un režīmos. Sarkanbaltsarkanais karogs pie tās no jauna pacelts 1989. gada 18. novembrī. Diemžēl skolēnu skaita kritums, un bijušās vidusskolas vēriena zudums to visredzamāk skāris pēdējā desmitgadē.

Svitenes pils saudzējama un spodrināma kā rota nevien Rundāles novada, bet visas Zemgales un Latvijas vainagā.

Voldemārs Hermanis,
mācījies Svitenes vidusskolā 1953. – 1955. mācību gados
Laikrakstam „Latvietis“